Latvijas islāma kopiena noraida bažas par radikalizāciju 0
Drošības policija (DP) paudusi satraukumu par nākotnē iespējamām radikalizācijas tendencēm Latvijas islāma kopienā. Svarīgs DP arguments ir islāmistu organizācijas “Tablighi Jamaat” (“TJ”) misionāru viesošanās pie Latvijas musulmaņiem. Latvijas islāma kopiena gan šādām atziņām nepiekrīt.
Islāma “maigā vara”
DP atzīmē, ka pērn, tāpat kā citus gadus, Latviju apmeklējusi starptautiskās misionāru un islāma popularizēšanas organizācijas “TJ” misionāri no Skandināvijas valstīm. Atsaucoties uz citu Eiropas valstu pieredzi, DP savā ziņojumā min, ka “TJ” sludinātā islāma interpretācija ir vērsta pret demokrātijas vērtībām un veicina musulmaņu kopienas pašizolācijas tendences. “TJ” misionāru vizītes Latvijā nākotnē var kļūt par svarīgu radikalizācijas un neiecietības draudu faktoru,” teikts ziņojumā.
Kas īsti ir “TJ”? Organizāciju 1926. gadā dibinājis indiešu musulmanis Muhameds Iljas Kandhlavi. Vēsturiski tai ir daudz piekritēju Indijā, Bangladešā un Pakistānā – šajās valstīs atrodas arī kustības galvenie vadības centri. Starp redzamākajiem pārstāvjiem bijis Bangladešas bijušais prezidents, arī virkne Pakistānas politiķu, tostarp arī bijušais premjers. Organizācija veidojusies kā intelektuālās sunnītu islāma deobandistu skolas atzars.
Nosaukums “Tablighi Jamaat” tulkojams kā – ticības izplatīšanas kustība. Organizācijas mērķi esot veicināt garīgu atjaunošanos, atgādināt islāma reliģijas pārstāvjiem viņu ticību un aicināt biežāk praktizēt lūgšanas. Organizācija nenodarbojas ar islāma izplatīšanu starp cilvēkiem, kas nepieder šai reliģijai, ar ko skaidrojama tā noslēgtība.
“TJ” biedri darbojas kā misionāri, kuriem ir jāveic svētceļojumi pie ticības brāļiem un māsām uz noteiktu laiku, bet vienreiz dzīvē jāīsteno 120 dienu ilgs misijas ceļojums. Tiek lēsts, ka mūsdienās kustībā ir ap desmit miljonu biedru gandrīz visās pasaules valstīs.
“TJ” ir paskopa oficiālā interneta mājaslapa. Tās noslēgtība radījusi satraukumu arī drošības iestādēm citās valstīs. Piemēram, tā ir minēta arī Vācijas Satversmes aizsardzības biroja ziņojumā (DP līdzinieks Vācijā. – Ģ. V.), kurā teikts, ka to piekritēju atsvešinātība no eiropeiskajām vērtību sistēmām un sabiedrības formām var veicināt radikalizācijas procesus un radīt priekšnoteikumus, ka nākotnē daži tās biedri var iesaistīties džihādistu kustībā. Tomēr Vācijas specdienesti atzīst, ka pie viņiem organizācijas biedru nav vairāk par 700 un tā stagnējot.
Dažās valstīs, piemēram, Krievijā, Kazahstānā, Kirgizstānā un Tadžikistānā, organizācija ir aizliegta. Krievija to pat nodēvējusi par teroristisku organizāciju, kas, pēc Latvijas Universitātes Austrumu lietu speciālista profesora Leona Taivana domām, nav pamatots vērtējums.
Viņš teic, ka modernās islāma kustības kā ”TJ” savā veidā kopē 17. gadsimta jezuītu darbību, taču tas neesot apzināti. Tas esot mēģinājums savienot reliģiju ar mūslaiku pasaules realitātēm. “Šodienas musulmaņu “maigās varas” organizācijas iestājas par pakāpenisku kristīgo sabiedrību gatavošanu miermīlīgai musulmaņu invāzijai, pārliecinot, ka islāms nav kareivīgs un turas pie principiem, kas pazīstami eiropiešiem,” teic L. Taivans.
Imams: DP dara savu darbu
Lai gūtu skaidrojumu no Latvijas islāma kopienas par “TJ” viesošanos, dodos uz Rīgas mošeju Brīvības ielā 104. Pa ceļam uz mošejas telpām satieku tās biedrus, kas laipni sveicina: salam aleikum! Novelku kurpes un dodos iekšā mošejā. Ir piektdiena, kas musulmaņiem ir svētā diena, un mošejā sastopami aptuveni 50 arābu, tatāru un latviešu izcelsmes musulmaņu. Tikko beigušās lūgšanas, bet imams Zahers vēl sarunājas ar draudzes locekļiem un aicina pagaidīt viņu un uzēst plovu.
Imams uz Latviju atceļojis pirms vairākiem gadiem kā students no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, bet viņa saknes meklējamas Palestīnā. Par sevi viņš daudz nevēlas stāstīt.
Kad jautāju par “TJ” un iespējamo radikalizāciju kopienā, imams atbild, ka “TJ” esot normāli ļaudis, kas lielākoties dzīvojot Eiropā un ir tās pilsoņi. “Viņiem ir pienākums tikties ar musulmaņiem jebkurā valstī. Viņi aicina uzturēt ciešākas saiknes ar ticību un saviem musulmaņu brāļiem.
Viņi nenodarbojas ar vēsts izplatīšanu starp cilvēkiem, kas nav musulmaņi,” stāsta Zahers un neuzskata, ka “TJ” viesošanās Latvijā radītu kādu risku. Viņš teic, ka Rietumu pasaulē drošības dienestiem musulmaņi izraisa aizdomas, ja, piemēram, cilvēks ierodas no Pakistānas, kaut arī varbūt viņš pat nav aktīvi praktizējošs musulmanis. Tāpat Zahers jautā, vai krišnaīti arī savulaik ir iekļuvuši DP ziņojumos, ja jau viņi ģērbjas citādi, nekā ierasts Latvijā? “Saprotu Drošības policiju, tā rūpējas par valsts drošību, un tas ir normāli. Neviens nevar būt pret viņiem, jo tā ir viņu zeme un viņi strādā, lai tajā būtu drošība. Tas ir cienījami. Varu saprast viņu bailes, taču tas nenozīmē, ka tās ir pareizas. Mūsu kopiena dzīvo saskaņā ar Latvijas likumiem, taču vienlaikus saglabājot islāma identitāti,” skaidro Zahers.
Latviešu musulmaņi
Parunājos ar diviem latviešu izcelsmes musulmaņiem – Robertu Klimoviču un Didzi Melgalvi. Roberts skaidro, ka ir dzirdējis “TJ” misionāru lekcijas un viņam radies labs iespaids – misionāri stāstījuši, kā jādzīvo musulmaņiem, un aicinājuši uz biežāku lūgšanu praksi. Pēc Roberta domām, Latvijā esot maldu sabiedrība, un tajā trūkstot patiesas informācijas par islāmu. “Ap 90 procentiem pasaules plašsaziņas līdzekļu pieder vieniem un tiem pašiem cilvēkiem, kuriem islāma vērtības nav draudzīgas. Ja šī situācija mainītos, par islāmu cilvēki uzzinātu objektīvu informāciju,” argumentē Roberts. Viņš par musulmani kļuvis pirms pusgada, pēc ilga garīgo meklējumu ceļa un jau paspējis Saūda Arābijā apmeklēt divas tikai musulmaņiem atvērtas pilsētas. Jautāju Robertam, kas, viņaprāt, ir objektīva informācija par islāmu.
“Te tu redzi objektīvos muslimus – tie ir cilvēki kas smaida, bērni, kas smaržo, un cilvēki, kas nesmēķē un nedzer. Dievs ir vissvarīgākais, otra prioritāte – ģimene. Te ir kārtība starp vīriešiem un sievietēm. Tas, kas neciena vecākus, nav no mums. Vai esi dzirdējis par veco ļaužu pansionātiem arābu valstīs?” jautā Roberts.
Didzis islāmu pieņēmis pirms mēneša, bet pirms tam 15 gadus bijis kristietis, kurš pārstāvējis adventistu konfesiju. “Islāms man atvēra prātu, tagad ir sajūta, ka pirms tam staigāju pa dzīvi, it kā būtu sapīpējies zāli. Man bija problēmas dzīvē – izjuka ģimene un uzņēmums, beidzās nauda. Draugi arī skatījās greizi. Man nebija ko zaudēt, un galu galā nonācu pie islāma,” teic Didzis, kurš tagad pieņēmis musulmaņu vārdu Dāvids Abu Džibraēls.
Zahers lēš, ka Latvijā varētu būt ap 10 000 musulmaņu. Viņš apgalvo – lai gan ne katru nedēļu kāds pieņem islāmu, taču mošejā ik nedēļu esot sastopami cilvēki, kas interesējas par islāmu. Zaheru priecējot, ka Latvijā pret musulmaņiem izturas labi un viņus nediskriminē.
