Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts: 0
“IKP izlietojuma pusē toni vēl arvien nosaka zemā investīciju aktivitāte, kas jau trešo ceturksni pēc kārtas devusi negatīvu devumu ekonomikas izaugsmē. Investīciju samazinājumu 2016. gadā var galvenokārt skaidrot ar pārrāvumu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējumā, jo līdz ar iepriekšējā plānošanas perioda projektu nodošanu un jaunā perioda līdzekļu apgūšanas aizkavēšanos apsīkušas liela apjoma investīcijas nedzīvojamās ēkās un infrastruktūrā.
Arī situācija būvniecības nozarē to apstiprina – vislielākais kritums bija vērojams inženierbūvju celtniecībā. Lai gan situācija ir diezgan drūma, šķiet, ka zemākais punkts varētu būt sasniegts un turpmāk gaidāma mērena ES struktūrfondu plūsmas atkopšanās. Par to zināmā mērā liecina valdības investīciju pieaugums oktobrī (gada izteiksmē kāpums par 11%), kas ievērojami pārsniedz gada pirmajos 9 mēnešos pieredzēto (kritums par 30%). Līdz ar to prognozējams arī pakāpenisks būvniecības un investīciju aktivitātes kāpums, ar kuru gan būs par maz, lai kompensētu līdz šim pieredzēto kritumu. Šo iemeslu dēļ kopumā 2016. gadā investīciju apjoms būs ievērojami zemāks nekā 2015. gadā.
Neskatoties uz darba samaksas pieauguma tempa bremzēšanos un patērētāju noskaņojuma rādītāju pasliktināšanos, privātā patēriņa pieaugums saglabājies stabils. Sagaidāms, ka arī nākamgad līdz ar straujāku ekonomisko izaugsmi un atgriešanos pie augstākiem darba samaksas pieauguma tempiem (sk. šeit), privātā patēriņa pieaugums saglabāsies noturīgs.
Salīdzinot ar pirmajā pusgadā redzēto, nozīmīgi samazinājies preču un pakalpojumu importa pieaugums, kuru lielā mērā noteica zemā investīciju aktivitāte (izteikti redzama kapitālpreču importa kritumā). Savukārt preču un pakalpojumu eksportā vērojams mērens pieaugums.
No nozaru aspekta raugoties, 2016. gada 3. ceturksnī joprojām dominēja būvniecības vājais sniegums. Tomēr jāteic, ka arī pārējās nozarēs rezultāti ir bijuši, maigi izsakoties, vārgi. Ceturkšņa pieauguma tempi (sezonāli izlīdzināti) bija negatīvi arī apstrādes rūpniecībā, enerģētikā, transporta pakalpojumos, finanšu pakalpojumos un izglītībā. To, ka IKP saglabājis niecīgu, bet tomēr pozitīvu ceturkšņa pieaugumu, noteica neliels pieaugums tirdzniecības aktivitātē un salīdzinoši spēcīgs kāpums nekustamā īpašuma darījumu aktivitātē.
Latvijas ekonomikas veikums 2016. gadā pavisam noteikti nav uzskatāms par veiksmīgu, tomēr ir vairāki faktori, kādēļ pašreizējo ekonomikas stāvokli un tās tālāku attīstību nevajadzētu vērtēt pārlieku negatīvi.
Pirmkārt, lielākas ES struktūrfondu plūsmas 2017. gadā veicinās investīciju pieaugumu nedzīvojamo ēku un citas infrastruktūras segmentā, kas palīdzēs atkopties būvniecības nozarei.
Otrkārt, vērtējot nākamā gada budžetu, jāsecina, ka valdība plāno īstenot diezgan ekspansīvu fiskālo politiku, palielinot finansējumu pedagogu, iekšlietu un tieslietu sistēmā strādājošo atalgojumam, kā arī veselības aprūpei un valsts drošības pasākumiem.
Treškārt, sagaidāms, ka ārējais pieprasījums nākamgad augs nedaudz straujāk nekā šogad, radot labvēlīgāku augsni eksporta attīstībai. Šo faktoru kopums liek domāt, ka izaugsme 2017. gadā būs straujāka, nekā to redzam šobrīd.”
