Latvijas futbolam nepieciešama attīstības vīzija un stratēģija. Pašreizējai LFF vadībai tādas nav 4
Maksims Krivuņecs, Latvijas futbola Virslīgas prezidents un LFF Prezidenta amata kandidāts
Katra mūsu izvēle nosaka mūsu nākotni. Latvijas Futbola federācijas kongresā 26. aprīlī biedriem būs iespēja izvēlēties, vai tālāk doties pa jau iebrauktajām sliedēm, vai arī jau nākamajā dienā uzsākt pavisam jaunu ceļu ar federāciju, kas rūpējas par klubiem, labu pārvaldību un maksimālu atklātību. Mūsu mērķis ir panākt, lai futbols būtu kā iekļaujošs dzīvesveids, kurā katram klubam, katram LFF biedram, katram bērnam un katram cilvēkam ir sava vērtība un sava misija, kas palīdz sabiedrībai kļūt veselākai, labākai un laimīgākai. Jautāsiet – vai tad šobrīd tā nav? Diemžēl nē.
Pirms astoņiem gadiem Latvijas Futbola federācija kopā ar FIFA un UEFA izstrādāja ilgtermiņa stratēģiju, kurā bija noteikti 40 mērķi, rīcības programma un arī sasniedzamie rādītāji. Tomēr uzrakstīt stratēģiju ir viena lieta, to izpildīt – pavisam cita. Mūsdienās lielisku stratēģiju uzrakstīs arī ChatGPT, ja vien dosiet tam atbilstošus izejas datus, jautājums ir – kā un vai tā tiks realizēta.
Izanalizēju kā programmā minētos mērķus, tā to izpildi un rezultāts izrādījās pārsteidzošs ne vien man, bet, domāju, tāds tas būs arī biedriem. Astoņu gadu laikā no 40 mērķiem realizēti veseli trīs (!) pamatmērķi, to skaitā jauniešu sacensību organizēšana un dažādu programmu izstrāde. Vēl četri mērķi sasniegti daļēji, divdesmit nav sasniegti vispār, bet par pārējiem trūkst informācijas.
Turklāt daļu no tiem drīzāk var dēvēt par ambīcijām, piemēram, labi saprotamo vēlmi atkārtot 2004. gada panākumus un nospēlēt Eiropas Futbola čempionātā 2024. gadā. Tā nerealizējās. Vēl vairāk – šo gadu laikā nevienu reizi nespēlējām pat jaunatnes čempionātu finālturnīros. Tagad skati tiek vērsti uz 2026. gada Pasaules kausu ASV, plānojam, ka varbūt spēlēsim tur. Tomēr LFF vajadzētu vairāk koncentrēties nevis uz to, kur mēs gribētu spēlēt, bet gan uz savu pamatdarbu, lai varētu tur spēlēt. Tādēļ svarīga ir ne vien izpratne par esošajiem izaicinājumiem, bet arī pieeja to pārvarēšanai. Ir vajadzīga loģiska, izpildāma un arī rezultātos izmērāma ilgtermiņa stratēģija. Mūsu koalīcijai tāda ir.
Lai Latvijas futbols gūtu nepieciešamo izrāvienu, konkurētspēju starp citiem sporta veidiem un arī panākumus starptautiskā mērogā, jāsaprot, ka galvenā loma ir futbola klubiem, nevis LFF funkcionāriem. Lai nodrošinātu klubiem izaugsmi un konkurētspējīgu vidi, LFF nepieciešams jauns, apvienots departaments jeb Klubu attīstības centrs, kas biedriem palīdzētu izstrādāt attīstības rīcības plānus un paplašināti līdzfinansētu tos, kā arī sniegtu tādus pakalpojumus kā kolektīvos līgumus, atbalstu sponsoru piesaistei, centralizētu biļešu tirdzniecību un ekipējuma iegādi u.c. Būtiska ir arī garantēta komunikācija starp biedriem un LFF speciāli izveidotā stratēģijas forumā, jo šobrīd tieši atklātības trūkums ir viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem.
Ir nepieņemami, ka LFF valdes sēdes notiek slēgtā formātā. Kas tajās tik slēpjams? Domāju, atklātas valdes sēdes, kurās var piedalīties ikviens biedrs, to translācija LFF mājas lapā, internetā, atklātība un caurspīdīgums reputācijas ziņā būtu ļoti nozīmīgs un ļautu vērtēt valdes kompetenci. Tādējādi LFF parādītu gan saviem valsts partneriem un sponsoriem, gan biedriem, kā mēs strādājam. Varbūt tādas sensitīvas lietas, kā, piemēram, treneru atalgojumu, varētu apspriest sēdes slēgtajā daļā, taču tās ir detaļas.
Būtiski, lai veidotos produktīva diskusija, kurā ir iesaistīti arī biedri, pilnveidota pārvalde un biedru jautājumu risināšanas kārtība. LFF nepieciešama laba un moderna pārvaldība, kur katrs biedrs ir informēts kā par pieņemtajiem lēmumiem, tā finansējuma piešķiršanas kritērijiem.
LFF budžeta lielāko daļu – aptuveni 90% – veido FIFA un UEFA finansējums. Šogad LFF budžets tiek lēsts 15,3 miljoni eiro apmērā. Šo naudu var tērēt kā federācijas birojam, darbinieku atalgošanai un citām vajadzībām, tā dažādiem attīstības projektiem. Neesmu pret to, lai cilvēki par savu darbu labi nopelnītu, tomēr gribu redzēt arī šī darba rezultātu. Man nav saprotams, kādēļ LFF valdes deviņu locekļu (tai skaitā prezidenta) darbībai gadā tiek tērēts aptuveni pusmiljons eiro, kamēr klubu attīstībai tiek aptuveni 240 tūkstoši eiro. LFF vairāk nodarbojas ar personīgo PR un politiku, nevis futbola attīstību.
Minēšu piemēru. 2021. gadā LFF simtgadei veltītajā “Leģendu spēlē” bija uzaicināti leģendāri pasaules un Latvijas futbolisti (“Pasaules leģendu” komanda vinnēja ar 6:1). Ir dzirdētas aplēses, ka šī spēle LFF izmaksāja vairāk nekā 200 tūkstošus eiro. Foršs PR un skaļš tusiņš. Viss būtu labi, tikai Latvijas futbolam nekas daudz pēc tam pāri nepalika. Ja 2020. gadā klubiem novirzīja 300 tūkstošus eiro, tad nākamajā gadā tie bija 167 tūkstoši. Tanī pat laikā mūsu futbola valstsvienības lidojumiem ar čarterreisiem tika iztērētas milzīgas summas. Var teikt, ka tas bija kovida laiks un šādi piesardzības soļi pašsaprotami. Taču, ja nu LFF vadība to nav pamanījusi, pandēmija jau sen ir beigusies, bet futbola izlases lidojumi ar privātiem avioreisiem turpinās. Kaut kur ir pazaudētas prioritātes.
LFF nav jādemonstrē, cik esam bagāti, bet gan jāpanāk, lai tie bērni, kuri tagad sāk spēlēt, var sevi realizēt, lai reģionos būtu pielāgota sacensību sistēma un pāri visam – skaidrs, strukturēts plāns jauno spēlētāju karjeras attīstībai. Katram futbolistam, kurš šodien iziet laukumā, ir tikai viena dzīve. Vai nu mēs palīdzam realizēt viņa sapņus, profesionāli augt un attīstīsities, vai arī ar savu neizdarību parādām, ka futbols nav tā vieta, kur piepildās sapņi.
LFF prezidents lepojas, ka šogad vairāk naudas tiks iedalīts jaunatnes futbolam. Bet kāds tur nopelns federācijai un personīgi Vadimam Ļašenko? Par to, ka šogad LFF piešķirts lielāks finansējums no UEFA, paldies jāsaka Virslīgas klubiem un to sniegumiem Eirokausos. Tas, ko LFF vajadzētu izdarīt, ir sadalīt šo naudu atbilstoši situācijai jau esošajā futbola tirgū. Apzināt, kādas sistēmas ir efektīvas, kuras nē, un, iesaistot biedrus, izanalizēt, kā varam šos līdzekļus izmantot viņu darba uzlabošanai.
Mēs gribam, lai mūsu futbolisti kļūst par pasaules TOP spēlētājiem, bet par tādiem var uzaugt tikai pavadot laiku laukumā pēc iespējas augstākas konkurences apstākļos. Spēcīga konkurence vajadzīga arī izvēloties LFF valdes locekļus, diemžēl šobrīd esošie statūti un iesakņojusies prakse ļaut esošajai valdei sagrābt pēc iespējas vairāk izvirzīšanas vēstuļu, to ierobežo. UEFA rekomendē organizēt vienu platformu visu kandidātu ideju prezentācijai, kurā katrs varētu prezentēt savu LFF attīstības redzējumu, taču pašreizējā LFF vadība izliekas to nedzirdam.
Federācija ir domāta klubiem, nevis klubi – federācijai. Ilgtermiņa redzējuma un stratēģijas trūkums, atklātības ierobežošana un biedru neiesaiste futbolam būtisku jautājumu risināšanā, arī novedusi pie pašreizējās Latvijas futbola neefiktivitātes. Tomēr es ticu, ka Latvijā var būt futbols, ar ko lepoties!
