Vai zivju konservus ražos roboti? Pārtikas rūpniecības iekārtu ražotājs “Peruza” par izdzīvošanu krīzē un nākotnes cerībām 0
Labi pazīstamais pārtikas rūpniecības iekārtu ražotājs SIA “Peruza” arvien pārliecinošāk izvēršas pasaules tirgos. Uzņēmuma jaunākais veikums – nule kā ielikta kāja durvīs sarežģītajā Japānas tirgū, darbs pie tā prasījis septiņus gadus.
Jauns tirgus uzņēmumam ir arī Islande, kas ir īsta zivrūpniecības meka, – tajā darbojas daudzi pasaulē zināmi zivju pārstrādes uzņēmumi.
SIA “Peruza” valdes priekšsēdētājs Arnis Petrānis atzīst: “Esam kā neredzamās frontes karavīri. Visi pazīst “Laimas” produkciju, “Ādažu čipsus”, bet to, ka tur strādā mūsu iekārtas, zina vien retais.”
Taču labā reputācija pamatā iekarota ar Latvijas šprotēm, kuru ražošanai pašmāju zivju pārstrādes uzņēmumos uzlabotas tehnoloģijas un izgatavotas aizvien ražīgākas iekārtas.
Pēc pasūtījuma
“Peruza” izgatavo iekārtas pēc pasūtījuma, lielākoties zivju apstrādes uzņēmumiem visā pasaulē. “Noliktavai neko neražojam,” stāsta valdes priekšsēdētājs.
Uzņēmuma birojā izveidota karte, un pēc karodziņiem var spriest par valstīm, kur “Peruza” piegādājusi savas iekārtas. To skaits ir ļoti plašs – sākot ar Kanādu un beidzot ar Filipīnām. Bet sākums bijis tuvējās valstis ap Baltijas jūru – Lietuva, Igaunija, Polija, Somija, ko tagad uzņēmuma vadītājs dēvē par mājas tirgu un kur uzkrāta liela pieredze un reputācija.
Joprojām uzņēmums sadarbojas ar Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumiem, konsultējot un veicot iekārtu modernizāciju.
“Ekonomiskā situācija mainās, aizliegums tirgoties ar Krieviju smagi skāris zivju apstrādes nozari – ziedu laikos savu produkciju eksportēja 20 uzņēmumi, bet tagad palikuši vien četri. Kas spēja sadalīt riskus un nesūtīt produkciju tikai uz vienu tirgu, tie palikuši,” situāciju raksturo A. Petrānis.
Pasaulē vērojamas klimata pārmaiņas, ūdens kļūst siltāks, un tas ietekmē zivju augšanu, līdz ar to zivju apstrādes iekārtas izmaiņām jāpielāgo. Tieši Baltijas jūra un tās resursi kalpojuši kā laboratorija, lai izgatavotu iekārtas zivrūpniekiem un reģistrētu to patentus.
Iepazīstinot ar ražotni Muceniekos, kur no Rīgas pārcēlušies 2007. gadā, A. Petrānis izrāda vairākas iekārtas dažādās stadijās, kas paredzētas ārzemju klientiem. Meistari rosās ap iekārtu, kas jau tuvākajā laikā tiks nosūtīta Somijas klientam, kas ražo tradicionālus zivju produktus Skandināvijas tirgum.
Iekārta tapusi divu mēnešu laikā. Vēl jāpabeidz iekārta, kas domāta Krievijas un Ķīnas klientiem. Par Ķīnu paužu pārsteigumu, ka viņu ražotājs pasūta iekārtas Latvijā, nevis izgatavo pats. Viņi uzticoties Eiropas ražotājam, bet neesot izslēgts, ka pēc kāda laika iekārtas tiks klonētas, saka A. Petrānis.
Robotizācija un datorredze
Pašlaik vienu no lielākajām problēmām – darbinieku trūkumu – “Peruza” piedāvā risināt ar inovatīvām iekārtām, kur izmantots mākslīgais intelekts jeb datorredze. Tas attiecas ne tikai uz Latviju, bet arī citiem reģioniem.
Piemēram, dažās musulmaņu zemēs ražošana notiek tikai vienā maiņā, jo sievietēm vakaros aizliegts strādāt. Tas nozīmē, ka ražošanā jāievieš automatizācija, lai vairāk noslogotu jaudas.
Savukārt Filipīnās ražošana koncentrēta vienā salā un nav iespēju katru dienu piegādāt darbaspēku no citām salām, tāpēc arī jādomā par lielāku automatizāciju.
Jau trešo gadu uzņēmums strādā robotizācijas lauciņā, kas nāk ar citu industriju pienesumu, tostarp datorredzes jeb mākslīgā intelekta jomu. Šis process saistīts ar efektīvāku zivs izmantošanu tālākajā ražošanā, kā arī zivs novietošanu pareizā virzienā uz ražošanas līnijas.
“Mums ir viena iekārta, kas atpazīst, vai zivs guļ uz viena sāna vai otra, un cita iekārta, kas zivi pēc atpazīšanas orientē pareizi, un tālāk tā aiziet automātiski,” skaidro uzņēmuma vadītājs.
Tas ļauj ietaupīt darbaspēku, kas rūpniekiem šobrīd ir ļoti svarīgi. Mākslīgais intelekts neļauj pilnībā aizstāt cilvēku, taču tas ir svarīgs faktors, lai uzņēmums varētu attīstīties.
Robotikas jomā sadarbībā ar “Apply” pērn izveidota iekārta, parādot iespēju ar mākslīgā intelekta palīdzību atpazīt dažādu veidu iepakojumu – ne tikai pudeles, bet arī skārdenes un citus.
Turpinājuma gan šim projektam pagaidām nav, taču ir jauni klienti, kas izteikuši vēlmi sadarboties līdzīgā jomā.
Robotikā vēl notiekot mācīšanās, piebilst uzņēmuma vadītājs. Robotika nozīmē iekārtas, kas saistītas ar produktu iepakošanu, grupēšanu, izvietošanu uz paliktņiem.
Pārtikas nozarē šajā jomā vairāki projekti jau pabeigti, taču darbs turpinās autoindustrijā. Proti, “Peruza” izveidojusi salikšanas robotu iekārtai, kas noteiktas markas automašīnām regulē logu atvēršanu un spoguļu stāvokli. Iepriekš tas bijis roku darbs, tagad to paveic iekārta.
Kopš 1994. gada “Peruzas” klientu skaits ir vairāk nekā 2600. Kā atrodat klientus, vaicāju vadītājam.
Uzņēmums jau kopš 2005. gada regulāri piedalās lielākajā jūras produktu un pārstrādes tehnoloģiju izstādē Briselē, kur piedāvā jaunākos izstrādājumus un tiekas ar potenciālajiem sadarbības partneriem, kā arī esošajiem klientiem.
Izstādē izveidojušies jauni kontakti, to vidū Marokā, Senegālā, Taizemē, Omānā, kur rasti sadarbības partneri. Taču jaunu klientu piesaistē darbojas arī princips – no mutes mutē, kad informācija izplatās nozares uzņēmumu vidū.
Tā, piemēram, klients no Brazīlijas, kas iepērk zivis Omānā, dalījies ar sava sadarbības partnera kontaktiem. “Peruza” strādā arī Kanādas tirgū, Peru, Taizemē, Horvātijā, Krievijas tālajos austrumos – Vladivostokā, Kamčatkā. Filipīnās uzņēmums darbojas jau kopš 2015. gada.
Lielākie izaicinājumi esot dažādas politiskās krīzes, ko nevar paredzēt. Pašlaik arī darbaspēks ir problēma visai Latvijas ekonomikai, jo tieši darbspējīgie iedzīvotāji dodas meklēt darbu citās valstīs.
A. Petrānis bažījas par inženieru trūkumu, kas saistīts ar izglītības sistēmu un eksakto priekšmetu apmācību skolās. “Peruza” izveidots savs konstruktoru departaments, kur strādā desmit speciālisti. Katru gadu no Rīgas Tehniskās universitātes tiekot piesaistīti praktikanti, kas ar laiku kļūst par darbiniekiem.
“Mēs studentus izaudzinām. Ņemam studentus no pirmā un otrā kursa un redzam, kuram tā lieta patīk un kuram acīs ir tā dzirkstelīte, lai strādātu tālāk. Viņi redz, ko izgatavojuši un kas tālāk notiek ražošanā.
Tā ir laba skola,” stāsta A. Petrānis. Lai iepazīstinātu jauniešus ar arodu, uzņēmums rīko atvērto durvju dienas, kā arī piedalās karjeras dienās. Pavisam uzņēmumā nodarbināti ap 70 darbinieku.
Aizvadīto gadu uzņēmuma vadītājs vērtē kā labu, jo apgrozījums pārsniedzis septiņus miljonus eiro. Salīdzinājumam – 2018. gadu “Peruza” pabeidzis ar 5,2 miljonu eiro apgrozījumu. Kas tad bijis panākumu pamatā?
Uzņēmums iegulda jaunos produktos, tam ir sava laboratorija un paralēli tas darbojas divos kompetenču centros, kur top jauno iekārtu eksperimentālie darbi. Šo projektu īstenošanā ieguldīts Eiropas līdzfinansējums, bet pamatā ražotne izveidota pašu spēkiem.
A. Petrānis prognozē, ka ieņēmumi pieaugs arī 2020. gadā, taču tas atkarīgs no ekonomiskās situācijas pasaulē.
Pagaidām vēl esot grūti spriest, kādu ietekmi atstās koronavīrusa izplatība. “Tas liks pārdomāt valstu ekonomiskās stratēģijas, ka visas kārtis nevajag likt uz globālām ķēdēm, bet attīstīt savā valstī.
Diversifikācija ir ļoti svarīga. Tāpēc arī mēs darbojamies ļoti dažādos tirgos,” piebilst uzņēmuma vadītājs. Nākotnē viņš uzņēmumā saredz vairāk automatizācijas un programmēšanas, jo “ražošanas līnijas vairs nevar iedomāties bez mākslīgā intelekta”, un tieši tāpēc pašlaik tiek attīstīts programmēšanas departaments.
Uzziņa:
1991. gadā dibinātais uzņēmums pēc trim gadiem izveido konstruktoru biroju, piesaistot VEF speciālistus, un sāk izstrādāt iekārtas zivju pārstrādes uzņēmumiem. Deviņdesmito gadu beigās sāk sadarbību ar Lietuvu un Igauniju.
2007. gadā pārceļas uz Muceniekiem un 2008. gadā sāk darbu pilnā sastāvā. Krīzes laikā aktīvi meklē jaunus tirgus.
Kopš 1994. gada klientu skaits ir vairāk nekā 2600. Nākotni saredz lielākā automatizācijā un mākslīgā intelekta izmantošanā.
VIEDOKLIS
Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas padomes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš uzņēmumu “Peruza” vērtē kā vienu no progresīvākajiem nozarē. “”Peruza” strādā visā pasaulē – Peru, Japānā, Filipīnās un daudzās citās valstīs. Viņiem ir savs produkts, ko uzņēmums pilnveido un attīsta – tas ir veids, kā visiem vajadzētu strādāt. Var jau strādāt piegādes ķēdēm, kā citi to dara – tad maizītei sanāks, bet aizdaram diez vai,” spriež Vilnis Rantiņš.
