Kozlovskis kandidēs 2
LFF ik pa laikam ziņo par treneru apmācībām. Augstākās – PRO licences iegūst arvien vairāk speciālistu, taču atšķirībā no hokeja un basketbola neviens, izņemot Starkovu, nav strādājis kaut vai Lietuvā vai citās tuvajās ārzemēs. Starp citu, vairāki lietuvieši (Benjamins Zeļkevičs, Sauļus Širmelis) ir veiksmīgi trenējuši Latvijas klubus. “Vecākās paaudzes treneriem ir problēmas pat ar latviešu valodu, nemaz nerunājot par angļu. Un otra lieta – tā taciņa nav iemīta, tāpēc jāgaida jaunā paaudze – Andris Riherts, Marians Pahars, Dainis Kazakevičs. Taču visiem vēl ļoti daudz jāmācās,” spriež Latvijas labākās futbola skolas “Metta” ģenerālsekretārs Ģirts Mihelsons. Viņš uzskata, ka Latvijas treneri futbola jautājumus labi pārzina, taču tas mūsdienās veido tikai trešo daļu no rezultāta, pārējais ir menedžēšanas prasme, līderība, spēja būt tālredzīgam un progresīvam, jo jāsaskata tas, kas derēs rīt, nevis šodien. “Mums joprojām ir mīts – ko gan var iemācīt treneris, kas pats nav spēlējis futbolu. Taču tādu būs arvien vairāk – Dortmundes “Borussia” un “Hoffenheim” Vācijā to apliecina,” uzskaita Mihelsons. Arī viņš ir pārliecināts, ka Latvijas izlasei treneri vajadzējis meklēt ārzemēs. Nebūt nevajag miljonu – savus 250 līdz 300 tūkstošus trenera algošanai federācija varētu atļauties. Cik var noprast, Aleksandrs Starkovs pelnīs ap 100 tūkstošiem gadā. “Mēs uztraucamies par to, vai varēs kontrolēt un saprasties ar to, kas nāks. Taču, ja gribam uzvarēt, jāriskē. Starkovs ir drošs solis no federācijas viedokļa, jo problēmu jau tāpat pietiek – stadions, citas lietas,” tā Mihelsons.
Guntis Indriksons paziņojis, ka amatā paliks līdz LFF kongresam 2018. gada martā, lai gan pilnvaru termiņš ir par diviem gadiem ilgāks. “Garās diskusijās izdevās viņu pielauzt pateikt konkrēti un to ieprotokolēt, jo līdz šim Indriksons tikai vispārināti runāja, ka visu termiņu nenostrādās,” stāsta Emīls Latkovskis. “Vēlos, lai būtu atklātas vēlēšanas un divi trīs kandidāti, kuriem būs laiks iepazīstināt LFF biedrus ar savām programmām, un kongress izvēlēsies labāko. Nevis kā hokejā, kur kongresa gaitā aizmuguriski izvilka kandidātu (Aigaru Kalvīti), un bija jānobalso. Tas nav nopietni un neliecina neko labu par hokeju.”
Jau tagad diezgan droši var minēt divus kandidātus – Kaspars Gorkšs, par kuru jau ilgstoši iestājas Indriksons, un pats arī esot gatavs pretendēt, kā arī Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Viņš beidzis Murjāņu sporta internātskolas filiāli Dubultos un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā ieguvis sporta pedagoga izglītību. Aicinājumu ieņemt šo amatu Kozlovskim izteicis Jānis Mežeckis un citas LFF atbildīgās amatpersonas.
