Latvijas grāmatnieku kalendārā – Frankfurte 0
Evija Veide, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Jau 76. reizi visas pasaules grāmatnieki salido Frankfurtē pie Mainas. Lai svinētu grāmatas, saņemtu balvas, dalītos pieredzē, apgūtu nozares jaunumus.
Apgūt un dalīties visā, kas notiek Frankfurtes Grāmatu izstādē (“Frankfurter Buchmesse”), kas ir lielākais grāmatniecības notikums pasaulē, nav iespējams tā vienkāršā iemesla dēļ, ka blīvā izstādes programma piedāvā daudzus notikumus vienlaikus. Un te nu neko nevar darīt – ikvienam veidojas sava Frankfurtes pieredze.
Atslēgas vārdi
Šogad izstādes atklāšanas ceremonijā gan izstādes organizatori, gan vācu politiķi ļoti saskaņoti atkārtoja jēdzienus: vārda brīvība, demokrātija, daudzveidība.
Frankfurtes grāmatu izstāde vienmēr ir bijusi arī politiska. No vienas puses, tas ir saprotams, jo nošķirt kultūras vidi no sabiedrības procesiem ir neiespējami. Vācijas Federatīvās Republikas kultūras un mediju valsts ministre Klaudija Rota atgādināja par karu Ukrainā, kas notiek Eiropā un tieši pašlaik. Runās ne reizi vien izskanēja Izraēlas un Palestīnas vārds. Kā izstādei saglabāt savu misiju kā telpai, kurā sastopas dažādi viedokļi, bet vienlaikus neļaut vārda brīvībai pārvērsties vārda bezatbildībā? Vai arī vārda brīvība ir brīvība tikmēr, kamēr sakrīt ar kādu “oficiālo” viedokli? Kā īstenot šos vārdus laikā, kad Eiropas valstis sāk atjaunot robežas un robežkontroli? Kā rast līdzsvaru savās teritorijās starp nacionālajām kultūras vērtībām un “atvērto durvju” principa radīto dažādu kultūru daudzbalsību? Kā daudzveidībai nepārvērsties haosā? Pārdomas par šiem jautājumiem paliek katras valsts un katra indivīda ziņā, bet pārliecība par to, ka ar šiem vārdiem visi saprotam ko vienu, man tomēr neradās. Un zinu arī iemeslu – tā ir pagājušā gada izstādes atklāšana ar slovēņu filozofa Slavoja Žižeka provocējošo uzstāšanos, kas uzreiz tik uzskatāmi saniknoja ceremonijas publiku. Mazliet ironizējot, jāpiebilst, ka laikam tādēļ šoreiz viesvalsti pārstāvēja eksaktās jomas pārstāvis – fiziķis Karlo Rovelli, kura uzstāšanās bija mazāk asa, taču arī ne bez morāles. Mazliet vienkāršojot viņa ideju – zinātnes attīstība savā ziņā kaitē cilvēcei, ja tai nepietiek prāta ierobežot zinātnes sasniegumu spēku militārajā rūpniecībā.
Grāmatas nākotne
Ik gadus, apmeklējot Frankfurtes grāmatu izstādi, jāatzīst, ka tā nav tāda pati kā pirms gadiem divdesmit. Pirmais, kas iekrīt acīs jau vairākus gadus, – šķiet, ka izstādes zāles ik gadu kļūst tukšākas, ejas starp stendiem plašākas, rodas arvien vairāk brīvu telpu, taču statistika ir noskaņota pozitīvi – šogad izstādē esot par 7,5% vairāk dalībnieku. Arī izstādi apmeklējošo profesionāļu skaits pirmajās trīs dienās salīdzinājumā ar 2023. gadu ir pieaudzis par 9%. Un ieejas biļetes plašākai publikai brīvdienu apmeklējumam bija izpārdotas jau laikus un piektdienas vakarā vairs nebija pieejamas. Tas ir uzmundrinoši. Tāpat kā grāmatnieku saprašanās ar grāmatu digitālajiem formātiem. Te gan jāatzīmē, ka diskusijās, kur tapa uzsvērta dažādā lasīšanas pieredze un paradumi.
Izskatās, ka grāmatnieki apraduši ar mākslīgā intelekta (MI) klātbūtni. Protams, tradicionālam izdevējam biedējoši izklausās kāda skandināvu uzņēmuma piedāvājumi ar MI palīdzību pārtulkot grāmatas dažādās valodās, tādējādi vairojot to pieejamību, kā arī paplašinot iespēju mazajām valodām tulkot no valodām, kurām nav pieejami tulkotāji. Nu, nezinu. Var jau būt, ka valodnieki, redaktori un korektori, kas iekļauti šajā piedāvājumā, var kalpot par garantu, bet, kamēr savām acīm neredzēšu, tikmēr šaubīšos. Taču ir drosmīgie, kas riskē. Kāds vācu izdevējs godīgi atzina, ka, izdodot grāmatu uzreiz vairākās valodās, ļaujas MI tulkojumiem.
Par MI izmantojumu ikdienas darbā raksta arī žurnāla “Publishers Weekly” galvenais redaktors Edvards Navotka, norādot, ka viņa slepenais padoms ir MI palūgt, lai tas savu radīto tekstu padara garlaicīgu (“make it boring”). Tad tiekot sasniegts precīzāks un realitātei vairāk pietuvināts rezultāts. Ja runājam par cilvēka radītu tekstu, tad šis padoms noteikti nederēs.
Frankfurtes goda viesis – Itālija
2024. gada Frankfurtes grāmatu izstādes fokusā Itālija. Jau otro reizi (pirmoreiz 1988. gadā) Itālijai ticis šis gods – ar autoriem, ilustratoriem, izdevējiem un visiem citiem nozares profesionāļiem rādīt pasaulei savas grāmatas. Itālijā ir ceturtā lielākā grāmatniecības industrija Eiropā un sestā pasaulē. Ikgadējos nozares apgrozījuma rādītājos arī 2023. gadā vērojams pieaugums. Tas jāatzīmē kā īpašs panākums, jo pēc pandēmijas, kas atsevišķās valstīs radīja strauju uzrāvienu, dažviet vērojama samērīga lejupslīde. Itālijas izdevēji norāda, ka publicitātes iespējas, ko sniedz sociālie tīkli, radījušas labvēlīgu ietekmi atsevišķu žanru izdevumu pārdošanas rezultātos (piemēram, komiksi, romantika, zinātniskā fantastika, fantāzijas literatūra). Būtiski, ka minētos žanrus iecienījuši jaunieši – tas nozīmē, ka lasīšanas paradums iegūst nākotnes dimensiju. Savā veidā poētiski sasaucoties ar Itālijas kā viesvalsts devīzi – “Saknes nākotnē” (“Roots in the future”).
Latvijai – sudrabs
Sportā esam jau raduši pēc čempionātiem un nozīmīgām spēlēm sagaidīt savus varoņus lidostā vai pie Brīvības pieminekļa ar skaļām ovācijām. Jācer, ka šāds brīdis pienāks arī izdevējiem. Jau ne pirmo gadu Latvija saņem BELMA (Best European Learning Materials Awards) Eiropas labāko mācību līdzekļu konkursa balvas. Šogad izdevniecībai “Zvaigzne ABC” sudrabs par Silvas Janumas mācību grāmatu “Matemātika 7. klasei” (divās daļās). Konkursa žūrija šogad vērtēja teju 60 dažādus mācību materiālus, kurus iesniedza izdevēji no 18 Eiropas valstīm. Kā norāda izdevējs, žūrija atzinīgi novērtējusi “Zvaigznes ABC” mācību grāmatas pārdomāto struktūru, daudzveidīgo un mūsdienīgo saturu, kā arī digitālo papildsaturu, taču īpaši tikusi uzsvērta starppriekšmetu ciešā saikne, jo “Matemātikā 7. klasei” ir iekļauti oriģināluzdevumi un teorijas izklāsts angļu valodā, tādējādi mudinot skolēnus plaši izmantot zināšanas un nostiprināt svešvalodas prasmi. Silva Januma ir pedagoģe, no kuras veidotajām mācību grāmatām Latvijas skolēni mācās jau divdesmit gadus, tāpēc, kā norāda izdevniecības pārstāvji, par “BELMA 2024” iegūto sudraba godalgu sociālajos tīklos priecājas arī autores bijušie skolēni.
Vēl viens starptautisks Latvijas prieks – Minhenes Starptautiskās bērnu un jauniešu bibliotēkas veidotajā bērnu un jauniešu grāmatu sarakstā “The White Ravens” (“Baltie kraukļi”) iekļautas divas grāmatas no Latvijas: Dzintara Tilaka “Zlatas ceļš” (izdevniecība “Zvaigzne ABC”), sirsnīgais garstāsts par meiteni, kura no kara plosītās Ukrainas mēģina nokļūt pie vecvecākiem Latvijā, un dzejnieces Ineses Zanderes dzejas krājums “Putni mūs redz” (izdevniecība “Liels un Mazs”) ar mākslinieces Aleksandras Rundes ilustrācijām. “The White Ravens” sarakstā iekļautas 200 grāmatas no 62 valstīm, kas pārstāv 44 valodas. Šajā sarakstā nokļūst literāri un mākslinieciski augstvērtīgas grāmatas, ko tādējādi rekomendē arī tulkošanai un izdošanai citās valodās.
Latvijas stends – introverti melnbalts
Šķiet, ka melbaltais stends ar introverto Latvijas rakstnieku istabas ideju (ilustrators Reinis Pētersons) jau vairs nevienu īpaši nepārsteidz un varbūt arī nemaz nevajag pārsteigt. Varbūt ir labi, ka tas pieder pie izstādes paredzamības un Latvijas atpazīstamības. Košie grāmatu vāki labi izceļas, un ir pamanāmi visi nacionālā stenda dalībnieki. Izdevniecības: “Latvijas Mediji”, “Zvaigzne ABC”, “Liels un Mazs”, “Avots”, “Jāņa Rozes apgāds”, “Pētergailis”, “Aminori”, “Madris” un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija. Stendā notiek aktīvas izdevēju un literāro aģentu sarunas ar dažādu valstu pārstāvjiem par Latvijā tapušo grāmatu izdošanu citās valodās. Šoruden Latvijā īpašu popularitāti piedzīvo Zanes Daudziņas grāmata “Bērnudienas komunālijā”. Arī par šo grāmatu ir liela interese, stāsta apgāda “Zvaigzne ABC” literārā aģente Santa Svaža: “Grāmata iznāca augusta sākumā un šobrīd jau sasniegusi 12 000 tirāžu, kas Latvijas tirgū ir fantastisks cipars. Izdošanas tiesības pārdotas Lietuvā un Igaunijā, un ir interese arī no citiem Austrumeiropas izdevējiem. Visbiežāk viens no potenciālā izdevēja pirmajiem jautājumiem: “Cik lielu tirāžu jūs esat pārdevuši savā valstī?” Līdz ar to ir ļoti patīkami strādāt ar nacionālā līmeņa bestselleru, un tas ļoti atšķiras no ierastā procesa.”
Izstādē piedalās arī poligrāfijas uzņēmumi un grāmattirgotāji. Grāmatnīcās “Globuss” vērojam pieaugošu interesi par grāmatām angļu valodā, kā arī par svešvalodu mācību līdzekļiem. Tādēļ svarīgas tikšanās ar ārzemju izdevējiem, lai grāmatas pie mūsu lasītājiem nokļūtu iespējami ātri un par pieņemamām cenām.
Šogad Frankfurtes grāmatu izstādi apmeklējusi arī Latvijas Republikas kultūras ministre Agnese Lāce, tiekoties ar Frankfurtes Grāmatu izstādes direktoru Jirgenu Bosu. Kā pēc tikšanās publiski norādījusi platformas “Latvian Literature” pārstāve Rita Dementjeva, tad sarunas par Latvijas kā viesvalsts iznācienu Frankfurtē ir ieguvušas jaunu konkrētību – 2028. līdz 2030. gads. Izdevniecības “Latvijas Mediji” direktore Kristīne Kirkila atzīst: “Patīkami pārsteidza kultūras ministres Agneses Lāces dalība Frankfurtes grāmatu izstādē. Tas ir kā signāls visiem grāmatniecības jomas pārstāvjiem, ka Kultūras ministrija ir ieinteresēta mūsu nozarē un to atbalsta. Sarunās ar sadarbības partneriem minot faktu, ka Latvija būs viesvalsts statusā, viņi atzīst, ka tas ir neizmērojami liels solis ne tikai valsts un konkrētās valsts izdevēju redzamībai, bet arī garantē vairāk grāmatu darījumu uz ārzemēm.” Ņemot vērā, cik liela atbildība ir valstij, kura nokļūst Frankfurtes grāmatu izstādes fokusā, jāatzīst, ka laika nemaz nav daudz.
Uzziņa
Frankfurtes grāmatu izstāde skaitļos
* Vairāk nekā 4300 stendu.
* 230 000 apmeklētāju.
* 3300 pasākumu.
* Izstādi šogad apmeklējuši nozares profesionāļi no 153 valstīm.
