Latvijas IKP pērn pēdējā ceturksnī pieaudzis par 3,5% 0
Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pagājušā gada ceturtajā ceturksnī pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem ir palielinājies par 3,5%, salīdzinot ar 2012.gada ceturto ceturksni, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais IKP novērtējums.
IKP ietekmējis apjomu kāpums mazumtirdzniecībā – par 3,9%, apstrādes rūpniecībā – par 2,6% un pakalpojumu nozarēs – par 6,7%.
Saskaņā ar sezonāli izlīdzinātiem datiem Latvijas IKP 2013.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar gada trešo ceturksni, palielinājies par 0,7%.
Precizēts un izvērsts 2013.gada ceturtā ceturkšņa IKP temps un vērtība tiks publiskoti 11.martā.
Kā portālam “LA.lv” norādīja Finanšu ministrijā (FM), Latvijas tautsaimniecībai aizvadītais gads bija stabilas izaugsmes laiks, IKP pieaugot par aptuveni 4,1% salīdzinājumā ar 2012. gadu. Tas gandrīz sakrīt ar Finanšu ministrijas prognozi – IKP pieaugumu 4,2% apmērā.
“Diezgan droši var apgalvot, ka Latvijas izaugsmes rādītājs arī pērn bija viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Turpmākajos gados izaugsme varētu būt sabalansētāka starp iekšējo un ārējo pieprasījumu, ņemot vērā, ka ekonomikas situācija Eiropas Savienībā sāk pakāpeniski uzlaboties un ir gaidāmas spēcīgākas plūsmas gan investīcijās, gan arī ārējā tirdzniecībā,” norādījis finanšu ministrs Andris Vilks (V).
FM norāda, ka lielāko devumu 2013. gada izaugsmē sniedzis privātais patēriņš, kas skaidrojams ar stabilo darba samaksas kāpumu un bezdarba līmeņa samazinājumu ekonomikā. Vienlaikus īstenojās jau iepriekš gaidītie zemāki pieauguma tempi eksportā un attiecīgi arī apstrādes rūpniecībā, ko negatīvi ietekmēja AS “Liepājas metalurgs” darbības apturēšana.
Eksporta pieauguma tempi pērn bija zemāki arī bāzes efekta dēļ, ko radīja rekordaugstā lauksaimniecības raža 2012. gadā. Tranzīta apjomu kritums 2013. gadā arī negatīvi ietekmēja gan eksportu, gan importu, skaidro FM.