“Latvijas Gāze” neļauj “Latvenergo” izmantot gāzes pārvades infrastruktūru 7
“Latvijas Gāze” (LG), balstoties uz ekskluzivitātes tiesībām, lēmusi neļaut AS “Latvenergo” izmantot gāzes pārvades infrastruktūru.
LETA jau rakstīja, ka “Latvenergo” lūdza LG rast iespēju no šā gada decembra izmantot dabasgāzes pārvades infrastruktūru, lai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē varētu piegādāt gāzi no Lietuvas.
LG šo lūgumu ir noraidījusi.
“Latvenergo” pārstāvis Andris Siksnis aģentūrai LETA stāstīja, ka “Latvenergo” eksperimentālā kārtā vēlējās iegādāties vienu miljonu kubikmetru gāzes no cita tirgotāja un atgādāt to pa LG” cauruļvadiem uz savām ražotnēm.
“Šis iespējamais darījums būtu izmēģinājums, lai pārliecinātos, kā piegādes tehniski darbosies brīdī, kad gāzes tirgus Latvijā tiks atvērts. Minētais viens miljons kubikmetru ir tikai 0,2% no 500 miljoniem kubikmetru kopējā apjoma, ko “Latvenergo” gadā iepērk no “Latvijas Gāzes”,” skaidroja Siksnis.
Savukārt LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis aģentūrai LETA atzina, ka patlaban LG” pārvades un glabāšanas infrastruktūru var izmantot darījumiem starp citām valstīm, piemēram, Lietuvai gāzi nogādājot Igaunijai. Taču LG” līdz 2017.gada 10.februārim ir ekskluzīvas tiesības uz gāzes sadali.
Kalvītis uzsvēra, ka, ņemot to vērā, patlaban nav iespējams “Latvenergo” piegādāt gāzi no Lietuvas. “To varēs darīt no 2017.gada. Jāsaprot, ka Lietuvai arī nemaz nav gāzes, ko piegādāt. Tāpat Lietuvas gāze ir dārgāka. Ja Lietuvai ir kāda politiska motivācija šeit iespraukties, tad diemžēl viņi to nevar darīt, jo “Latvijas Gāzei” ir ekskluzīvas tiesības uz gāzes sadali un piegādi Latvijas patērētājiem,” uzsvēra LG” vadītājs.
Tajā pašā laikā “Latvenergo” pārstāvis atzina, ka “Latvenergo” turpinās sarunas par gāzes piegādi, ņemot vērā pašreizējo tirgus situāciju, un uzņēmums mēģinās vienoties par izdevīgākiem nosacījumiem arī tam laikam, kamēr tirgus vēl nav atvērts citiem gāzes pārdevējiem.
“”Latvijas Gāzei” nav pamata sagaidīt ko radikāli savādāku pēc tirgus atvēršanas, piemēram, ka tādēļ daļa klientu vairs nepirktu gāzi no viņiem. Gāzes cenu veido daudzas komponentes, līdzīgi, kā tas ir ar elektrību – transportēšanas, uzglabāšanas izmaksas un citi faktori, tādēļ ir visai iespējams, ka arī atvērtā tirgū konkurences apstākļos, izvērtējot visas nianses, mēs, piemēram, tāpat iepirktu gāzi no “Latvijas Gāzes”, ja viņu piedāvājums mums būtu visizdevīgākais ekonomiski un stratēģiski,” sacīja Siksnis.
LETA jau ziņoja, ka AS “Latvenergo” pauda vēlmi šogad iepirkt pirmo sašķidrinātās gāzes testa partiju no Lietuvas, kas būs iespējams, pateicoties Sabiedrisko pakalpojumu
regulēšanas komisijas (SPRK) padomes 10.septembrī apstiprinātajiem dabasgāzes
Infrastruktūras lietošanas noteikumiem, aģentūrai LETA sacīja “Latvenergo” ražošanas direktors Māris Kuņickis.
Savukārt šā gada 17.novembrī Administratīvā apgabaltiesa apmierināja lūgumu par pagaidu aizsardzību lietā, kura ierosināta pēc LG pieteikuma par SPRK 10.septembrī pieņemtajiem dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumiem, kas ļauj Latvijas lietotājiem gāzi piegādāt no alternatīviem avotiem.
Kā aģentūrai LETA norādīja apgabaltiesā, tiesa nolēma apturēt SPRK lēmuma ””Latvijas Gāzes” dabasgāzes pārvaldes sistēmas lietošanas noteikumi” 8.5.punkta darbību.
Kā aģentūrai LETA paskaidroja LG pārstāvis Vinsents Makaris, LG saskaņā ar Privatizācijas līgumiem ir ekskluzīvas gāzapgādes tiesības Latvijā līdz 2017.gada 3.aprīlim un esošais Enerģētikas likums paredz brīvu tirgotāja izveidi pēc 2017.gada 3.aprīļa. Savukārt regulators izdeva noteikumus, pats interpretējot, ka klienti drīkst izvēlēties piegādātāju jau tagad, ja vien piegādātājs nav Latvijā, tādējādi pārkāpjot privatizācijas līgumu būtību. Tehniski tas tika izdarīts ar 8.5.punktu, nosakot izejas punktus uz Latvijas sadales sistēmu.
Pēc LG domām, šis 8.5.punkts un tālākā SPRK interpretācija ir pretrunā ar Enerģētikas likumu un mūsu privatizācijas līgumiem, tādēļ tika lūgts tiesai apturēt šī punkta darbību.
LETA jau iepriekš rakstīja, ka pirmoreiz publisko apspriešanu par dabasgāzes pārvades sistēmas un pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumu projektiem SPRK izsludināja šā gada februārī. Savukārt marta sākumā SPRK saņēma kopumā 11 priekšlikumus ne tikai no Latvijas, bet arī Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem un institūcijām.
Marta beigās SPRK lēma, ka LG jāprecizē minēto noteikumu projekts, ko gāzes kompānija paveica jūnija sākumā. Iepazīstoties ar precizētajiem noteikumu projektiem, “Latvenergo” norādīja, ka noteikumos joprojām nav ņemti vērā “Latvenergo” iepriekš paustie priekšlikumi. Energokompānija norādīja, ka noteikumi neparedz iespēju Latvijas dabasgāzes lietotājiem iegūt trešās puses pieeju dabasgāzes pārvades sistēmai.
LG ieskatā SPRK pieņemtie dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumi ir jāmaina, jo tie neievēro Enerģētikas likumu un pārkāpj akcionāru tiesības, taču SPRK atteicās komentēt šo uzņēmuma paziņojumu.
Igaunijas energokompānija “Eesti Energia” paziņoja, ka pēc noteikumu pieņemšanas uzņēmums izvērtēs iespēju piedāvāt gāzi Latvijas patērētājiem.
Savukārt enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš apstiprinātos noteikumus nodēvēja par revolucionāriem. Pēc viņa domām, gāzes infrastruktūras lietošanas noteikumi ir daudz svarīgāki gāzes tirgus atvēršanai nekā LG sadalīšana. “Noteikumi ir revolūcija. Tas ir mazs solis SPRK un “Latvijas Gāzei”, bet milzīgs solis gāzes tirgum,” sacīja Āboltiņš.
