Ļeņinekļu gals, 4.maija deklarācija un papīra krīze 0
“Vērpjas politika, savas laimes un nelaimes izdzīvo ģimenes, ir lielais ekonomiskais NAV, un tomēr pāri visam ir lielais cilvēciskais IR,” 1990. gada nogalē laikrakstā “Latvijas Jaunatne” raksta žurnāliste Genovefa Bērsone.
Eiropā šajā gadā kā kāršu namiņš sabrūk sociālistiskā nometne, un Vācija atkal kļūst par vienotu valsti. Klusi mūžībā aiziet ekrāna dieviete Grēta Garbo, Boriss Jeļcins kļūst par Krievijas Federācijas parlamenta priekšsēdētāju, “dzelzs lēdija” Mārgareta Tečere pēc Konservatīvo partijas neveiksmes vēlēšanās atkāpjas no amata, bet PSRS līderis Mihails Gorbačovs saņem Nobela Miera prēmiju.
Arī Latvijai gads nesis tik daudz notikumu, ar kuriem pietiktu veselai desmitgadei – neatkarības atjaunošanas deklarāciju, Dziesmu svētkus, kuros piedalās vienota tauta no okeāna abām pusēm – vairāk nekā 37 tūkstoši dalībnieku, pretstāvi ar Maskavu un padomju militāristiem, kuri jau izstrādājuši taktiku, kā rīkoties militāra apvērsuma gadījumā, parakstu vākšanu pret savienības līgumu, ļeņinekļu novākšanu, talonu sistēmu, papīra krīzi, omoniešu sarkano karogu uz Preses nama jumta… Augstskolu beigušu skolotāju, arī ārstu minimālā alga ir 300 rubļu, bet kultūras darbinieku – 250 rubļu (kopā ar 66 rubļiem – kompensāciju par dārgo uzturu), bet iztikas minimums – 221 rublis. Kopš septembra beigām dažādās Rīgas vietās nogranduši sešpadsmit sprādzieni, kuru rīkotājus itin kā nevarot atrast bez pašas Maskavas līdzdalības.
Pēc tam, kad 4. maijā pieņemta valsts neatkarības atjaunošanas deklarācija, dzejnieks Māris Čaklais raksta šādas zīmīgas rindas: “Latvijas Republika…./Jāmācas rakstīt un risināt./Celies augšā, cilvēka balss!/Melnraksts un tīrraksts reizē/Latvijas valsts.”
Maija vidū triju Baltijas valstu vadītāji Tallinā Kadriorgas pilī vienojas deklarācijā par vienprātību un sadarbību, bet Rīgā satrakotais interfrontes pūlis uzbrūk Augstākās Padomes namam…
Gada izskaņā veiktā socioloģiskā aptauja rāda, ka 59% aptaujāto par gada notikumu uzskata neatkarības deklarācijas pieņemšanu. Latvieši par gada politiķiem izvēlas Anatoliju Gorbunovu, Ivaru Godmani un Mavriku Vulfsonu. Krieviem – šīs trijotnes trešajā vietā ir Alfrēds Rubiks.
