Latvijas Ebreju kopiena tiek pie 40 miljoniem. Kam piešķirs šo naudu? 149
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vakar Saeimas vairākums nobalsoja par apvienības “Attīstībai/Par” virzīto likumu, kas dos iespēju Latvijas Ebreju kopienai, kuras lēmējinstitūcija ir baņķiera Arkādija Suharenko vadītā padome, saņemt no Latvijas valsts 40 miljonus eiro desmit gadu laikā. Par likumprojektu atbildīgās Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (“Attīstībai/Par”) pateicās ebreju kopienas pārstāvjiem par aktīvo līdzdalību un deputātiem par izturību likuma pieņemšanas laikā.
Likums ir nodēvēts par labas gribas atlīdzinājumu ebreju kopienai, lai finansiāli segtu daļu no nacistiskā režīma un komunistiskā totalitārā režīma laikā atņemtajiem īpašumiem. Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome, kura Saeimai iesniedza šo likumprojektu, uzskata, ka daudzus nekustamos īpašumus denacionalizācijas kārtībā neesot bijis iespējams atgūt, jo kara laikā tika iznīcināti bijušo īpašnieku mantinieki un reliģisko organizāciju un kopienu tiesību pārņēmēji.
Par atlīdzinājuma saņēmēju likumā noteikts minētās padomes 2016. gadā izveidotais Latvijas Ebreju kopienas restitūcijas fonds. Tas gan pretēji likuma anotācijā minētajam nepārstāv visas ebreju organizācijas. Pašlaik Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes biedri ir 13 kopienas un draudzes no deviņām pilsētām, bet ar vairāk nekā 20 Latvijas ebreju organizācijām ir izveidojusies cieša sadarbība, tā ir padomes mājaslapā internetā sniegtā oficiālā informācija.
Piemēram, rabīns Menahems Barkahans, biedrības “Šamir” valdes loceklis, bija lūdzis deputātiem, lai pieņemtajā likuma redakcijā biedrība “Šamir”, kura uztur Rīgas Geto un Latvijas Holokausta muzeju, tiktu ne tikai minēta, bet arī uzskatīta kā atsevišķs dalībnieks, lai turpmāk tā varētu sadarboties ar valsts iestādēm šajā jautājumā bez citu nevalstisko organizāciju kontroles un uzraudzības. Tas netika ņemts vērā.
Fonds, kuram būs tiesības rīkoties ar piešķirto valsts naudu, darbojas kā padomes izpildinstitūcija, un tā valdes priekšsēdētājs ir Dmitrijs Krupņikovs. Viņš vienlaikus ir arī padomes priekšsēdētāja Suharenko vietnieks, tātad gan lēmējs, gan izpildītājs. Fondā darbojas arī uzņēmēji Vladimirs Fogels un Leonīds Kiļs. Kaut gan ir paredzēts, ka fondam būs vēl atsevišķa padome, kura uzraudzīs piešķirto līdzekļu izmantošanu, tomēr no likuma teksta nav skaidrs, kā tā darbosies un kas būs tās pārstāvji. Zināms vien tas, ka tajā iekļaus Finanšu ministrijas pārstāvi.
Likumā ir norādīts, ka fondam būs jānodrošina publiski pieejama informācija par iesniegtajiem un finansētajiem projektiem, fondam būs arī jāorganizē projektu konkursi un katru gadu jāsagatavo atskaite par tam piešķirto valsts budžeta līdzekļu izmantošanu.
Aizaugušajām ebreju kapsētām – ne centa
Likumprojekta gala lasījumam bija iesniegti 33 priekšlikumi, vairākums Nacionālās apvienības deputātu Jāņa Dombravas, Aleksandra Kiršteina un Edvīna Šnores redakcijā. Piemēram, ka finansējums jāizmaksā, izmantojot Valsts kultūrkapitāla fondu vai Sabiedrības integrācijas fondu, un nauda ir jāuztic Latvijas Politiski represēto apvienībai, jo par šo organizāciju neesot šaubu, ka nauda tiks izmantota godīgi.
J. Dombrava: “Vai Latvijai ir jāuzņemas atbildība par divu noziedzīgu režīmu pastrādātajiem noziegumiem? [..] Ja Saeimas deputātiem ir vēlme atlīdzināt totalitāro režīmu upuriem nodarītos zaudējumus, tad, lūdzu, sniedziet atbalstu mūsu politiski represētajiem, tostarp Latvijas ebrejiem. Visiem, nevis dažiem.”
Nacionālās apvienības deputāti vēlējās uzlabot likumprojektu, iekļaujot tajā pantu, ka ne mazāk kā 5% no atlīdzinājuma summas izlietojami ebreju kapu sakopšanai un labiekārtošanai Aizputē, Bauskā, Cēsīs, Dagdā, Daugavpilī, Gostiņos, Grobiņā, Jaunjelgavā, Jēkabpilī, Kandavā, Krāslavā, Asotē, Rīgā, Sabilē, Saldū, Sukturos, Tukumā, Varakļānos, Ventspilī, Viļānos un Subatē. Ilze Indriksone pastāstīja, ka, piemēram, lielākajā Talsu novada ebreju kapsētā Sukturos, kas bija ļoti nolaista un tiek atjaunota ar pašvaldības līdzdalību, neesot redzēts, ka ebreju kopienas pārstāvji par to izrādītu interesi.
“Daudzi no šiem kapiem ir ļoti nožēlojamā stāvoklī. Šo priekšlikumu iesniedzām tāpēc, ka iepriekšējā reizē tika noraidīts priekšlikums ziedot naudu holokausta laikā cietušo ebreju memoriālu uzturēšanai. Līdz ar to daudziem cilvēkiem Latvijā ir izveidojies priekšstats, ka likumprojekta iesniedzējiem īsti nerūp pirmskara ebreju piemiņas saglabāšana un ka šis likumprojekts nav saistīts ar vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu, bet drīzāk ar nelielas, izveicīgas ļaužu grupas vēlmi tikt pie naudas, izmantojot holokaustu un labvēlīgu politisko konjunktūru. Šādā veidā tikt pie līdzekļiem, kurus izmantot nevis lai saglabātu holokaustā nogalināto ebreju piemiņu, bet lai naudu izmantotu stipri laicīgākiem mērķiem, piemēram, savas veselības aprūpes nodrošināšanai,” uzskata Edvīns Šnore (NA).
Nauda veselības aprūpei
Kaut gan 2. lasījumā pie valsts budžeta naudas izmantošanas mērķiem nebija minēta neviena konkrēta ebreju piemiņas vieta, kuras uzturēšanai un sakopšanai šos līdzekļus plānots izmantot, tomēr likuma galavariantā tika iekļauts Budžeta un finanšu komisijas priekšlikums, ka līdzekļus tērēs arī holokausta memoriālo vietu uzturēšanai un labiekārtošanai Biķernieku mežā, Dreiliņu mežā, Rumbulā, Mežaparkā, Šķēdes kāpās, Daugavpilī un citās vietās.
Likumā cita starpā ir norādīts, ka valsts finansējumu varēs izmantot arī veselības aprūpei, bet tika noraidīts ieteikums to izlietot dokumentālo un mākslas filmu uzņemšanai, literāro darbu publicēšanai, kas ir saistīti ar nacistiskā un komunistiskā režīma noziegumiem Latvijas teritorijā. “Kā tas izskatīsies, ka veselības aprūpe Latvijā tagad tiks nodrošināta pēc etniskā principa – ebreju kopienas pārstāvjiem, nevis tiem, kas cietuši represijās, bet visiem?” vaicāja Šnore, bet atbildi nesaņēma.
Vai Levits izsludinās?
Saeimas deputāti sola, ka ar šo likumu esot pielikts punkts ebreju īpašumu jautājumam. Ja Valsts prezidents Egils Levits to izsludinās, tad likums stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.
Kad Levits tika izvirzīts par Valsts prezidenta amata kandidātu, viņš pēc 12. Saeimas lēmuma ebreju kopienai atdot sešus īpašumus prasīto 275 vietā intervijā “Delfi TV ar Jāni Domburu” izteicās, ka ebreju kopienas īpašumu atgriešana Latvijā ir pabeigta, bet to aktualizē spiediens no ārvalstīm.
“Es joprojām uzskatu, ka restitūcijas [īpašumu atgriešanas] laiks ir beidzies. Bet šis jautājums ir jāizšķir valdībai. Tas ir ārpolitisks jautājums. Uz mums ir zināms spiediens no mūsu stratēģiskajiem partneriem. Noteikti no ASV puses ir zināma vēlme to darīt,” savu pozīciju 2019. gada aprīlī iezīmēja Levits.
Toreiz viņš norādīja, ka vienkārši atdot īpašumus nebūtu pareizi. Tā vietā, iespējams, Latvija varētu sekot Lietuvas piemēram, kur izveidots fonds kultūras un vēstures pasākumu atbalstam.
Maksās līdz 2032. gadam
* Likums par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai noteic, ka atlīdzinājumu uzsāks 2023. gadā un to pabeigs līdz 2032. gada beigām. Atlīdzinājumu iekļaus gadskārtējā valsts budžeta likumā.
* Atlīdzinājumu varēs izmantot vienīgi likumā noteiktajiem mērķiem un pasākumiem Latvijā, kā arī sociālās un materiālās palīdzības sniegšanai tiem Latvijas teritorijā holokaustā cietušajiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas.
* Piešķirtos līdzekļus Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds drīkstēs izmantot tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai Latvijā, kuri saistīti ar reliģiju, kultūru, izglītību, zinātni, veselības aprūpi, vēsturi, sportu, labdarību, Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanu un saglabāšanu. Tāpat tos varēs izmantot Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomē ietilpstošo organizāciju darba atbalstam, Latvijas sabiedrības integrācijas, vienotības un pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanai, kā arī ebreju kopienas un fonda īpašuma apsaimniekošanai. Neievērojot šo normu, fonda padome būs tiesīga pieprasīt valsts budžeta līdzekļu saņēmējam atmaksāt tam piešķirtos līdzekļus.
* Ar šo likumu atlīdzinājums Latvijas ebreju kopienai būs galīgs, un līdz ar to tiks izbeigtas jebkādas citas prasījuma tiesības Latvijas ebreju kopienai un Rīgas ebreju reliģiskajai draudzei par atsavināto nekustamo īpašumu.
Avots: Saeimas Preses dienests
Balsojums par likumprojektu
Par: 64
• “Jaunā Vienotība”: Aldis Adamovičs, Arvils Ašeradens, Andrejs Judins, Rihards Kozlovskis, Ainars Latkovskis, Atis Lejiņš, Inese Lībiņa-Egnere, Kārlis Šadurskis
• “Saskaņa”: Valērijs Agešins, Boriss Cilevičs, Sergejs Dolgopolovs, Inga Goldberga, Nikolajs Kabanovs, Andrejs Klementjevs, Ivans Klementjevs, Jānis Klišāns, Edgars Kucins, Regīna Ločmele, Vladimirs Nikonovs, Vitālijs Orlovs, Igors Pimenovs, Ivans Ribakovs, Artūrs Rubiks, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs, Ivars Zariņš
• Zaļo un zemnieku savienība: Raimonds Bergmanis, Edgars Tavars
• Jaunā konservatīvā partija: Ainars Bašķis, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Uldis Budriķis, Jānis Butāns, Jānis Cielēns, Krišjānis Feldmans, Juris Jurašs, Līva Kreituse, Eva Mārtuža, Linda Medne, Juris Rancāns, Sandis Riekstiņš, Evita Zālīte-Grosa, Reinis Znotiņš, Normunds Žunna
• “Attīstībai/Par”: Krista Baumane, Aigars Bikše, Mārtiņš Bondars, Ilmārs Dūrītis, Viesturs Liepkalns, Juris Pūce, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Andris Skride, Mārtiņš Šteins, Inese Voika, Gatis Zamurs
• Frakcija “Neatkarīgie”: Ralfs Nemiro, Ramona Petraviča
• Ārpusfrakciju deputāti: Iveta Benhena-Bēkena, Anda Čakša, Vjačeslavs Dombrovskis, Aivars Geidāns, Janīna Kursīte, Evija Papule, Ļubova Švecova, Atis Zakatistovs
Pret: 21
• NA: Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Jānis Iesalnieks, Ilze Indriksone, Ritvars Jansons, Aleksandrs Kiršteins, Janīna Kursīte-Pakule, Edmunds Teirumnieks, Edvīns Šnore
• “Neatkarīgie”: Aldis Gobzems, Māris Možvillo, Karina Sprūde
• ZZS: Jānis Dūklavs
• Ārpusfrakciju: Kaspars Ģirģens, Artuss Kaimiņš, Māris Mičerevskis, Romāns Naudiņš, Ēriks Pucens, Ivars Puga, Inguna Rībena, Ilga Šuplinska
Nebalso: 6
• NA: Rihards Kols, Ināra Mūrniece
• ZZS: Janīna Jalinska, Māris Kučinskis, Viktors Valainis, Jānis Vucāns
