Foto – LETA

Latvijas dzinējsuns – apdraudēta šķirne 2

2. aprīlī Zemkopības ministrija (ZM) rīko sanāksmi, lai spriestu par Latvijas dzinējsuņa šķirnes saglabāšanas un attīstības iespējām.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

Latvijas Mednieku kinoloģiskā apvienība (LMKA) šķirni uzskata par apdraudētu, tās kartotēkā reģistrēti 270 suņi, taču ne visi saņēmuši nepieciešamos vērtējumus kvalitatīvai šķirnes turpināšanai. Nesenie grozījumi Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumā Latvijas dzinējsuni ļauj uzskatīt par ģenētisko resursu, tas nozīmē, ka valsts to atzinusi par kultūrvēsturiski, zinātniski vai saimnieciski vērtīgu šķirni.

Pieprasījums pēc Latvijas dzinējsuņiem ir ievērojams, taču trūkst plānotā ciltsdarbā ieinteresētu audzētāju, atzīst LMKA valdes priekšsēdētājs Normunds Salmiņš. “Veiksmīgai šķirnes pavairošanai un attīstībai būtu nepieciešami vismaz desmit audzētāji,” viņš piebilst. Daudziem organizācijas kartotēkā reģistrētajiem suņiem trūkst eksterjera vērtējuma vai lauka pārbaudes, kas nepieciešami kvalitatīvai šķirnes turpināšanai. Šā iemesla dēļ LMKA pat rīko akciju “Glābsim Latvijas dzinējsuni” un aicina nokārtot vērtējumu vai pārbaudi bez maksas. Līdzšinējā nekoordinētā pārošana tikai ar diviem līdz trijiem labākajiem suņiem arī sašaurinājusi līniju izmantošanas iespējas.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Pašreiz pat īsti nezinām, vai nav jau pēdējais brīdis, lai saglābtu šķirni,” ir nobažījusies ZM Lauksaimniecības departamenta lopkopības un ciltsdarba nodaļas vadītāja Gita Jansone, cerot, ka situācija kļūs skaidrāka pēc sanāksmes, uz kuru aicinātas visas šķirnes saglabāšanā ieinteresētās personas. Valsts ir spērusi pirmo soli un atzinusi Latvijas dzinējsuni par ģenētiski nozīmīgu, par to tiks paziņots pārējām Eiropas valstīm, tālāk nepieciešams mērķtiecīgs darbs, kurā prioritāte ir reālie darba darītāji, atzīst G. Jansone.

LMKA vadītājs N. Salmiņš cer, ka šķirnes jaunais ģenētisko resursu statuss palīdzēs izveidot kvalitatīvu ciltsdarba pro­grammu, savukārt valsts sniegs nepieciešamo finansējumu administratīvajiem izdevumiem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.