Latvijas IKP pieaugums otrajā ceturksnī – 2,1% 0
Latvijas iekšzemes kopprodukts ( IKP) šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, ir pieaudzis par 2,1%, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo laika periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Savukārt, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, Latvijas ekonomika minētajā laika periodā ir augusi par 0,6% salīdzinājumā ar šā gada pirmo ceturksni.
Šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu, IKP pieauga par 0,8% pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem.
Otrajā ceturksnī IKP faktiskajās cenās bija 6,3 miljardi eiro, bet salīdzināmajās cenās-5,4 miljardi eiro.
2016.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2015.gada otro ceturksni, apstrādes rūpniecības nozare pieaugusi par 7,2%. Pieaugumu uzrādīja visas lielākās apstrādes rūpniecības apakšnozares: koksnes un koka izstrādājumu ražošana-par 11%, pārtikas produktu ražošana-par 1%, gatavo metālizstrādājumu ražošana-par 19%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana-par 8%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana-par 26%, iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana-par 13%.
Ražošanas apjomi samazinājās ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā-par 5% un elektrisko iekārtu ražošanā-par 4%.
Būvniecības produkcijas apjoms otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, samazinājās par 19%. Būvniecības apjomi samazinājās nedzīvojamo ēku segmentā-par 10% (īpatsvars 42% no visa būvniecības produkcijas apjoma), bet dzīvojamo ēku būvniecība pieauga par 10% (īpatsvars 18%). Vislielākais kritums par 34% bija vērojams inženierbūvju celtniecībā (īpatsvars 40% no visa būvniecības produkcijas apjoma), t.sk. ostu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā-par 49%, tiltu un tuneļu būvniecībā-par 41% un autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu, dzelzceļu būvniecībā-par 33%. Savukārt pieaugums bija maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā-par 34% un vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā-par 13%.
Pārvaldē norādīja, ka ražošanas nozaru pievienotās vērtības samazinājums par 0,1% atstāja neitrālu ietekmi uz kopējo IKP tempa pieaugumu.
Pievienotā vērtība pakalpojumu nozarēs kopumā palielinājās par 1,7%, kas pozitīvi ietekmēja IKP pieaugumu 1,1 procentpunkta apmērā.
Mazumtirdzniecība otrajā ceturksnī palielinājās par 3%, tai skaitā par 0,1% pieauga pārtikas un par 5%-nepārtikas preču tirdzniecība. Vairumtirdzniecība šajā laika periodā palielinājās par 8%.
2016.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2015.gada otro ceturksni transporta un uzglabāšanas nozare palielinājusies par 3%. Tajā skaitā pasažieru transports samazinājās par 1%, kravu transports-par 2%, bet pieaugums bija vērojams pasta un kurjeru darbībās-par 11%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās-par 8%.
Izklaides un atpūtas pakalpojumu apjoms palielinājies par 4%, t.sk. azartspēļu nozarē pieaugums par 3%, radošajās, mākslinieciskajās un izklaides darbībās-par 10%.
IKP pieaugumu veicināja produktu nodokļi, kas 2016.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 8% un veidoja vienu procentpunktu no kopējā IKP pieauguma.
Pārvaldē informēja, ka šogad otrajā ceturksnī galapatēriņa izdevumi palielinājās par 3%. To sekmēja privātā galapatēriņa pieaugums par 4%, kur palielinājušies mājsaimniecību izdevumi pārtikai par 2%, transportam (izdevumi sabiedriskajam transportam, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija)-par 9%, atpūtai un kultūrai-par 5%, bet izdevumi mājokļa uzturēšanai samazinājās par 0,4%. Mājsaimniecību galapatēriņu ietekmēja patēriņa cenu kritums (galvenokārt transportam un mājokļa uzturēšanai) un mājsaimniecību ienākumu palielināšanās. Valdības galapatēriņš noturējies iepriekšējā gada līmenī.
Centrālajā statistikas pārvaldē atzīmēja, ka jau otro ceturksni pēc kārtas strauji samazinās bruto pamatkapitāla veidošana, kas šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu, kritusies par 26%. Kritumu uzrāda visas pamatkapitāla grupas: ieguldījumi iekārtās un mašīnās samazinājušies par 17%, intelektuālajā īpašumā-par 29%, bet mājokļos un citās ēkās un būvēs – par 33%. Visvairāk otrajā ceturksnī tika investēts transporta un uzglabāšanas nozarē (17% no kopējām investīcijām), valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas nozarē (14%), kas tomēr bija par attiecīgi 38% un 40% mazāk nekā pērn. Par 24% vairāk ieguldīts elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē.
Preču un pakalpojumu eksporta apjomi otrajā ceturksnī palielinājušies par 4%, bet imports-par 7%. Šis palielinājums gan veidojies galvenokārt cenu samazinājuma ietekmē. Eksporta pieaugums IKP ietekmēja pozitīvi 2,2 procentpunktu apmērā, bet imports samazināja kopējo IKP par četriem procentpunktiem.
