Latvijas futbola virslīgā šobrīd karstākā komanda ir līdere “Valmiera” 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas futbola virslīgā šobrīd karstākā komanda ir līdere “Valmiera” – deviņu uzvaru sērija, pirmā vieta tabulā. “Nepieklājīgi” jauna vienība, kur faktiski visiem spēlētājiem ir ap 20 gadiem vai mazliet virs, un arī pie stūres vēl jaunais speciālists Jurģis Kalns (39).
Ja komanda tiek uz viļņa, tas noteikti palīdz?
J. Kalns: Jā, visi čaļi ir jauni, sajūt uzvaras garšu, rezultāts ir, spēle vedas. Tas ir arī koks ar diviem galiem – neieslīgt pašapmierinātībā. Pēdējās trīs uzvaras nākušas smagi. Grūti šobrīd motivēt pret tabulā zemu esošām komandām, ir spēlētāji, kuri tās, iespējams, uztver vieglprātīgāk. Jauniem spēlētājiem ir kāpumi un kritumi, sakrājies nogurums. Gaidām izlašu pauzi. Mukt grūtāk nekā ķert, pie tā jāpierod. Tagad jāpāriet no mākslīgajiem uz dabīgajiem laukumiem – kuras komandas ātrāk pielāgosies, tās noteiks toni čempionāta otrajā pusē.
Esi jau izbaudījis gan posmu, kad vajag likt lietā pātagu, gan arī burkānu?
Pātagu cenšamies lietot retāk, jo tā vienmēr nestrādās, jāatrod īstās reizes. Brīžiem pat atslēdzam galvu, mazāk iedziļināmies iepriekšējās spēles analizēšanā un pievēršamies nākamajai, jo laika starp mačiem ir ļoti maz, čaļiem galva pilna ar futbolu, un jādomā, kā viņus nomierināt.
Kas tavā kā jauna trenera galvā notika pēc četrām kārtām, kad bija zaudējums “Rigai”, neizšķirti pret “Daugavpili” un “Mettu”?
“Rigu” mazliet par daudz respektējām, ņemot vērā gan viņu spēlētāju, gan galvenā trenera (Torstena Finka) CV. Pēc neizšķirtiem nebija tik traki, jo redzējām, kā veidojām spēli, bija nospiedošs pārsvars, bet nevarējām iesist. Sezonas gaitā viss nostājas savās vietās – vienreiz neiesit, pēc tam salido iekšā. Mazliet kremt tie divi neizšķirti. Nenokārām galvas un neko necentāmies mainīt, jo visu pirmssezonas posmu strādājām un zinājām, ka spēle aizies. Tagad ir nākamais pārbaudījums, kā ir būt priekšā un tev dzenas pakaļ. Spēlētāji, arī “Valmiera” nav bijusi šādā situācijā.
Kurā brīdī bija skaidrs, ka Tamazs Pertija atstāj klubu un tu būsi vietā?
Principā visu janvāri treniņprocess bija mūsu (ar Gati Kalniņu) gatavots un pārraudzīts, Tamazs nemaz neiesaistījās. Gaidījām, kad to paziņos oficiāli. Zinājām, ka mainīsim spēles zīmējumu, jo skatījums bija mazliet citāds nekā iepriekšējās sezonās. Spēlētāji tie paši, mēģinājām izmantot stiprākās puses, tāpēc Kamilo Menam, Lukam Silagadzem spēles stils mainījies, mēģinām izdarīt, lai viņi sistēmā jūtas ērtāk.
Kāds klubam mērķis bija pirms sezonas, un varbūt tagad tas jau mainījies?
Vienu lielo mērķi neizvirzījām, protams, labi jāstartē Eirokausos un jātiek tajos arī nākamgad, bet, kā zināms, apetīte aug ēdot un šobrīd nedomājam par kaut ko citu, kā nosargāt pašreizējo pozīciju tabulā, tāpat parādīt uzbrūkošu futbolu, attīstīt spēlētājus. Iespējams, jau vasarā varētu kādu no mūsu līderiem atdot tālāk pasaulē.
Apvienot šos divus mērķus – izaudzināt jaunos un cīnīties par čempionu titulu – nav sevis mānīšana?
Grūti savienot, bet nedomāju, ka ir sevis mānīšana. Uz to jātiecas, un tādam mērķim jābūt. Izvirzīt mērķi tālu aiziet Eirokausos ir vēl lielāka sevis mānīšana.
Kas ir jūsu karstākie jaunie – Mena, Raimonds Krollis, Daisuke Jokota?
Mena noteikti ir karstākā prece, ja tā var saukt spēlētāju. Krollim jāpieliek “killera” instinkts, un Latvijā jābūt tā – kad Krollis ir soda laukumā, visiem dreb kājas. Mēģinām to panākt, un tad viņš arī būs ļoti karsta prece. Jokota ir ļoti efektīgs spēlētājs, ar viņu laukumā mūsu spēle ir pavisam citāda, bet, zinot, kāds pasaulē ir skats uz japāņiem, viņš nav tik karsts – japāņu ir maz Eiropas lielākajos čempionātos. Man viņi vienmēr simpatizējuši, zinu darba ētiku, to, kā izpilda trenera uzdevumus, sagatavo sevi spēlei, vieni no gudrākajiem spēlētājiem. Iespējams, augstākajā līmenī nav tik pieprasīti fizisko īpašību dēļ, nav tik jaudīgi. Aliuns Ndojs – atlētisks, ir augums, taktiski brīžiem diezgan lielas problēmas, jo afrikāņiem ir jāatrod pieeja, jāaudzina ne tikai laukumā, bet arī ārpus tā.
Kāds ceļš varētu iezīmēties Raimondam Krollim – šī viņam būs pēdējā sezona Latvijā?
Ļoti ceru, ka šī būs pēdējā, ka atradīs vietu, kur sevi pierādīt un attīstīt. Gribas redzēt, kāds viņš izskatīsies nākamajā līmenī. Fiziski, psiholoģiski, taktiski ir tam gatavs. Varbūt jau šogad vasarā spers šo soli, varianti ir. Mums tas būs ļoti liels zaudējums, bet Latvijas futbolam – tikai un vienīgi ieguvums.
Kā teicis Ģirts Karlsons – “Liepājas metalurgs” savulaik zemāk par miljonu nevienu negribēja pārdot, tāpēc daudzi futbolisti netika uz ārzemēm. Kāda ir “Valmieras” politika?
Man grūti teikt, bet, cik esmu dzirdējis, attiecībā uz Krolli un Menu summas nav mazas, varētu būt (miljons). Tas ir minējums. Mans pienākums ir trenēt un dabūt ārā maksimumu, tālāk jau ir kluba vadības darbs.
Kā jūsu jaunie ukraiņu spēlētāji Romans Jakuba un Ivans Želizko tiek galā ar dzimtenē notiekošo karu?
Viņi ir baigie malači, principā nejūtu. Esam runājuši, zinām, kā iet viņu ģimenēm, bet ikdienas darbā seju vaibstos to nevar redzēt. Profesionāli sportisti, dara savu darbu. Cepuri nost, ka viņi spēj koncentrēties futbolam.
Ko tu domā par tiem procesiem, kas notiek “Rigas” nometnē – aizgājis galvenais treneris Torstens Finks? Vai spēlēs pret viņiem varēja just trenera meistarību?
Ar “Rigu” tas nav nekāds jaunums, lielākais spēļu skaits kādam ir 17, Finkam jau bija 13. Nezinu, vai pārdeva (Finks turpmāk strādās Apvienotajos Arābu Emirātos. – I. S.) vai šķīrās, vēl ir arī cita versija. Viņu rokraksts, salīdzinot ar iepriekšējām sezonām, nebija mainījies – pozicionāls, lēns futbols. “Rigas” jaunie spēlētāji līdz galam neapzinājās, kāds ir virslīgas līmenis, iespējams, arī pats Finks nebija gaidījis tik lielu pretestību un domāja, ka būs daudz vienkāršāk. Līdz ar to sākums iznāca smags. Nebija tā, ka Finka rokrakstā ieraudzīju ko jaunu, neredzētu. Grūtāk bija gatavoties, jo “Riga” veic ļoti lielu rotāciju, bet tikām galā, otrajā spēlē izmantojām viņu vājās vietas. Pagaidām uz papīra tā komanda ir stiprāka nekā laukumā.
