“Latvijas gāze” klientus vaino zādzībās 0
Viens no Latvijas uzņēmumiem, par kuru TV3 raidījums “Bez Tabu” ar apskaužamu regularitāti saņem sūdzības, ir “Latvijas gāze”. Neskaitāmas apsūdzības par to, ka klienti bojā skaitītājus un zog gāzi. Gan pamatotas, gan nepamatotas, jo ir bijuši precedenti, kad monopolists, neieklausoties klienta skaidrojumā, spītīgi to apsūdz zādzībā, bet izrādās, ka tā ir nepatiesība. Vai tas uzņēmumam liek aizdomāties? Nē.
“Labdien. Mēs saņēmām no “Latvijas gāzes” uzrēķinu par 11000 €. Pamatojums, ka esam sagrozījuši skaitītāju. Mums normālais gada maksājums ir aptuveni 800 € gadā. Šis uzrēķins ir par 2013. – 2015. gadu. Šajos gados mums patēriņš ir bijis tāds pats kā pašreiz 2016. gadā.”
“Pērn mums nomainīja skaitītāju. Tas tika nosūtīts uz ekspertīzi, un eksperts saka, ka ir fiksētas iejaukšanās pēdas. Tai pat laikā nav konstatēts, ka būtu kaut reizi bojāta drošības plomba vai bijis nelegāls pieslēgums, apejot skaitītāju.”
Atbild par citu grēkiem
Situācija – jūs noskatāt dzīvokli, kuru vēlaties pirkt. Tajā jau ir ievilkta gāze, skaitītājs. Darījums notiek, gāzes līgums pārslēgts uz jūsu vārda. Paiet laiks, atnāk pārbaude, noņem veco skaitītāju, kuru aizsūta ekspertīzei. Slēdziens – eksperts konstatējis kaut kādas pēdas, kas vedina domāt, ka mēģināts zagt gāzi.
Monopoluzņēmums jūsu pretargumentos neklausās un paziņo, ka esat tam parādā vairākus tūkstošus eiro. Absurds? Nē. Patiesas situācijas.
Sandis Ģirģens, advokāts:”Problemātika rodas tajā, ka, pārslēdzot līgumu, “Latvijas gāze” neinformē jauno klientu par to, ka, ja uzņēmuma darbinieki konstatēs iejaukšanos skaitītājā, jaunajam klientam nāksies atbildēt par, iespējams, iepriekšējo mājokļa īpašnieku izdarībām…”
Katrs pats savas laimes kalējs
Lielākajā daļā gadījumu konstatētie bojājumi ir ar aci nesaskatāmi, tos var redzēt tikai mikroskopā. Plombas nav bojātas. LG analītiķis Vinets Veldre uzsver, ka ir vairāki iejaukšanās veidi. Pirmais – apejot oriģinālo plombu, to neaiztiekot.
Otrais – plombu viltojot. Trešais – mēģinot skaitītāju ietekmēt ar magnētiem. Ja arī tiek pierādīts fakts, ka notikusi iejaukšanās, nav pierādāms, kad tas noticis, atbildību nes tā brīža līgumslēdzējs.
Aigars Kalvītis, ”Latvijas gāze” valdes priekšsēdētājs:”Es domāju, ka tas ir pilnīgi loģiski, ka cilvēkam, kurš iegādājas jaunu īpašumu, būtu uzreiz jākontaktējas ar “Latvijas gāzi”, lai pārbaudītu skaitītāju, lai konstatētu faktu un to brīdi, kad viņš kļuvis par īpašnieku un tad nekādas konsekvences nebūs.”
Ja vajag, tad vajag, bet nav obligāti
Šādu kārtību atbalsta arī Sabiedrisko pakalpojumu regulators, kur nereti saņem sūdzības par monopolista izdarībām. Atbalsta, bet neuzskata, ka tas būtu obligāti ieviešams.
Diez vai arī oficiāli to ieviesīs, ņemot vērā to, ka nākamā gada aprīlī Latvijā paredzēts atvērt gāzes tirgu. Ieteikumi – ja pērkat īpašumu, kur jau ir gāzes skaitītājs, prasiet to nomainīt. Tad jums nevarēs ”piešūt” iepriekšējo saimnieku grēkus.
Ja tomēr “Latvijas gāze” paziņo, – jūs zogat gāzi, pirms iešanas uz tiesu vērsieties Sabiedrisko pakalpojumu regulatorā. Kāpēc? Viņi pārbaudīs, kā monopoluzņēmums veicis skaitītāja pārbaudes un pierādījumu vākšanu. SPRK slēdziens var noderēt kā spēcīgs trumpis, ja nu lieta tomēr nonāks tiesā.
