Latvijas iekļaušana finanšu pasaules “pelēkajā sarakstā” ir diezgan reāls drauds 0
Eiropas Padomes ekspertu komitejas naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas izvērtēšana jautājumos, kas pazīstama ar vārdu “Moneyval”, 2018. gada ziņojums par Latviju ar daudzajiem norādītajiem trūkumiem un rekomendācijām šobrīd ir viens no politiski karstākajiem jautājumiem Latvijā.
Ziņojumā iekļauto rekomendāciju neizpildes gadījumā Latviju biedē ar dažādām sankcijām, sākot ar iekļaušanu “pelēkajā sarakstā” līdz pat nespējai norēķināties ar Latvijā izsniegtajām kredītkartēm ārzemēs.
Uzreiz jāsaka, ka, lai gan valsts reputācijas problēmas, ko izraisītu “pelēkā” birka, nav maznozīmīgas, pēdējais drauds – par kredītkartēm – jāvērtē diezgan skeptiski, jo nav dzirdēts, ka citām valstīm, kuras pabijušas šajā sarakstā, kā Izraēlai, Serbijai, Pakistānai utt., šādi ierobežojumi jebkad būtu piemēroti.
Toties “pelēkais” drauds ir diezgan reāls, jo, ņemot vērā kašķīgo, sašķelto un emocionāli labilo Saeimu, jāšaubās, ka deputāti būs spējīgi kritiskajā laikā – tuvāko astoņu mēnešu periodā, pēc kuriem ieradīsies kārtējā “Moneyval” pārbaudes komisija, spēs organizēti un saskaņoti strādāt, lai pieņemtu nepieciešamās likumdošanas izmaiņas.
Iespējams, ne mazāks šķērslis būs arī nespēja saprast, kas tad īsti ziņojumā rakstīts, jo tā 224 lappuses ir lasāmas vien angļu valodā un pilnas ar juridisku abrakadabru.
Jāņem vērā arī tas, ka “Moneyval” ziņojumā ir analizēta situācija 2017. gada rudenī. Tobrīd vēl darbojās “ABLV” banka un ārvalstu noguldījumu apjoms bija 8,1 miljards eiro, nevis divarpus reizes mazāks, kā tas ir šobrīd. Šobrīd situācija ir krietni mainījusies, un tam vajadzētu atspoguļoties jaunajos novērtējumos.
Uzlabot risku izpratni
Latvijai prioritāri veicamo darbību sarakstu var sadalīt vairākās grupās. Pirmkārt ir jāveic virkne darbību, lai uzlabotu izpratni par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas riskiem, par kuru ziņojumā vairākkārt norādīts, ka tā ir nepietiekama.
Proti, ir jānodrošina kompetento iestāžu dalība visos nacionālā riska izvērtējuma procesa posmos un jāuzlabo šo draudu un Latvijas ievainojamības analīze un izpratne par tiem.
Tāpat Latvijai jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka atbildīgās iestādes izdarītu atbilstošus secinājumus no nacionālajiem naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas riska novērtējumiem, lai pilnveidotu vai papildinātu sava sektora riska novērtējumus.
Pēc tam Latvijai jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas likuma subjekti (lasi – bankas un uzņēmēji, kā arī fiziskās personas) saprot, ka terorisma finansēšanas risks sniedzas tālāk par “teroristu sarakstu” izskatīšanu.
Tāpat ir jāveic pasākumi, lai paplašinātu minimālo prasību izpildi par likuma ietvaros savāktās un uzturētās informācijas izpēti, piemēram, pārbaudot uzņēmumu patiesos labuma guvējus.
Pastiprināt kontroli
Attiecībā uz iekšējo kontroli un procedūrām Latvijai jāveic pasākumi, lai apsvērtu papildu likumu pieņemšanu un ieviešanu kontroles pastiprināšanai pār finanšu plūsmām, no banku īpašniekiem neatkarīgas revīzijas nodrošināšanu un nodrošinātu efektīvu iekšējās kontroles un procedūru ieviešanu visiem naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas likuma subjektiem.
Tā kā “Moneyval” ziņojumā ir konstatēts haoss finanšu iestāžu obligātajos ziņojumos par aizdomīgām klientu darbībām, tad Latvijai ir jāveic pasākumi ziņojumu sniedzēju informētības palielināšanai un regulēšanai.
Lai novērstu terorisma finansēšanas draudus un panāktu starptautisko sankciju ievērošanu (Latvijai ar to radās problēmas Ziemeļkorejai noteikto sankciju ievērošanā), ir jāpārskata tiesiskais regulējums šajā jomā un valsts budžetā jāpiešķir līdzekļi šādas uzraudzības izveidošanai.
Tāpat FKTK ievērojami jāpalielina uzraudzības vizīšu biežums ārvalstu ieguldījumu banku sektorā.
Patiesā labuma guvēju noskaidrošana
Latvijai ir jānodrošina, ka saskaņā ar minēto likumu iestādēm ir pieejama atbilstoša informācija par patiesā labuma guvējiem visā juridisko personu reģistrācijas un pastāvēšanas laikā.
Prioritāte jāpiešķir sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) sektoram, jo saskaņā ar risku novērtējumu šis sektors ir visbiežāk pārstāvēts un arī visvairāk pakļauts naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas riskam.
Latvijai ir jāizveido mehānisms, lai panāktu, ka finanšu/nefinanšu sektors veic saprātīgus pasākumus, lai noteiktu savu klientu (juridisko personu) patieso labuma guvēju un aktīvi pārbaudītu šādu informāciju.
Tāpat jāveic pasākumi, lai pārskatītu neparasta darījuma un aizdomīga darījuma jēdzienus un izslēgtu attiecīgo definīciju pārklāšanos.
Vainīgos – cietumā
Viena no sāpīgākajām prasībām, ņemot vērā tiesu gauso darbu un mazo notiesājošo spriedumu skaitu naudas atmazgāšanas lietās (arī tas atzīmēts ziņojumā), Latvijai naudas atmazgāšanas jautājumi ir jāizvirza kā prioritāte un jācenšas sistemātiski veikt kriminālvajāšanu šajā jomā, prasa “Moneyval” ziņojums.
Tāpat Latvijai ir jāizstrādā vadlīnijas par minimālajām pierādījumu prasībām, kuras tiesai būtu nepieciešamas, lai pierādītu naudas atmazgāšanas apsūdzības pamatā esošo nodarījumu, un atbilstoši jāapmāca visas iestādes, kas veic šādu izmeklēšanu.
Kā šajā jautājumā nesen izteicās Finanšu kapitāla un tirgus komisijas vadītājs Pēters Putniņš: “Vienkārši izsakoties, “Moneyval” prasa vairāk un lielākus sodus bankām.” Pašā ziņojumā gan nekas tāds atrodams nav, vienīgi ir vairākkārtīgas norādes uz mazo notiesājošo spriedumu skaitu šajās lietās.
Lai kā arī būtu un kādas sarunas notiktu aizkulisēs, 2019. gads Latvijas politikā lielā mērā paies “Moneyval” zīmē.
UZZIŅA
Galvenie “Moneyval” ziņojuma secinājumi un konstatētie trūkumi:
Pastāv nevienmērīgs un neatbilstošs novērtējums par potenciālo ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistīto pārrobežu līdzekļu plūsmu caur Latviju.
Ziņojumi par neparastiem darījumiem un ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem pilnībā neatbilst Latvijas riska profilam, un to kvalitāte ir pieticīga.
Sankcijas fiziskām personām nešķiet ne atturošas, ne samērīgas biežās piespriestā soda samazināšanas dēļ.
Valstī nav nevienas kriminālvajāšanas vai notiesājoša sprieduma tieši saistībā ar terorisma finansēšanu.
Nav skaidrs, vai iestādes veic atbilstošus pasākumus, lai mazinātu ar sankciju apiešanu saistītos riskus.
Pastāv liela iespējamība, ka būtisks skaits Latvijas juridisko personu un ārvalstu juridisko personu ir iesaistītas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas shēmās.
Ne visas Latvijas uzraudzības iestādes aktīvi piedalās starptautiskajā sadarbībā.
Avots: “Moneyval” ziņojuma kopsavilkums
