Latvijas iedzīvotāju finanšu labklājība ir ceturtā zemākā Eiropā; Trešdaļa laikus nevar samaksāt rēķinu 1
Latvijā ir ceturtais zemākais finanšu labklājības līmenis Eiropā, un trešdaļa jeb 34% mūsu valsts iedzīvotāju atzinuši, ka laikus nespēj nomaksāt tekošos rēķinus, bet 39% patērētāju trūkst pamatzināšanu par finansēm, liecina jauna aptauja, ko septembrī veikusi Zviedrijas parādu piedziņas kompānija “Intrum AB”.
Aptaujā, kurā piedalījās vairāk nekā 24 tūkstoši cilvēku 24 Eiropas valstīs, ņemtas vērā četras kategorijas: iedzīvotāju spēja laikus samaksāt rēķinus, kredītu slogs, uzkrājumi nākotnei un finanšu pratība. Summējot katrā kategorijā iegūtos punktus, iegūts kopējais finanšu labklājības reitings.
Reitings “Financial Wellbeing Barometer” izveidots ziņojuma “European Consumer Payment Report 2019” ietvaros, izvērtējot katras valsts iedzīvotāju finanšu labklājības līmeni skalā no 1 līdz 10.
Zem Latvijas tikai Polija un Lietuva
Latvija šajā reitingā saņēmusi 5,55 punktus, ierindojoties zemajā 21.vietā. Vēl vājāks sniegums finanšu labklājības ziņā ir vien Polijai un Lietuvai (abas valstis saņēmušas 5,54 punktus), bet pēdējā pozīcijā ierindojusies Grieķija (5,30 punktu).
Nedaudz labāks rādītājs (augstākais Baltijas valstīs) ir Igaunijai, kas ar 5,85 punktiem ieguvusi 20.vietu.
Līderos Vācija
Savukārt ar augstāko iedzīvotāju finanšu labklājību var lepoties Vācija, kas tikusi pie 6,89 punktiem. Seko Austrija un Zviedrija attiecīgi ar 6,77 un 6,72 punktiem.
Kategorijā, kurā vērtēta patērētāju spēja laikus samaksāt rēķinus, Latvijai ir trešā sliktākā pozīcija (5,97 punkti). Vēl sliktāku rezultātu uzrādījušas tikai Portugāle (5,92 punkti) un Grieķija (5,39 punkti), bet labākie rādītāji ir Vācijai (7,82 punkti), Dānijai (7,48 punkti) un Austrijai (7,43 punkti).
Ar patēriņa kredītiem Latvijā nav nemaz tik traki
Savukārt kategorijā, kurā ņemts vērā mājsaimniecību patēriņa kredītu slogs, Latvijai ir ceturtā labākā pozīcija Eiropā (7,93 punkti). Vēl augstāks sniegums ir Igaunijai un Čehijai (7,95 punkti abām valstīm), bet līdere ir Ungārija (7,97 punkti). Prāvākais kredītu slogs ir Dānijai (6,48 punkti), Nīderlandei (6,49 punkti) un Norvēģijai (6,77 punkti).
“Intrum” gan norāda – lai gan Centrālās un Austrumeiropas valstīm pašlaik ir labi rādītāji šajā kategorijā, reģionā aizņemšanās kultūra pieņemas spēkā. Kompānija prognozē, ka bankas tuvākajos gados, visticamāk, piedāvās jaunus kredītu produktus, jo vēlas gūt labumu no ekonomiskās izaugsmes reģionā, palielinot savus patēriņa kredītu portfeļus. Tādējādi var paātrināties aizņemšanās kultūras attīstība šajās valstīs, un šī tendence ir rūpīgi jāuzrauga, lai nodrošinātu, ka aizņēmumu līmenis patērētājiem būtu ilgtspējīgs.
Saskaņā ar aptauju 25% Latvijas patērētāju atzinuši, ka pēdējos sešos mēnešos aizņēmušies naudu, lai varētu nomaksāt rēķinus.
Toties ar uzkrājumiem mums nevedas
Arī kategorijā, kurā vērtēts iedzīvotāju uzkrājumu līmenis, Latvijai ir vājas pozīcijas – ar 3,45 punktiem mūsu valsts ir trešā no beigām. Vēl sliktāks sniegums ir tikai Rumānijai (3,07 punkti) un Grieķijai (1,96 punkti). Reitinga augšgalā ir Zviedrija (5,63 punkti), Šveice (5,43 punkti) un Vācija (5,40 punktu).
Savukārt finanšu pratības ziņā Latvijai ir ceturtā zemākā pozīcija (5,78 punkti). Vēl sliktāki rezultāti ir Igaunijai (4,65 punkti), Polijai (4,63 punkti) un Lietuvai (4,25 punkti). Ar spēcīgāko sniegumu šajā kategorijā var lepoties Somija, kur vāja izpratne par finansēm ir vien 18% patērētāju (7,74 punkti).
Avots: “intrum.com”
