V. Bērziņš: – Kā vērtējamas Polijas un Krievijas attiecības? 2
– Mūsu attiecības ir grūtas. Krievija ir pārkāpusi starptautiskās tiesību normas, veicot Krimas aneksiju. Pašlaik attiecībās starp Krieviju un Rietumiem valda lielākā krīze kopš aukstā kara beigām. Polija robežojas ar Ukrainu, kas tagad ir iesaistīta karā. Polija uzskata, ka dalība ES un NATO dod mūsu valstij papildu drošību. Mums ir jānodrošina ES vienotība, un mums nav jāļaujas dažādiem mēģinājumiem to ietekmēt un attiecībās ar Krieviju atgriezties pie “bizness kā parasti” stratēģijas. Izšķirošā rīcība, lai atgrieztos pie normālām attiecībām, ir jāveic Krievijai, pirmkārt jau izpildot Minskas vienošanos.
– Kā ir ar Krievijas propagandas draudiem, kuru nozīmi uzsvēris arī Polijas ārlietu ministrs Gžegožs Shetina. Vai Krievijas propaganda ietekmē cilvēkus Polijā?
– Krievija mēģina būt ļoti aktīva informācijas jomā, bet poļiem atšķirībā no Latvijas iedzīvotājiem Krievijas propagandas televīzijas kanāli nav tik viegli pieejami. Turklāt esam imūni pret Krievijas propagandu, esam pret to neuzņēmīgi. Krievijas propaganda ir bīstama ne tikai Latvijai un tās pilsoņiem, bet arī Krievijas iedzīvotājiem. Krievijas kanāli veido negatīvu Polijas tēlu Krievijas sabiedrības apziņā. Tomēr vēlos nošķirt līmeņus attiecībās ar Krieviju – politiskajā līmenī Polijas un Krievijas attiecības nav ideālas, bet pavisam citādas, ja lūkojamies uz attiecību cilvēcisko dimensiju. Daudzus poļus aizrauj krievu klasiskā kultūra – opera, teātris, literatūras dižgari. Un šeit mēs redzam atšķirību starp nāciju un režīmu. Mums ir svarīgi kontakti starp cilvēkiem, tāpēc ir atvieglots robežšķērsošanas režīms ar Kaļiņingradas apgabalu un šo iespēju izmanto ļoti daudz cilvēku – pērn mūsu robeža šeit no abām pusēm tika šķērsota 6,5 miljonus reižu, un tas liecina par labiem cilvēciskiem kontaktiem.
– Bet vai jūs apzināties, ka liela daļa Krievijas iedzīvotāju ir gatavi pieciest grūtības? Viņiem radies mīts, ka Krievija pakāpjas no ceļiem un kļūst varenāka, un viņi ir lepni, ka pasaule baidās no Krievijas…
– Mums nepieciešama skaidra un vienota ES pozīcija. Krievija nenoliedzami ir būtisks ES partneris. Ikviena ES dalībvalsts vēlētos tirdzniecību ar Krieviju, jo no sankcijām un Krievijas embargo ir cietušas abas puses. Tomēr mums jāturas pie starptautiskās sabiedrības atzītiem principiem un vērtībām. Kopš beidzies 2. pasaules karš, šajā pasaules daļā vairs nav bijis karu. ES tika izveidota, lai izvairītos no tālākiem militāriem konfliktiem un lai bijušajiem kara pretiniekiem dotu iespēju sadarboties miera apstākļos un veidot attiecības. ES bija pievērsusies ekonomisko krīžu risināšanai un konkurētspējas celšanai. Polija iestājās ES, jo tajā redzējām garantiju mūsu brīvībai – labāk būt daļai no lielākas organizācijas nekā būt vieniem pasaulē. Būtiska ir Eiropas vienotība. Lai Krievija nemēģinātu to šķelt, mums ir jāatgādina, ka tai jāievēro Minskas vienošanās un jāpanāk karaspēka izvešana no Ukrainas austrumiem. Sankcijas ir miermīlīgs līdzeklis. Mūsu mērķis nav ar tām sagraut Krieviju, bet gan pierunāt Krieviju atgriezties pie sarunu galda, nodrošināt, lai situācija normalizējas un būtu iespējama atgriešanās pie normālām attiecībām ar Maskavu, arī ekonomiskām attiecībām.
