Latvijas ganāmpulku veselīgums paver tirgu 0
Šonedēļ Eiropas Komisijas (EK) Pastāvīgās pārtikas un dzīvnieku veselības komitejas Dzīvnieku veselības un labturības, kontroles un importa nosacījumu sekcijas sanāksmē vienbalsīgi piešķīra Latvijai brīvas valsts statusu no govju enzootiskās leikozes.
Ar šo lēmumu Latvija ir kļuvusi par pirmo Baltijas valsti, kuru EK atzinusi par oficiāli brīvu no govju tuberkulozes, govju brucelozes un govju enzootiskās leikozes.
Cīņa desmitu gadu ilgumā
Latvijas Veterinārārstu biedrības priekšsēdētāja Māra Viduža teic, ka šāda statusa saņemšana ir gandrīz 60 gadu ilga veterinārārstu darba iznākums. “Aizvadītā gadsimta deviņdesmitajos gados saskaņā ar leikozes apkarošanas programmu izkāva aptuveni pusi no liellopu ganāmpulkiem. Pēdējos gados šo infekcijas slimību konstatē vien nedaudzos ganāmpulkos, kur slimos dzīvniekus izkauj,” teic M. Viduža.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterinārās uzraudzības departamenta direktora vietnieks Edvīns Oļševskis teic, ka Latvijā jau vairāk nekā desmit gadu nevienai govij nav bijis klīnisko saslimšanas pazīmju. “Šīs slimības antivielas asinīs dzīvniekiem mēs atklājam agrīnā saslimšanas stadijā, un inficēto dzīvnieku izņem no aprites. No 2005. līdz 2010. gadam PVD ar ES atbalstu īstenotās leikozes apkarošanas programmas laikā asinis divas reizes gadā pārbaudīja visām Latvijas govīm, kas vecākas par 24 mēnešiem. Inficētie dzīvnieki bija jānokauj. Pēc apstrādes to gaļu varēja izmantot gaļas izstrādājumu ražošanā, zemnieks saņēma arī daļēju kompensāciju. Kopš aizvadītā gada valsts kompensācijas vairs nemaksā. Asins analīze arī jau vairākus gadus par savu naudu ir jāveic pašam zemniekam,” stāsta E. Oļševskis. Laika posmā no 2005. līdz 2011. gadam cīņai pret leikozi tika iztērēti Ls 2,27 milj. valsts un ES naudas. PVD eksperts piebilst, ka ferma no slimības brīvas fermas statusu iegūst, ja gada laikā divos analīžu paraugos nav atklātas leikozes antivielas.
Vienīgā no Baltijas valstīm
Pēc inficētā dzīvnieka likvidēšanas fermā pārbauda jau 12 mēnešus vecas teles. Ja atklāj leikozi, tad dzīvnieku nedrīkst no fermas pārvietot (izņemot uz kautuvi) un arī pienu pārstrādei pārdot nedrīkst.
Patlaban Latvijai ir piešķirts no govju tuberkulozes, brucelozes un leikozes brīvas valsts statuss. Igaunijai ir piešķirts no tuberkulozes un brucelozes brīvas valsts statuss, bet Lietuvai – no leikozes brīvas valsts statuss.
“Ja novietnei ir piešķirts no leikozes brīvas novietnes statuss, tad ganāmpulka īpašniekiem pirms dzīvnieka pārdošanas citam saimniekam vai uz citu valsti turpmāk nevajadzēs veikt asins analīzes,” vēl vienu ieguvumu no šīs nedēļas lēmuma nosauc E. Oļševskis.
Zemkopības ministrijā secina, ka līdz ar šo lēmumu Latvijai piemēro atvieglotas prasības attiecībā uz dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produkcijas tirdzniecību gan ES tirgū, gan arī eksportam uz valstīm ārpus ES. Un šis eksports ir patiešām liels. Lauksaimniecības datu centrs informē, ka pērn no mūsu valsts uz citām valstīm pārdoti 54 393 liellopi – par 12 650 dzīvniekiem vairāk nekā gadu agrāk.
Viens no eksportētājiem, SIA “Genova” īpašnieks Mehmets Celiks (eksportē bullīšus un teles uz Turciju), teic, ka mūsu valstī mājlopi salīdzinājumā ar citās valstīs audzētajiem dzīvniekiem ir “ļoti veselīgi”. “Svarīgi būtu neļaut izvest no Latvijas līdz 12 mēnešiem vecas teles, lai uz vietas ražotu lielāku vērtību. No Latvijas vajadzētu eksportēt vien grūsnas teles. No Vācijas, piemēram, var pirkt vien grūsnas teles. Izdevīgāk ir papildināt ganāmpulkus ar dzīvniekiem, kas audzēti uz vietas,” uzskata M. Celiks. Viņa uzņēmums mājlopus uz Turciju sācis vest ar kravas lidmašīnu, kas gan iznāk dārgāk nekā ar automašīnu, tomēr ilgtermiņā iznākums ir labāks (dzīvniekiem nav abortu, nav krišanas gadījumu).
Patlaban tirgus neesot aktīvs, tomēr “Genova” ir parakstījusi līgumu par 800 grūsnu telīšu no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas eksportu uz Turciju.
Jāizvairās no riskiem
E. Oļševskis uzsver – lai izvairītos no inficēšanās ar leikozi, piena ražotājiem rūpīgi ir jāvērtē jaunu govju pirkums, tās nedrīkst pirkt “pa kluso” no saimniecībām, kur šī slimība ir atklāta. Ja šo nosacījumu neievēros, tad saimniecība zaudēs no leikozes brīvas saimniecības statusu un saimniekam būs papildu naudas tēriņi. PVD arī sodīšot ganāmpulku īpašniekus, kas govīm neveiks analīzes.
