Latvijas grāmatas Londonā 0
Ik gadu aprīļa sākums grāmatniekiem ir marķēts ar Londonas vārdu. Jau 43. reizi notiek Londonas grāmatu tirgus, kurā piedalās un viesojas tā saucamie profesionālie apmeklētāji – grāmatu izdevēji, tirgotāji, autortiesību aģenti, citi nozares profesionāļi un protams – paši autori.
Dalībnieki sabrauc no vairāk nekā 170 valstīm. Ikviens no vairāk nekā 25 000 izstādes apmeklētāju gūst kādu jaunu ierosmi, iepazīstas ar citu valstu kolēģu pieredzi un rod ko noderīgu arī savam darbam. Šis gads Latvijas grāmatniekiem īpašs – pirmo reizi radusies iespēja izstādīt grāmatas kolektīvajā stendā ar Latvijas vārdu, pie tam – ar klusu cerību, ka tas nebūs tikai šogad.
Jau kopš pērnā pavasara pa brīdim uzvirmo ziņa, ka Baltijas valstīm varētu būt iespēja 2018. gadā, kas ir valstiskās neatkarības simtgade, kļūt par šīs grāmatu izstādes fokusu. Glaimo izrādītā uzmanība, taču skaidrs, ka nepieciešams rūpīgs sagatavošanās darbs un arī atbilstošs finansējums. Igaunijas iniciatīva un zināma veida līderība šajā notikumā ir skaidra un arī finansiāli garantēta, taču Latvijā un Lietuvā vēl pagājušā gada beigās skaidra lēmuma nebija. Saskaņā ar Igaunijas Kultūras ministrijas aprēķiniem, katrai valstij dalības nodrošināšanai Londonas grāmatu tirgū un sagatavošanās programmas nodrošināšanai un īstenošanai būs nepieciešami aptuveni divi miljoni eiro piecu gadu periodā (no 2014. līdz 2018. gadam). Dalība 2014. gada izstādē bija pirmais nepieciešamais solis, lai Baltijas valstu nodoms sāktu īstenoties dzīvē.
Šis solis ir sperts un izstādes apmeklētājiem Latvijas stendā bija apskatāmas grāmatas, kas guvušas atzinību dažādos konkursos, kā arī latviešu autoru darbu tulkojumi svešvalodās. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kultūras ministriju, vēstniecību, grāmatizdevēju organizāciju un literatūras centru vadītāju tikšanās laikā ar Londonas grāmatu tirgus vadību tikusi apspriesta gatavošanās dalībai šajā izstādē viesu valstu statusā 2018. gadā. Paralēli – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kultūras ministrijas uzsākušas sadarbības memoranda saskaņošanu, kuru visu trīs Baltijas valstu kultūras ministriem plānots parakstīt 2014. gada 21. maijā Briselē Eiropas Savienības kultūras ministru padomes tikšanās laikā.
Tiklīdz rodas nepieciešamība izmantot tik vērienīgu valsts finansējumu, izskan tikpat konkrēts jautājums – ko no tā iegūsim? Nepietiek vien ar stāstu par Latvijas vārda daudzināšanu, popularizēšanu, mūsu autoru un viņu darbu darīšanu pieejamu angliski lasošajai auditorijai utt. Tikpat grūti ir sakārtot tabulā skaitļus un pozīcijas, jo līdz šim Latvijas viesvalsts statuss izmantots vien kaimiņvalstī Zviedrijā, viesojoties Gēteborgas grāmatu tirgū, kas ir šaurāka mēroga pasākums, taču droši vien autori, kuru darbi izdoti zviedru valodā, un poligrāfijas uzņēmumi, kas ieguvuši stabilus un ilglaicīgus sadarbības partnerus, varētu ieguvumus pārvērst arī skaitļos.
Jau šoruden Lielbritānijā atvēršanas svētkus svinēs Zigmunda Skujiņa “Miesas krāsas domino” un Kārļa Vērdiņa dzejas izlase. Tā mērķtiecīgi pildītos tulkojumu grāmatu plaukts, lai izstādes apmeklētājiem 2018. gadā būtu iespēja ne vien aplūkot latviešu valodā izdotās konkursos uzvarējušās un skaistākās grāmatas, bet arī tulkojumus plašākai publikai pieejamajā angļu valodā. Galu galā – lai nezūd sapnis, ka arī latviešu valodā rakstošam autoram var izdoties iekļūt starptautiskās bestselleru listēs, kur redzēta somiete Sofi Oksanena, zviedrs Stīgs Lārsons vai norvēģis Jū Nesbē. Tāpat izstāde var noderēt par vēl vienu atbalsta punktu poligrāfijas uzņēmumiem savas produkcijas un iespēju atrādīšanā un, kas zina – varbūt Latvija kļūst par Eiropas poligrāfijas centru, nodrošinot tik ļoti būtiskos eksporta rādītājus.
