Pētera Strautiņa komentārs: 0
“Nav šaubu, ka Latvijas ekonomikā 3.ceturksnī notikušo var saukt par lielu avāriju. IKP pieaugums ir gandrīz apstājies, sarūkot tikai līdz 0.3% gada griezumā un 0.2% ceturkšņa griezumā. Par laimi, ir skaidrs, ka tas neatspoguļo strukturālas problēmas, bet valsts finansēto un līdzfinansēto investīciju pārrāvumu šogad, par ko jau daudzkārt rakstīts. Tas notika brīdī, kad kreditēšanas pieaugums ir tikko atsācies, tā ietekme uz ekonomiku vēl nav gluži jūtama, bet Krievijas ekonomiskās krīzes ietekme ir pat vēl ļoti jūtama. Salīdzinot ekonomiku ar automašīnu, tās potenciālais braukšanas ātrums ir daudzkārt lielāks, tie nav 0.3% gadā. Vienkārši ir aizmirsies ieliet degvielu.
Laiku nevar pavērst pretējā virzienā, šos skaitļus no mūsu ekonomikas vēstures neizdzēsīs. Ir jādomā, kas notiks tālāk.
Valsts investīciju budžeta spēcīgā bremze jau tiek atlaista, oktobrī valsts izdevumi ir auguši par desmito daļu, pēc krituma pirmajos deviņos mēnešos. Taču rodas jautājums — vai investīciju kritums šogad neatņems ekonomikai spēju augt turpmāk? Kaut kāds kaitējums noteikti ir nodarīts. Taču, par laimi, kopējais tautsaimniecībā izmantotais kapitāla apjoms veidojas ļoti ilgā laikā. Piemēram, mēs ar prieku izmantojam ēkas, kas ir būvētas pat pirms vairākiem simtiem gadu, tās var būt pat labākas par tikko uzbūvētajām. Tāpēc ļoti svarīgi ir zināt, ka kopš deviņdesmito gadu beigām investīcijas (bruto pašu kapitāla veidošana) kā daļa no IKP Latvijā ir pārsniegusi ES vidējo rādītāju, izņemot 2010.gadu. Nav šaubu, ka Latvijas ekonomika spēs reaģēt uz augošo pieprasījumu, palielinot izlaidi. Mūsu valstī ir ļoti daudz neizmantotu resursu — gan infrastruktūra, gan cilvēku prasmes un zināšanas. Izglītības līmenis ir ļoti līdzīgs ES valstu vidējam rādītājam, nozīmīgās pozīcijās to pat pārsniedzot, piemēram, vismaz vidējo izglītību ieguvušo īpatsvars ir augstāks. Iekšējās migrācijas un repatriācijas potenciāls vēl ļauj palielināt strādājošo skaitu. Var sūdzēties par ceļu virsmu kvalitāti, taču ceļu kilometru un automašīnu skaita attiecība mums ir vairākkārt augstāka nekā Vācijā.
Rūpniecības ražošanas jaudu noslodze (~3/4) ir līdzīga kā buma laikā pirms 10 gadiem, bet šo iekārtu tehniskā kvalitāte un atbilstība pieprasījumam ir strauji uzlabojusies, tāpēc līdzīgs noslodzes koeficients šobrīd nozīmē lielākas iespējas palielināt ražošanu.
Nākamgad investīciju pieaugums atsāksies, līkne varētu izskatīsies apmēram kā šī gada notikumu spoguļattēls, pieaugums ar divciparu skaitli nebūtu pārsteigums. Investīciju plūsmai savukārt ir ietekme uz ienākumiem, tātad arī patēriņu. Notikumi pasaules politikā šogad rada ļoti dažādas izjūtas, taču to sekas būs ekspansīvāka fiskālā politika ASV, tātad arī stimuls pasaules ekonomikas pieaugumam.
Tādus muļķīgus eksperimentus, kāds šogad mūsu ekonomikā tika veikts ar ES fondu plūsmas “raustīšanas” palīdzību, noteikti nevajag atkārtot. Taču šī pārpratuma sekas vēl ir iespējams novērst.”
