Latvijas futbolu žņaudz blēžu vēlme pelnīt naudu totalizatorā 0
Ir viena laba un viena slikta ziņa. Sliktā – Latvijas futbolu joprojām žņaudz negodīgu darboņu vēlme pelnīt naudu totalizatorā. Saskaņā ar Itālijas sporta aģentūras “Sportradar” informāciju Latvija futbolā ir Eiropas visvairāk krāpniecisko valstu desmitniekā. Labā ziņa: situācija, lai arī lēnām, tomēr uzlabojas.
Baltijas spēles
“Sportradar” konsultē bukmeikeru kompānijas par iespējamiem blēdību gadījumiem un sarunātu spēļu organizēšanu. Laika posmā no 2009. gada jūnija līdz 2012. gada novembrim tā Latvijā fiksējusi 31 negodīgi ietekmētu spēli.
Latvijas Futbola federācijas (LFF) ģenerālsekretāram Jānim Mežeckim ir mazliet patīkamāki dati – tikai 22 ietekmētas spēles: “Šosezon tādu bija septiņas, bet kopumā tām ir tendence samazināties.
Nevaru teikt, ka viss kārtībā, taču mēs situāciju kontrolējam. Sekojam līdzi, veicam preventīvos pasākumus – federācijā ir darbinieki, kas analizē bukmeikeru kantoru likmes, un, redzot nelāgas sakarības, pirms mačiem inspektori runā ar treneriem un spēlētājiem.”
Tiesa, par Mežecka minētajām septiņām spēlēm informācija saņemta jau post factum jeb pēc notikuma.
Latvija nav unikāla valsts – saskaņā ar “Sportradar” datiem trīsarpus gadu laikā 31 ietekmēta spēle bijusi arī Lietuvai. Igaunijai tādu ir 46, bet līdere ar 97 gadījumiem ir Albānija. “Mani šī ziņa nepārsteidza,” atzīst komandas FK “Jelgava” nu jau bijušais galvenais treneris Dainis Kazakevičs. Lai gan šajā topā atrodama pat Itālija, pārsvarā tomēr ir bijušā sociālisma bloka valstis, tāpēc futbola totalizatoru lieta jāskatās kontekstā ar ekonomisko situāciju, viņš teic.
Šopavasar dibinātās biedrības “Latvijas Futbola virslīga” izpilddirektors Normunds Malnačs norāda, ka internetā meklējis, taču nav atradis sīkākus datus par pētījumu, līdz ar to apšauba tā objektivitāti. “Man grūti pateikt, kāda situācija Latvijas futbolā bija agrāk, jo pilnvērtīgi tam pievērsos tikai šogad. Regulāri apmeklēju virslīgas mačus, un tajos, ko redzēju, man ne reizi neradās aizdomas, ka kaut kas nav kārtībā,” uzsver Malnačs, kurš pirms tam darbojās Anglijas futbola klubā “Blackpool”.
Viņš gan nenoliedz problēmas aktualitāti, un tās risināšanai būtu jāpievērš lielāka uzmanība: “Ir lietas, kuras var paveikt ātri un vienkārši, piemēram, katram spēlētājam pirms sezonas jāparaksta dokuments, ka viņam un tuviniekiem nav tiesības likt naudu uz savu spēļu iznākumiem un ka apzinās sekas par kriminālo atbildību.”
Cik godīgi bija čempioni?
2009. gada oktobrī par spēļu sarunāšanu LFF diskvalificēja Daugavpils komandu “Dinaburg”. Tās galvenajam trenerim Tamazam Pertijam un vadītājam Oļegam Gavrilovam tika piespriesta mūža diskvalifikācija. Pertiju vēlāk reanimēja, un pēc tam viņam pat uzticēja vadīt LFF prezidentam Guntim Indriksonam pietuvināto komandu “Olimps”. Gavrilovs oficiāli nav nekas, bet faktiski tieši viņš vada Daugavpils “Daugavu”, ir klāt visās spēlēs un “Skonto” stadionā Rīgā pat sēž VIP vietās. Daugavpiliešu komandas kapteinis Mihails Ziziļevs novembrī pēc čempionu titula izcīnīšanas uz manu jautājumu, kāda ir Gavrilova ietekme komandā, nenoliedza viņa klātbūtni komandā. Acīmredzot tādēļ, ka LFF nevarēja juridiski pierādīt “Dinaburg” netīrās spēles – Gavrilovs nolīga dārgu advokātu un aizgāja līdz Sporta arbitrāžas tiesai. Apzinoties bezspēcību likumu priekšā, LFF bija spiesta parakstīt izlīgumu un tagad klusi piecieš viņa neoficiālo, taču acīmredzamo darbošanos.
Daugavpils “Daugavas” vārds arī šosezon parādās negodīgo komandu vidū. “Varbūt ir, taču ne tādā mērā kā agrāk,” netieši to apstiprina arī Mežeckis. Vēl tiek minēta arī futbola biedrība “Gulbene”, kuras galvgalī ir bijušais FIFA kategorijas tiesnesis Romāns Lajuks.
“Var runāt par diviem trim klubiem, bet lielajā vairumā no virslīgas komandām ir spēlētāji ar jautājuma zīmi,” norāda Kazakevičs, piebilstot, ka lielākoties negodīgajās spēlēs viss notiek ļoti slīpēti un no malas neko nevar pateikt, bet reizēm atbildi sniedz arī rezultātu tablo. Bet – to visu ir grūti pierādīt. LFF jau reiz apsvilinājās, lai gan visiem bija skaidra “Dinaburg” darbošanās totalizatoros.
Latvijas futbola vadītāji vairākkārt uzsvēruši, ka būtu jāpilnveido likumdošanas bāze, lai karā pret negodīgajiem spēlmaņiem varētu izmantot nopietnāku ieroču arsenālu. Diemžēl kopš “Dinaburg” lietas, kā atzīst Jānis Mežeckis, uz priekšu nekas nav pavirzījies. Tikšanās ar policijas pārstāvjiem taustāmu labumu nav devušas, visi tikai secina, ka problēma ir komplicēta. Viņaprāt, iniciatīvai būtu jānāk no likumdevēja. Kazakevičs uzskata – ja Muhameds neiet pie kalna, tad kalnam jāiet pie Muhameda: “Pašiem jārīkojas, bet skaidrs, ka ne LFF, ne klubi vienatnē nevarēs neko atrisināt.”
FUTBOLS. NEGODĪGO SPĒĻU SKAITS
No 2009. gada jūnija līdz 2012. gada novembrim
1. Albānija 97 gadījumi, 2. Itālija 70, 3. Moldova 66, 4. Igaunija 46, 5. Grieķija 45, 6. Krievija 42, 7. Maķedonija 37, 8. Bulgārija 35, 9. Latvija un Lietuva pa 31.
