Latvijas ekonomikā 3.ceturksnī notikušo var saukt par lielu avāriju 0
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, pieaudzis par 1,4%, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. 2016.gada deviņos mēnešos Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 18,208 miljardi eiro, tostarp trešajā ceturksnī – 6,431 miljards eiro.
2016.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2015.gada atbilstošo periodu, Latvijas IKP pieauga par 0,3% gan pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem, gan pēc neizlīdzinātiem datiem.
Nav šaubu, ka Latvijas ekonomikā 3.ceturksnī notikušo var saukt par lielu avāriju, komentējis Pēteris Strautiņš, DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts.
Savukārt “Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks komentē: “Nav tik traki, kā izskatās … bet valdībai jāuzlabo komunikācija un jāpalīdz ekonomikai augt.
Mārtiņa Kazāka komentārs:
“CSP ir pārskatījusi 3.ceturkšņa IKP datus, samazinot gada izaugsmi uz 0.3% (no 0.8% ātrajā novērtējumā). Salīdzinot ar šī gada 2.ceturksni (sezonāli un darba dienu izlīdzināti dati), ekonomika augusi par 0.2% (ātrajā novērtējumā – par 0.5%). Šī gada pirmajos trīs ceturkšņos ekonomika ir augusi vien par 1.4%. Izskatās drausmīgi, bet nekas jauns tas nav un stāsts joprojām tas pats vecais. Proti, eksporta sektors (izņemot tranzīta sektoru dēļ Krievijas kravu plūsmas samazināšanās) pamazām aug, patēriņš bikli aug, investīcijas krīt (lai gan sliktākais jau šķiet ir aiz muguras). Pārskatītais 3.ceturkšņa cipars ir tik zems, jo beidzot ir nokoriģēti krājumu dati, kas blakus dziļajam kritumam investīcijām pamatkapitālā līdz šim izskatījās nesaprotami labi.
Zemākais punkts IKP dinamikā, šķiet, ir aiz muguras un turpmāk izaugsmei vajadzētu kļūt straujākai. Gadā kopumā tie varētu būt ap 1-1.5% pret 2015.gadu. Nākošgad izaugsmei vajadzētu pakāpties tuvāk 2.5%, bet tur noteicošā loma būs struktūrfondiem un mājsaimniecību vēlmei tērēt.
Jautājumi joprojām ir tie paši vecie. Pirmkārt, kur vēl joprojām kavējas struktūrfondi? Otrkārt, kad uzlabosies valsts sektora komunikācija, lai – tai skaitā arī labi padarītus un labi domātus darbus – iedzīvotājiem un uzņēmējiem saprotami izskaidrotu, nevis radītu papildus satraukumu un nedrošību, kas mazina vēlmi un drosmi investēt jau tā diezgan “drebelīgā” situācijā, kad izaugsme pasaulē ir diezgan lēna (bet joprojām ir!) un populisms solās sist vēl augstāku vilni? Treškārt, vai ir vēl nepieciešami kādi papildus pierādījumi tam, ka ar ražīgumu un efektivitāti uzlabojošām strukturālām reformām vilkt garumā nav prātīgi?”
