Latvijas futbola diktatūra 2
Aleksandra Starkova atgriešanās mūsu valsts futbola izlases galvenā trenera amatā apliecina Latvijas Futbola federācijas (LFF) nevarību savas organizācijas sakārtošanā un parāda dažu cilvēku nerēķināšanos ar pārējās futbola sabiedrības viedokli, atzīst “LA” aptaujātie eksperti.
Sakropļota sistēma
Pagājušajā nedēļā Starkovam trešo reizi tika uzticēti valstsvienības groži. No desmit LFF valdes locekļiem deviņi balsoja par viņa apstiprināšanu, atturējās viens – Māris Verpakovskis. “Starkovu ļoti cienu kā treneri un cilvēku, viņš man ir kā otrais tēvs karjerā un izveidoja mani par tādu futbolistu, kāds biju. Tāpēc man nebija morālu tiesību balsot pret,” man skaidroja Verpakovskis, piebilstot, ka, viņaprāt, tomēr vajadzēja meklēt kandidātu ārpus Latvijas. “Izmaiņas vajadzīgas izlasē un futbolā kopumā, līdzjutējiem nepieciešamas jaunas emocijas un vēsmas, bet Starkovam būs grūti to panākt. Visas negācijas velsies pār viņa galvu un nonāks arī pie spēlētājiem. Man žēl futbolistu un trenera.”
LFF ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis atzina, ka runājis ar ukraiņu speciālistu Romānu Grigorčuku, kurš savulaik ļoti veiksmīgi strādāja Latvijā, bet viņš dodot priekšroku darbam klubā, turklāt esot ārkārtīgi dārgs – apmēram miljonu eiro gadā. “Esmu pārliecināts, ka nekādu pārrunu nav bijis. Mežeckis ar mani mazliet pakonsultējās, bet negribēja uzklausīt, jo jau Gruzijā pēc zaudējuma bija izvēlējies Starkovu,” norāda Verpakovskis.
Arī Emīls Latkovskis, kurš bez balsstiesībām darbojas LFF valdē, kritizē galvenā trenera apstiprināšanas procedūru: “Valdei iepriekšējā dienā e-pastā tika prezentēta viņa kandidatūra. Netika prasītas domas, ierosinājumi. No rīta valdes sēdē teica, ka LFF treneru asociācija izvirzījusi Starkovu, aLFF prezidents Guntis Indriksons, Jānis Mežeckis un sporta direktors Dainis Kazakevičs viņu atbalsta, un to pašu sagaidām arī no jums. Starkova izvēle ir loģiskākais variants šajos apstākļos – Latvijā otra tāda speciālista nav, bet citur nav tāda, kas atbilst LFF budžeta iespējām. Turklāt kvalifikācijas turnīrā esam tur, kur esam. Uzskatu, ka jānāk jaunam prezidentam un jāpārveido visa izlases vīzija – kādu futbolu mēs gribam spēlēt piecu līdz desmit gadu perspektīvā. Starkovs nav ilgtermiņa risinājums. Latvijas futbols ir zemākajā punktā, un ārā netiksim tikmēr, kamēr nemainīsies prezidents un LFF kadri. Nav jēga ņemt un maksāt miljonu ārzemju trenerim, ja visa pārējā sistēma ir sakropļota un nestrādā. Pašreizējie futbola vadītāji nespēj to uzlabot, un Starkova izvēle savā ziņā simbolizē šo nespēju.”
