Latvijas garšīgākā medus kūka: biškopes Lolitas Rudzītes recepte 0
Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Garšīgākais gaišais medus pērn nācis no Lolitas Rudzītes dravas Skrīveru dendroloģiskajā parkā, kur vasarās kupli sazied liepas un tuvējā izcirtumā vilina avenes. Biškope ar gandrīz 50 gadu pieredzi prasmīgi saimnieko arī savā virtuvē. Viņai ir atbilde uz jautājumu – vai no Latvijas labākā medus sanāk tikpat gardas kūkas?
Ienesums pērn neesot vērtējams kā bagātākais, tomēr garšas ziņā Lolitas Rudzītes bišu gaišais medus bijis nepārspējams, tāpēc atzīts par labāko gan Latvijas Biškopības biedrības, gan starptautiskās pārtikas izstādes “Riga Food 2020” žūrijas vērtējumā. No 180 saimēm vairākums atrodas Skrīveru dendroloģiskajā parkā, daļa izvietotas Andreja Upīša romānā “Zaļā zeme” aprakstītajos “Vecgrīņos” un arī citās vietās, kur tuvumā nav industriālo lauksaimnieku ar pesticīdu indētiem laukiem. Katram vākumam sava garša, taču vasaras raža no dendroloģiskā parka parasti sitot visus pušu, nosaka biškope. Līdzīgi kā viņas medus kūkas, kas savulaik ceptas vai uz katrām viesībām un allaž visiem garšojušas.
Jaunais gads – pavasarī
Ja tā padomā, biškopjiem jaunais gads vēl tikai gaidāms – marta beigās vai biežāk aprīļa sākumā, kad gaisa temperatūra nav zemāka par 14 °C grādiem, viņi pirmo reizi var atvērt stropu, lai redzētu, kā bites pārlaidušas ziemu. Lolitas drava nav piedzīvojusi lielus zaudējumus, pagājušajā gadā tikai trīs saimēs bijis klusums. Par kolēģu neveiksmēm, kad nereti aiziet bojā pat puse dravas, viņai divējāds vērtējums – pie vainas ar pesticīdiem miglotie lauki un arī nepietiekams ciltsdarbs. Lai izvairītos no tuvradnieciskiem krustojumiem, kas ietekmē gan ienesumu, gan pārziemošanu, bišu mātes savām saimēm gādājot no Itālijas. Tiesa, ja viņas dravu tuvumā laukus miglotu ar pesticīdiem, pārziemot nepalīdzētu pat itāliešu ciltsraksti, atzīst Lolita.
Par biškopi viņa izmācījusies mammas mudināta – aizgājusi uz Vecbebru tehnikumu, tomēr kursā nav bijusi vienīgā meitene. Pēc studijām 1974. gadā ar norīkojumu devusies uz Skrīveru izmēģinājumu staciju un darba vietu vairs nav mainījusi. Līdzās saimniecības bitēm iekopusi savu dravu, talkā nācis vīrs Raimonds, par bišu naudu Skrīveros uzbūvējuši jaunu māju. “Tolaik labi varēja nopelnīt ar ziedputekšņiem, vācām ap divām tonnām gadā un sūtījām uz Dienvidslāviju,” atceras Lolita. Dzīvesbiedrs jau astoņus gadus vairs nav šaisaulē, arī mājas jaunā vietā – Daugavas malā Lielvārdes pusē. Palīgos nāk abi dēli un labs draugs Jānis no Birzgales. Bez vīrieša rokām dravā neiztikt, jau tā ar smagumiem esot muguru samocījusi, ka tagad jādomā par operāciju. No atvasēm mammas pēdās diez vai kāds iešot, dēliem Aigaram un Normundam labi atalgoti darbi, citas intereses.
Ko biškopis dara ziemā?
Lolitas mājas pirmais stāvs atvēlēts medus ražošanai, kur gada aukstajā laikā sanāk pavadīt vairāk laika, griežot no rāmīšiem šūnas, kausējot vasku, fasējot produkciju un darot citus darbus. Ziemā biteniecei jāaiziet arī līdz dravai, lai paklausītos, kā jūtas bišu saimes. Var izmantot tievu caurulīti vai mediķu stetoskopu, ko pa skreju ievieto stropā.
“Ja dzird viendabīgu bišu dziedāšanu, viss kārtībā. Ja kāda bite spalgi izdalās, jāskatās, vai trūkst barības, ūdens vai kā cita, un saimei jāpalīdz,” skaidro biškope.
Tautas dziesmai par bišu klausīšanos Ziemassvētkos, kas daudziem šķiet kā poētiska saulgriežu laika izdarība, viņa redz praktisku skaidrojumu – ja bitītes daiļi dzied, kā teikts dainā, tās labi pārziemos, čakli nesīs medu un skaidrs, ka būs jauka vasariņa.
Uz jautājumu – vai biškopei salda dzīve, Lolita tikai atjoko – pārāk salda… Ja nopietni, biteniekam prieku dara veselīgi pārziemojušas saimes un labs ienesums. No medus pati izvēlas viršu. “Tas ir mans favorīts – ar rūgteno garšu un nedaudz želejveidīgu konsistenci, turklāt ļoti vērtīgs, jo vairāk dzelzs un minerālvielu,” skaidro biškope. Savas veselības labad ik dienas pa ēdamkarotei ieēdot arī vienu no vērtīgākajiem produktiem – bišu maizi, pakošļājot kādu propolisa gabaliņu vai paārstējot locītavas ar sedziņām, kas pabijušas stropā uz rāmīšiem. Zināms taču, ka bišu preparāti ārstniecībā par vērtīgiem atzīti kopš senseniem laikiem.
Medus kūka – arvien topā
Ja mājās trīs vīrieši, par ēst gatavošanu bija īpaši jāpiedomā, smaidot nosaka saimniece. Ne jau visu varēja iemācīties no Masiļūnes pavārgrāmatām, tāpēc pusgadu pāris reižu nedēļā devusies uz Skrīveriem, kur kopā ar vēl divdesmit apkārtnes sievām kulinārijas kursos apguvusi pavārmākslu profesionālas pasniedzējas vadībā.
“Visu māku – gan saldos, gan sāļos ēdienus,” tagad ar lepnumu balsī nosaka Lolita. Karstākais gatavošanas laiks gan esot aiz muguras – Skrīveros bijis plašs ģimenes draugu pulks, svinētas jubilejas un vārda dienas, ciemojušies viens pie otra vai ik nedēļu, un galdi klāti bagātīgi. “Rīkojām saietus ne mazāk kā 15 līdz 20 cilvēkiem, un visu gatavoju pati – rasolu, auksto gaļu, siltajā buljonu ar pīrāgiem un kaut ko no meža gaļas, jo vīrs bija mednieks. Ik reizi cepu arī medus kūku, kas garšoja visiem, var teikt – tā bija topā!” Medu izmantojusi arī gaļas marinādē, ko pievienoja sālsūdenim, taču vairāk gan cepumos, piparkūkās, kas ar medu izdodas kraukšķīgas, un kūkai. Vasarās, dodoties uz bišu dravu, allaž gatavojot padzērienu – ūdenī iejauc medu un pievieno citrona sulu.
Medus kūka arī mūsdienās nav izgājusi no modes, taču nākuši klāt daži jauno laiku paņēmieni. Piemēram, olas ar cukuru un medu mīklai iesaka kult karsta ūdens peldē, biskvīts sanākšot gaisīgāks, bet pildījumam labāk ņemt treknāku skābo krējumu un kristāliskā cukura vietā sakult to ar pūdercukuru, kas uzlabos krēma struktūru. Skābā krējuma pildījumu var aizvietot ar sviesta vai vārīto krēmu, bet jālūko, lai garša būtu gana skābena iepretim biskvīta saldumam, kādu to pirms apmēram divsimt gadiem Aleksandra I galma konditors pirmo reizi pagatavojis kā pārsteigumu imperatora mīļotajai sievai.
Medus padomi
Iesaka biškope Lolita Rudzīte:
Medu atkausējiet temperatūrā, kas nav augstāka par 40 °C grādiem, lai nezustu tā vērtība.
Pie tējas vai cita karsta dzēriena medu ņemiet ar karotīti atsevišķi, lai neiet zudībā vērtīgās vielas.
Viršu, griķu un lapu izsvīduma medu uzskata par bagātākajiem ar minerālvielām.
Medu vajag iegādāties no pazīstamiem un uzticamiem biškopjiem, nevis no tā saucamajiem viendienīšiem, kuru produkcijas kvalitāte var būt apšaubāma.
Receptes
Lolitas Rudzītes medus kūka
16 personām
Sastāvdaļas:
Mīklai: 1 glāze medus, 1 glāze cukura, 3 olas, 3 glāzes miltu, 2 tējk. ar kaudzīti sodas.
Pildījumam: 1 l skāba krējuma, 1 glāze cukura, pusglāze skābena ievārījuma (brūkleņu, dzērveņu u. c.).
Gatavošana:
Sakuļ olas ar cukuru un pievieno medu. Ja medus ir biezs, to iepriekš izkausē ūdens peldē. Olu, cukura un medus masai pievieno miltus un sodu un samaisa. Mīklai jābūt vijīgai un lipīgai.
Cep kūkas kārtas
Kūkas formas pamatni 26 cm diametrā sasilda cepeškrāsnī, tās gludo pusi iesmērē ar taukvielām un apkaisa ar miltiem. Pamatnes vidū liek apmēram 3 krietnas ēdamkarotes mīklas un ar pirkstiem izlīdzina pa visu plātni. Lai mīkla neliptu pie pirkstiem, tie iepriekš jāiemērc miltos. Katru kārtu atsevišķi cep cepeškrāsnī 180 °C temperatūrā, līdz brūngana. No sagatavotās mīklas jāsanāk 5 – 6 kārtām. Pēc izņemšanas no krāsns tās jāatdzesē.
Gatavo kūku
Sakuļ skābo krējumu ar cukuru. Uz kūkas servējamās pamatnes novieto pirmo kārtu un to bagātīgi pārklāj ar krējuma un cukura maisījumu, ko atkārto arī ar otru kārtu. Trešo kārtu pārklāj ar ievārījumu. Atlikušās kārtas pārklāj ar krējuma un cukura maisījumu.
Kūku novieto vēsumā vismaz uz 10 stundām. Pirms pasniegšanas kūku apkaisa ar blenderī samaltām medus biskvīta drupačām un ogām.
Cūkgaļas cepetis medus, sinepju un apelsīnu marinādē
6 personām
Sastāvdaļas:
1 – 1,5 kg cūkgaļas kakla karbonādes.
Marinādei: 2 ēd. k. medus, 2 ēd. k. sojas mērces, 2 ēd. k. angļu sinepju, 1 vidējs apelsīns, 3 ķiploka daiviņas, sāls.
Gatavošana:
Diennakti iepriekš gaļas gabalu patur sālsūdens un medus šķīdumā.
Pirms cepšanas gabalu nosusina. Marinādei sajauc medu, sojas mērci, sinepes, spiedē izspiestus ķiplokus un sulu no apelsīna. Maisījumu rūpīgi iemasē gaļas gabalā. Liek gaļu uz cepešpannas un cep 180° temperatūrā 1 līdz 1,5 stundu, līdz, iedurot kociņu, izdalās dzidra sula un tā ir mīksta.
Pasniedz ar ceptiem dārzeņiem, kartupeļiem, sautētiem kāpostiem vai svaigiem salātiem.
