“Latvijas gredzens”, kas runā uz sirdi 0
Šajā numurā un turpmāk “KZ” regulāri varēsit lasīt par vērienīgākajām norisēm, kas iekļautas Latvijas valsts simtgades programmā. Sāksim ar stāstu par vērienīgo koncertciklu – jaunrades projektu “Latvijas gredzens”. Tajā ietilpstošā Latgalei veltītā koncertizrāde “Rakstiem un skaņai” pirmizrādi piedzīvos jau 22. aprīlī Latgales vēstniecībā “Gors”. Koncertciklā šogad un nākamgad redzēsim arī Kurzemes, Vidzemes un Zemgales “gredzenus”.
“Gribu uzsvērt, ka kultūra un valsts griba ir cieši saistītas kategorijas. Simtgades programmas uzdevums ir runāt par kultūras daudzveidību un celt godā katru novadu, jo caur to veidojas Latvijas kultūrtelpas īpašais raksturs,” par šo projektu saka kultūras ministre Dace Melbārde. Tā ir Latvijas Radio kora vadītāja Sigvarda Kļavas lolota ideja – četros konceptuāli atšķirīgos gredzenos, muzikālos kopumos izcelt un parādīt katra Latvijas novada īpatnības, bagātību un enerģiju caur vietējo cilvēku skatpunktu.
Latgalei ir raksturīgs unikālais kultūras mantojums ar tās tradicionālo muzicēšanu. “Kurzemes gredzenā” – jūras spēka caurstrāvošanās cilvēku ikdienā, Vidzeme ir simboliska patriotisma telpa, un to caurvīs nacionāla stīga. “Zemgales gredzenā” redzēsim kino koncertu, kurā tiks parādīts Zemgales apvāršņu plašums un simboliskos palu ūdeņos satiksies vēstures līdzenumā izkliedētās dvēseļu upītes.
Piedaloties Latvijas Radio korim, katra novada “gredzenu” veidos cita mākslinieciskā un radošā komanda: Inese Mičule, Reinis Suhanovs, Roberts Rubīns, Māris Sirmais, Inese Zandere, Katrīna Neiburga, Guna Kalnača, Jānis Mitrēvics, Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, LR bigbends, Liepājas Simfoniskais orķestris un citi.
Pagājušonedēļ Spīķeru koncertzālē skatoties “Latgales gredzena” mēģinājumu, bija prieks, cik apbrīnojami ietilpīgu un precīzu stāstu par Latgali var izstāstīt stundas laikā. Un cik plūdeni savijas kopā laicīgais un sakrālais, un cik dažādu pieredzi var sakausēt vienā veselumā, kurā ir gan etnomūziķu priekšnesumi, gan priesteru skandētie Svētie Raksti, gan ticējumi, gan stāstījums par latgalisku svētku svinēšanu, kuros pēc “čarkas mīkstāka šnapsta” atkal skan dziesma. Priesteru vārdos klausoties par to, ka cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no katra vārda, kas iziet no Dieva mutes un iedvesmojoties izlūgties no Dieva palīdzību sirdij atvērties mīlestībā, lai paštaisnība un ļaunums tur vietu neatrod, skatītājs var atcerēties un iztēlē ieraudzīt Aglonas svētkus un cilvēku pulcēšanos un rituālus citos Latgales skaistajos dievnamos. Bet tūliņ jau skatītājs tiek ievests pavisam citās emocijās, līdzi dzīvojot puisim, kuram viņa mīļā ir tālumā un kurš pošas ņemt stallī sirmo zirgu, lai jātu satikt mīļo. Teksts skan latgaliešu mēlē, un “Latgales gredzena” režisore Inese Mičule teic, ka viņu interesējis, kā latgaliešu rakstu valoda izdzīvojusi cauri laikiem, kad tā bija aizliegta.
“Kurzemes gredzens” izskanēs kā lielkoncerts “Pūt, vējiņi!”, un šī dziesma būs tā satvars un ass. Koncerta režisors Reinis Suhanovs sola, ka koncertā būs aranžija no izrādes “Pūt, vējiņi!”, būs Ērika Ešenvalda jaundarbs un daudz tradicionālās mūzikas.
Muzikāla izstāde “Kalns uz augšu ies” – tā saucas “Vidzemes gredzens”. Viens no tā veidotājiem Jānis Mitrēvics gan teic, ka “izstāde” koncertuzvedumam nav precīzs vārds. Vidzeme ir norisēm ļoti bagāta – kā nacionālās kultūras sapņu un simbolu dzimšanas vieta, kā dzejnieku, rakstnieku, komponistu, mākslinieku iedvesmas, dzīvošanas un atgriešanās vieta. J. Mitrēvics atlases procesu raksturo tā: “Ja uz šī galda saliekam visu, kas Vidzemē izaudzis, bet jāpagatavo tikai viena maltīte, tad jāizvēlas dažas lietas un jāizvāra tā zupa!”
Visi četri koncertuzvedumi tiks iestudēti tā, lai ikvienu varētu aizvest arī uz pārējiem novadiem un tādējādi parādīt visās četrās pilsētās – Rēzeknē, Cēsīs, Jelgavā un Liepājā. “Tas ir viens no tehniskās brigādes svarīgākajiem uzdevumiem – sagatavot visu tā, lai nevienā vietā nebūtu mieles, ka citā zālē bijis labāk,” uzsver S. Kļava.
Koncertcikls “Latvijas gredzens”
“Latgales gredzens” (koncertizrādē “Rakstiem un skaņai” piedalās Latvijas Radio koris, tautas muzikanti, priesteri, muzikālais vadītājs un diriģents Sigvards Kļava, režisore Inese Mičule. Koncertizrādes notiks 22. aprīlī Latgales vēstniecībā “Gors”, 26. aprīlī Jelgavas kultūras namā, 28. aprīlī koncertzālē “Cēsis”, 5. maijā Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”).
“Kurzemes gredzens” (lielkoncertā “Pūt, vējiņi!” piedalās Latvijas Radio koris, Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, Liepājas Simfoniskais orķestris, etnomūziķi, folkloras kopas, solisti, diriģents Māris Sirmais, režisors Reinis Suhanovs. Lielkoncerts notiks 16. novembrī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”, 22. novembrī Jelgavas kultūras namā, 24. novembrī Latgales vēstniecībā “Gors”, 25. novembrī koncertzālē “Cēsis”).
“Vidzemes gredzens” (muzikālajā izstādē “Kalns uz augšu ies” piedalās Latvijas Radio koris, solisti, muzikālais vadītājs un diriģents Sigvards Kļava. Izstādes veidotāji: Guna Kalnača, Jānis Mitrēvics, “Dd studio”. Notiks 2018. gada 19. aprīlī koncertzālē “Cēsis”, 21. aprīlī “Gorā”, 25. aprīlī “Lielajā dzintarā” un 26. aprīlī Jelgavas kultūras namā).
“Zemgales gredzens” (kino koncertā “Vēstures palos” piedalās Latvijas Radio koris, Latvijas Radio bigbends, solisti. Muzikālais vadītājs un diriģents Sigvards Kļava, libreta autore Inese Zandere. Režisors, videomākslinieks Roberts Rubīns. Notiks 2018. gada 17. oktobrī Jelgavas kultūras namā, 19. oktobrī koncertzālē “Cēsis”, 26. oktobrī “Gorā”, 2. novembrī “Lielajā dzintarā”).
