Ķīpsalā – grāmatu izstāde! 2
Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
No piektdienas, 3., līdz svētdienai, 5. martam, Ķīpsalā lasītājus pulcēs “Latvijas Grāmatu izstāde 2023”, kurā piedalīsies nozīmīgākie Latvijas grāmatizdevēji – “Zvaigzne ABC”, “Jānis Roze”, “Jumava”, “Pētergailis”, “Latvijas Mediji”, “Madris”, “Avots”, “MicRec”, “Zinātne”, “Aminori”, “Dienas Grāmata”, “Liels un mazs”, “Kontinents”, “SolVita”, Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, karšu veikals “Jāņa Sēta” un citi.
Piektdien, 3. martā, plkst. 12 uz Lielās skatuves Latvijas Grāmatizdevēju asociācija (LGA) aicinās uz sarunu “Grāmatu dizaina konkursam “Zelta Ābele” – 30″ – par tā šīgada norisi, atskatoties arī balvas vēsturē. Plkst. 13 ar Igaunijas Rakstnieku savienības Baltijas sadarbības koordinatori, tulkotāju Mariju Esko sarunāsies LGA valdes priekšsēdētāja Renāte Punka.
Bet plkst. 14 uz diskusiju par bēgļa tēmu Latvijas vēsturē “Viņi – atkal ceļā” aicinās grāmatu autore Anna Žīgure un izdevniecības “Latvijas Mediji” direktore Evija Veide. Anna Žīgure savās grāmatās par “viņiem” dara to, ko paši bijušie trimdinieki nav izdarījuši: uz vēsturiskā fona ļauj runāt bēgļiem no Latvijas 1944./1945. gadā – gan par dzīvi svešās zemēs bēgļu nometnēs, gan par izceļošanu uz visām pasaules malām un “pasaules latvieša” veidošanos.
Plkst. 15 par jauno grāmatu “Mātes Sibīrijā” (fonds “Sibīrijas bērni”) sarunāsies Katrīna Šteinberga un grāmatā intervētās personas – Ruta Ikauniece un Hēlija Staņislavska. “Literatūras nozīme kurzemnieku ikdienā: ambīcijas, tradīcijas vai cilvēkfaktors?” Uz šo jautājumu atbildēs “ekstra vērtie” kurzemnieki – Jana Egle, Gunita Lagzdiņa, Liene Gūtmane, Linda Zulmane, Guntis Tālers, Ingrīda Zaķe, Guna Roze, Inta Svaža, Ieva Samauska un citi. Vēl pirmajā izstādes dienā plkst. 17 interesenti aicināti uz lietuviešu rakstnieka Vida Morkūna grāmatas “Ceļinieku stacijas” atvēršanu, kur piedalīsies pats autors, tulkotāja Dace Meiere un publiciste Kristīne Ilziņa.
Sestdien, 4. martā, plkst. 11 tiks atvērtas divas vēstures grāmatas – “20. gadsimta Latvijas vēsture. III sējums (1940–1944/1945)” un “20. gadsimta Latvijas vēsture. IV sējums (1944/1945–1964)”, piedaloties sastādītājai Dainai Bleierei un citiem autoriem (LU Akadēmiskais apgāds). Plkst. 12 par nesen iznākušajiem Baltijas Asamblejas balvas laureātu darbu tulkojumiem – Jāna Kaplinska eseju “Ledus un Titāniks” un Donalda Kajoka romānu “Ezers” – ar tulkotājām Rūtu Karmu un Daci Meieri sarunāsies Arno Jundze. Plkst. 13 notiks diskusija par nesen iznākušo Agneses Rutkēvičas eseju krājumu “Skumjais laikmets”. Plkst. 15 – saruna ar rakstnieci Zani Nuts un grāmatas “Mums vajadzētu šķirties” atvēršana. Bet plkst. 17 uz diskusiju par grāmatu “Aristotelis. Runas māksla – Rētorika” aicinās Ilze Rūmniece, Līva Rotkale un citi autori.
Svētdien, 5. martā, plkst. 11 uz Lielās skatuves būs muzikāls sveiciens no komponista, dziesmu un tagad arī bērnu grāmatu autora Artura Gruzdiņa, kura grāmata ir īpaši aktuāla visiem bērniem un vecākiem – tā vēsta par drošību (rīko izdevniecība “Latvijas Mediji”). Plkst. 13 – tikšanās ar zinātniskās monogrāfijas “Sports Senajā Grieķijā un Romā sabiedrības spogulī” autoru Valdi Segliņu un Latvijas Universitātes Akadēmiskā apgāda direktori Aiju Rozenšteini.
Latvijas Grāmatizdevēju asociācija plkst. 14 piedāvās diskusiju “Blogeru loma grāmatu popularizēšanā”. Ar izdevniecību pārstāvjiem diskutēs balvas “Grāmatnieku draugs 2022” laureāte, raidieraksta “Piedzīvot” autore Aija Bremšmite un Jauno grāmattirgotāju kongresa Latvijas sekcijas pārstāve, grāmatu kluba vadītāja Kristīne Pīkenena. Savukārt plkst. 15 lasītāju iemīļotā rakstniece Dace Judina iepazīstinās ar sērijas “Izmeklē Anna Elizabete” jaunāko romānu “Sešas pēdas”. Programmu skatiet: https://ej.uz/5kcc. Visās trijās izstādes dienās Ķīpsalā darbosies Grāmatu maiņas punkts.
Zvaigznes mirdz Liepājā. “Tas ir mūsu pienākums – visu laiku domāt jaunas un interesantas programmas un pieaicināt brīnišķīgus māksliniekus,” saka Liepājas Starptautiskā Zvaigžņu festivāla mākslinieciskais vadītājs Guntis Kuzma. Ceturtdien, 2. martā, “Lielā dzintara” kamerzālē Rīgas kamerkoris “Ave Sol” jaunās kordiriģentu paaudzes pārstāvja un Dziesmu svētku virsdiriģenta Jurģa Cābuļa vadībā dziedās latviešu kormūzikas meistaru – Jāņa Ivanova, Jēkaba Jančevska, Pētera Plakida, Pētera Vaska – dziesmas kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri (LSO) un dziedātāju Aleksandru Špicbergu.
Sestdien, 4. martā, pulksten 18 uz skatuves kopā ar LSO kāps par trompetes Paganīni sauktais izraēliešu izcelsmes mūziķis Sergejs Nakarjakovs un zviedru trombonists Kristians Lindbergs, kurš ir arī vitāls diriģents un komponists. Katra viņa uzstāšanās ir vesela izrāde.
“Skeleta Juhana gaitas” Leļļu teātrī. Rīt, 2. martā, Latvijas Leļļu teātrī notiks pirmizrāde – režisora Jāņa Znotiņa jauniestudējums pēc igauņu rakstnieces Trīnu Lānas grāmatas “Skeleta Juhana gaitas” motīviem. Izrāde paredzēta bērniem no sešu gadu vecuma; tā vēsta par attiecību nozīmību, spēju rūpēties vienam par otru un empātiju. Kopā ar mākslinieci Pamelu Butāni režisors izrādes notikumus veidojis vizuālā un objektu teātra estētikā, atsakoties no runātā teksta. Šāds māksliniecisks paņēmiens, kurā varoņu dzīve un domas atklājas ar neverbālu etīžu, mūzikas, noskaņas un aktieriskās meistarības palīdzību, izrādi padara pieejamu un uztveramu dažādās valodās runājošiem skatītājiem.
Vaclava Špakovska līnijas. No sestdienas, 4. marta, līdz 30. aprīlim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs būs apskatāma Latvijas Laikmetīgās mākslas centra sadarbībā ar Ādama Mickēviča institūtu Varšavā un Lodzas Mākslas muzeju organizētā izstāde “Rīgas piezīmes: sekojot Vaclava Špakovska līnijām”. Tā veltīta poļu avangarda mākslinieka, arhitekta un inženiera daiļradei, atzīmējot viņa 140 gadu jubileju un 50. nāves gadadienu.
Špakovskis dzimis Varšavā Polijā, bet 1897. gadā viņš kopā ar ģimeni pārcēlās uz Rīgu, kur 1902. gadā sāka studēt arhitektūru Tehniskajā universitātē. Vizuālie motīvi, ko Špakovskis novēro dabā (cilvēku sejas, augi, dzīvnieki) un cilvēka radītajās formās (arhitektūras elementi), dabā dzirdamās skaņās un mūzikas skaņdarbos, tas viss nodarbināja viņa prātu. Mākslinieka jēdzienā “ritmiskās līnijās” viss pakāpeniski tiek reducēts līdz tīrākajām, abstraktajām formām.
Vaclava Špakovska daiļrade nav bijusi zināma līdz 1978. gadam, kad autora mantojumu atklāja Lodzas Mākslas muzeja kurators Janušs Zagrodzkis, kurš tur organizēja pirmo mākslinieka darbu izstādi.
