Politiķi ir apņēmušies pieņemt Diasporas likumu. Ko tas varētu dot mītnes zemēm? 14
Prieks, ka mums attīstās ļoti pragmatiskas sarunas ar Latvijas politiķiem un ka mūsu valdība atbalsta latvisko izglītību ārpus Latvijas. Valdība ir oficiāli deklarējusi, ka latviskās izglītības uzturēšana un veicināšana ārpus Latvijas ir valsts prioritāte. Līdz šim katru gadu bija jāiesniedz atkārtoti priekšlikumi projektu veidā Latvijas valdības līdz-finansējumam latviešu skolām ārpus Latvijas, kaut gan skolas jau nav mainīgs pasākums un to prioritātes nemainās. Citiem vārdiem, diasporas izglītības pamatvajadzības ir jāiekļauj valsts pamatbudžetā.
Ir svarīgi, ka labās iestrādes tieši šajā laukā var turpināt attīsties neatkarīgi no politiskajām maiņām un netiek vienkārši izmestas vai arī ignorētas. Māksla nav iesākt kaut ko no jauna, bet gan turpināt augstvērtīgākā plāksnē jau to, kas ir labs.
Tāpat priecājamies, ka ir iespēja kārtot latviešu valodas eksāmenus arī ārpus Latvijas, saņemot oficiālu valsts dokumentu par valodas prasmi noteiktā līmenī. Valodas zināšanas savukārt dod iespēju diasporas jauniešiem studēt un strādāt Latvijā, un tā ir daļa no atgriezeniskās saites.
Ļoti novērtējam Kultūras ministrijas atbalstu Latviešu dziesmu un deju svētku tradīcijas uzturēšanai ārpus Latvijas – gan pērn svētkiem Baltimorā, ASV, gan Eslingenā, Vācijā. Nākamie svētki būs Novoodesā, Brazīlijā, tiem sekos Adelaide Austrālijā un pēc tam Toronto Kanādā. Visi šie dziesmu svētki, protams, neaizstāj Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkus Latvijā, bet drīzāk papildina šo brīnišķo, mūsu tautu vienojošo tradīciju. Līdzfinansējums šādiem pasākumiem valsts pamatbudžetā būtu teicams atbalsts.
Mums ir izveidojusies izcili laba sadarbība ar Ārlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju un Ekonomikas ministriju, tomēr būtu svarīgi vienoties par kopīgo skatījumu, proti, diasporas politikas pārraudzības institūciju, kas savukārt sadarbojas ar citām atbildīgajām valsts institūcijām. Tas ne vien radītu skaidrību, bet arī procesu un atbalstu caurspīdību.
Ir arī daudz un dažādu praktisku lietu. Piemēram, ja cilvēks apsver domu pārvākties uz Latviju – cik viegli vai arī sarežģīti ir atrast informāciju par pārvākšanos un iedzīvošanās iespējām. Runa nav par kādiem īpašiem atvieglojumiem, bet par to, vai cilvēks, iepazīstoties ar visu, kas viņam būs jāizdara, saka – o, jā, es patiesi vēlos spert šo soli. Piemēram, ģimenēm nepieciešama informācija par iespējām iekārtot bērnus bērnudārzā vai skolā, kurā skolas klasē viņus uzņems u. tml. Pasaulē ir ārkārtīgi daudz labu piemēru, kā koordinācijas centri palīdz visiem, kam tas nepieciešams. Jāliek galvas kopā visām iesaistītajām ministrijām un pašvaldībām, kuras varētu, bet galvenokārt vēlētos uzņemt latviešu reemigrantus.
Un PBLA ir svarīgi, lai tiesību akti, kas tiek pieņemti, nekādā veidā nenostādītu reemigrantus pārākus par tiem cilvēkiem, kuri dzīvo Latvijā.
Rudenī notiks Saeimas vēlēšanas. Kas, jūsuprāt, tālumā dzīvojošajiem latviešiem palīdz gūt uzticamu informāciju par norisēm Latvijas politikā, lai gudri izšķirtos, par kuru partiju balsot? Vai PBLA arī ko darīs šajā ziņā?
Jo informētāki ir cilvēki, jo lielākas iespējas līdzsvaroti lemt. Mūsdienās ir pieejams liels informācijas daudzums, taču tajā ir arī tāda informācija, kas atbalsta kādas vienas grupas mērķus, turklāt tas notiek apslēpti. Pašlaik cilvēkiem vairāk nekā jebkad agrāk ir jāuzņemas atbildība.
Esam aktīvi iestājušies par ārzemju latviešu dubultpilsonības iespēju, vienlaikus akcentējot, ka ar pilsonību saistīta atbildības sajūta un pienākumi pret zemi, kuras pavalstniecībai piederam, tostarp – atbildība piedalīties vēlēšanās. No mūsu puses svarīgi padarīt pieejamu informāciju, ko izsvērt pirms balsošanas. Un tas ir grūtāk, nekā šķiet, jo informācija par partiju platformām nav visiem tik viegli pieejama un saprotama. Ja ļoti meklē, partiju mājaslapās to var atrast. Taču mēs vēlētos, lai partijas vienkārši un saprotami skaidrotu savus mērķus.
Piemēram, Austrālijā pilsoņiem no 18 gadu vecuma ir obligāti jābalso gan pašvaldību, gan federālajās vēlēšanās. Ja nepiedalies – maksā soda naudu! Taču cilvēki piedalās ne jau bailēs no soda, bet izjūtot atbildību un pildot sabiedrisko pienākumu. Jo “strādā” ieaudzinātais princips “piederu pie pilsoniskas sabiedrības un līdzdarbojos”.
Kas jums pašai šķiet izšķirīgs, lemjot, par kuru partiju balsot?
Tas, vai partija patiesi pārstāv Latvijas intereses.
Kura partija gan nesaka, ka tā aizstāv Latvijas intereses…
Svarīgi redzēt, ka aiz vārdiem stāv patiesie darbi. Šobrīd ļoti vēlams, lai partijas varētu vienoties sadarbībā, jo sadrumstalotība nenāk mums par labu. Ja būs, piemēram, desmit partijas, par ko iespējams vēlēt, bet krieviski runājošai sabiedrības daļai ir tikai viena galvenā partija, tad ar latviešu šķelšanos ir izdarīts “lāča pakalpojums” mūsu valstij. Jāspēj vienoties, jāpārkāpj pāri savām “patikšanām” un “nepatikšanām” lielāka mērķa vārdā. Nav grūti pateikt “es domāju citādi”, grūtāk ir sadarboties. Jebkur – valstī, izglītībā, uzņēmējdarbības jomā – strādājot viena mērķa labā kopā, var panākt daudz vairāk nekā katrs atsevišķi. Un mēs taču, ja gribam, tad varam sastrādāties! Piemēram, Dziesmu un deju svētkus spējam gadu desmitiem sarīkot tik brīnišķīgus, ka tie raisa apbrīnu visā pasaulē.
Austrālijas latvieši gaida, kad šajā zemē atvērs Latvijas vēstniecību – par to “LA” pērn rakstīja goda konsuls Kērnsā Aleksandrs Gārša.
Esmu pārliecināta, ka, atverot vēstniecību, ieguvēji būtu ne vien Austrālijas latvieši, bet arī Latvijas valsts. Igaunijas vēstniecība Austrālijā darbojas jau vairākus gadus, turklāt tā arī ir ļoti pretimnākoša mums – Austrālijas latviešiem. Arvien vairāk arī Austrālija pievērš uzmanību Eiropas Savienībai. Pēc Igaunijas aicinājuma pērn uz viņu valsti bija devies Austrālijas parlamenta spīkers Tonijs Smits, un pēc tam viņš teica ļoti atzinīgus vārdus par to, cik gudrus, domājošus cilvēkus Baltijā sastapis. Austrālija pat domā atvērt Igaunijā daļēja laika vēstniecību, kurā Austrālijas diplomāts uzturētos ne visu laiku, bet atsevišķus posmus, risinot sadarbības jautājumus.
Vai daudzi austrālieši pošas šogad apciemot Latviju?
Jā, valsts simtgades gadā sasparojušies pat tie, kas Latvijā vēl nav bijuši ne reizi. Dziesmu un deju svētki nodarbinājuši ļaužu prātus vismaz pēdējos divus gadus. Esam mudinājuši pievērst uzmanību svētku norisēm ne vien Rīgā, bet arī ārpus Rīgas. Ja arī neizdotos nopirkt biļetes uz centrālajiem Dziesmu un deju svētku koncertiem, tik un tā varēs baudīt šo svētku piesātināto gaisotni un latvietību tās pilnībā. Starp Jāņiem un Dziesmu svētkiem šeit ieradīsies ļoti daudz latviešu no ārzemēm, un jau tradicionālo Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu (PLEIF) rīkosim 28. un 29. jūnijā Valmierā. Viens no apspriežamajiem jautājumiem – kā attīstīt eksportu, tostarp, uz ASV, Āzijas valstīm. Te austrālieši var dot savu pieredzi un palīdzēt, jo Āzijas tirgos mums ir labas iestrādes.
Solāt, ka nākamgad atvedīsit teātri no Austrālijas uz Latviju.
Austrālijas latvieši 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā ir viesojušies Latvijā, Austrālijas latviešu teātra aktieris Gunārs Klauss kā viesmākslinieks ir viesojies Nacionālajā teātrī (toreiz – Drāmas teātrī) kā Indrānu tēvs un spēlēja kā partneris Veltai Līnei. Sidnejietis Jānis Čečiņš nesen ir uzrakstījis lugu par Rīgu divdesmitā gadsimta trīsdesmitajos gados. Šo lugu vedīsim uz Latviju 2019. gadā, un aktieri tajā būs no vairākām Austrālijas pilsētām. Tā būs viena no mūsu dāvanām Latvijai tās simtajā dzimšanas dienā.
