Lai iepazītos ar šiem humānākas pasaules apstākļiem, kādi Latvijā valdīs pēc noliktā 50 gadu termiņa, parlamentārieši no Gudrības nama Sabiedrības saliedētības komisijas devās hadžā (svētceļojumā) uz Islāma kultūras centru. Ilmāra Latkovska vadītie deputāti no kolēgām atšķiras ar to, ka nelieto nenormatīvu leksiku, priecājas par daudzveidību un neparastumu, nākamā komisijas izbraukuma sēdes pieturvieta būs viesošanās pie pīpītes Boba Mārlija vārdā nosauktajā rastafariešu misionē. Komisijas locekļi ir vecā komunista Rubika dēlēns Artūrs, pareizticīgais Ņikonovs, sociālists Mirskis, Libānas kristietis Hosams, Platperu Arvīds, kurš iederētos dievturu sadraudzē, luturs Valdis Skujiņš. Lielākais musulmaņu izjautātājs kā cilvēks, kurš bučojis roku pašam Romas pāvestam Jānim Pāvilam II, bija ģenerālis Vectirāns, vadītājs Ilmārs ir lēnprātīgs kā mormonis, un gan jau vēl ir kāds, kurš apmeklē Urānijas templi vai sātanistiem piederīgs. Vienīgais sievišķis šādās reizēs, protams, ir kā piektais ritenis. Ne viņai patika, ka filmē, kā velk nost apavus pirms ieiešanas lūgšanu vietā, ne apmesties uz grīdas tepiķiem, kā liek nama saimnieku paražas. 56
Sagaidītāji, vietējo islāmticīgo kolonijā salasītie pusducis latviešu, ļoti priecājās par deputātiem kā paša Allāha sūtītiem, ka tie atnākuši stundiņu notērzēt, padzerties siltu tējiņu, notiesāt sagādātos siera radziņus un saldumus. Kā cienīgai iestādei islāma centram ir gan priekšsēdis Jānis, gan preses sekretārs Roberts, un pēdējais nudien, kā no pravieša būtu iemantojis spējas likt akmeņiem runāt. Jauki, ka notikusi vadības maiņa, jo iepriekšējais vadītājs bija izteicies, ka par Muhameda kariķētu attēlošanu vajagot salauzt pirkstus.