Latvijas grieķis: Grieķijai jāatstāj eirozona 16
Grieķijai ir jāpamet eirozona, tā par notikumiem dzimtenē “LNT Ziņām” vērtēja grieķis Panajotes Demas, kurš dzīvo Rīgā.
Viņaprāt, Grieķija nevar iet tādu pašu taupības ceļu kā Latvija, tāpēc grieķiem ar aizdevējiem vienoties neizdosies.
Jaunietis Rīgā dzīvo jau pusotru gadu un pašlaik studē informācijas tehnoloģijas Rīgas Tehniskajā universitātē. Viņš aktīvi seko līdzi notikumiem Grieķijā un notiekošo apspriež ar ģimeni un draugiem. Līdzīgi kā grieķu sabiedrība, arī viņa ģimenē valda divi pretēji viedokļi. Viņa tēvs ir pārliecināts, ka jādara viss, lai turētos pie eiro, bet mamma un arī pats Panajotes uzskata, ka Grieķijai ir jāatgriežas pie drahmām.
“Ja ir bankrots, tad konstitūcija paredz, ka parāds ir jāiesaldē, tas nenozīmē, ka mēs netaisāmies maksāt. Pēc pāris gadiem, kad Grieķija atgūsies, mēs varēsim sākt aizņēmuma atmaksu,” sprieda Panajotes.
Nevar atdot parādu, ja nav naudas. Panajotes pesimistiski prognozē, ka Grieķijas valdība nespēs panākt vienošanos par aizņēmuma atdošanu. Grieķijai ir jāiet citāds ceļš, uzskata Panajotes. Tāpat arī izslavēto Latvijas jostas savilkšanas ceļu grieķi nepieņems.
“Grieķijā ir citāda kultūra. Mēs visi esam Eiropā, bet tomēr atšķiramies. Kā jau [Grieķijas premjers Aleksis] Ciprs teica, ka nevar visās Eiropas valstīs problēmas risināt vienādi – Latvijā, Beļģijā un tāpat arī Grieķijā,” sprieda grieķis.
Nākotnē Panajotes raugās ar cerībām. Viņš apzinās, ka Grieķijai priekšā ir grūti laiki, taču tas nebūs uz ilgu. Viņš uzticas tagadējai valdībai, kas jau sākotnēji solīja, ka neies aizdevēju pavadā.
“Ceru, valdība ieliks labu pamatu izaugsmei un izskatās, ka šī valdība ir tam gatava. Grieķijai ir visi priekšnosacījumi, lai būtu ekonomiski plaukstoša valsts,” uzskata Panajotes.
Ja neaizdos Vācija, tad aizdos Krievija – Panajotes skaidro Grieķijas valdības vadītāja draudzību ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Tas ir tikai normāli, ja valdībai ekonomikas glābšanai ir plāns “B”, uzskata Rīgā dzīvojošais grieķis.
Nedz Grieķijas bankrots, nedz tās iespējamā izstāšanās no eirozonas negatīvi neietekmētu Latvijas ekonomiku, tā uzskata “LNT Ziņu” aptaujātie ekonomikas eksperti.
Viņi norāda, ka mūsu tautsaimniecības saistība ar šo valsti ir ļoti minimāla.
Ja Grieķija nepanāks vienošanos ar aizdevējiem un tai nepietiek naudas algu un pensiju izmaksai, Latvijas Banka ieskicē dažādus scenārijus. Tad jau bankrotējušās Grieķijas valdība maksājumus uz kādu laiku var atlikt vai naudas vietā daļu izmaksā valdības īstermiņa obligācijās.
Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere uzsver, ka Grieķijas bankrots vēl nenozīmē šīs valsts izstāšanos no eirozonas, kas amatpersonu sarunās ieguvusi saīsinājumu “Grexit”. Tā var būt maksātnespējīga, arī atrodoties eirozonā. Bet izstāšanās pēc pašreizējiem līgumiem iespējama, vien Grieķijai pieņemot lēmumu aiziet arī no Eiropas Savienības.
“Tīri teorētiski papīrs jau panes visu, un jebkurā brīdī var kko pierakstīt, bet pēc esošajiem līgumiem, kāda situācija ir šodien, nē, viņi nevar izstāties no eirozonas,” norāda Skrīvere.
Ja iestājas “x stunda” un Grieķija bankrotē, tad lielākie cietēji būtu paši grieķi, eirozonai šis satricinājums būtu izturams, bet Latviju tas skartu ļoti minimāli.
“Eksports mums uz Grieķiju ir aptuveni 0,1% no kopējā, un tas ir ļoti maz. Netiešā ietekme caur tirdzniecību arī ir relatīvi maza, Grieķija ir 2% no eirozonas kopējā iekšzemes kopprodukta, arī tur tiešā ietekme ir maz. Un arī attiecībā uz finanšu sektoru, tātad, mēs neesam aizdevuši Grieķijai tieši mēs kā valdība. Un otrkārt, arī Latvijas komercbankām nav ievērojams apjoms Grieķijas obligācijas,” skaidroja eksperte.
Latvijas Banka kā pamata scenāriju izskata variantu, ka vienošanās tiks panākta.
Tikmēr investīciju baņķieris Ģirts Rungainis pauda viedokli, ka Grieķiju vajadzētu izmest no eirozonas, jo tas pašu eirozonu un Latviju ietekmētu pozitīvi. Un pat būtu labi, ja tas notiktu tagad – tas būtu Latvijas prezidentūras augstākais punkts.
“Pašreizējā Grieķijas atrašanās tādā stāvoklī un mēģināšana graut Eiropas vienotību ar šantāžas palīdzību, ar ultimātiem samazina eiro vērtību un apgrūtina visu Eiropas funkcionēšanu. Grieķijai nevajadzēja būt eirozonā, viņa ir parādījusi nespēju tajā funkcionēt un šobrīd viņa mēģina šo zonu sagraut, kas ir izdevīgi tikai eiro un Eiropas ienaidniekiem. Pirmkārt, mēs redzam Krievijas atbalstu,” norādīja Rungainis.
Viņš arī uzskata, ka Latvijai, kas 2008.gadā pati veica sāpīgas reformas, būtu nepieņemami, ka tās kaut viens samaksātais cents nonāktu pie Grieķijas pensionāriem, kas pensionējas 50 gadu vecumā ar augstākām pensijām nekā Latvijā.
