Starp kultūras revolūciju un “Mazo zemi” 0
1966.gadā Ķīnā sākas dižā vadoņa Mao Dzeduna – tā paša, kurš reiz teicis, ka “inteliģence ir pati neizglītotākā sabiedrības daļa”– ierosinātā lielā kultūras revolūcija, kurā cietīs un dzīvību zaudēs ap 100 miljoniem cilvēku. Francijas prezidents Šarls de Golls paziņo par savas valsts izstāšanos no NATO. Toties VFR pirmo reizi pēc Otrā pasaules kara valdošajā koalīcijā ieiet sociāldemokrāti. Ziemeļjūrā nogrimst Latvijas zvejas kuģis “Tukums” – neveiksmīgos glābšanas darbos aiziet bojā 22 jūrnieki. Ogrē atklāj trikotāžas kombinātu, un rudenī visur plaši svin Raiņa simto dzimšanas dienu.
Latvija atvadās no Viļa Lāča un Eduarda Smiļģa. Okeāna otrā krastā aizsaulē aiziet Mikipeles un citu multiplikācijas filmu varoņu radītājs režisors Volts Disnejs, bet 48 gadus vecā Indira Gandija kļūst par Indijas premjerministri. Lietuvas kino meistars Vītauts Žalakevičs rada slaveno vēsturisko drāmu “Neviens negribēja mirt”, bet Latvijā Gunārs Priede saraksta lugu “Trīspadsmitā”, pēc kuras motīviem Rolands Kalniņš uzņems filmu “Elpojiet dziļi” (1967), kā arī tiks iestudēta izrāde “Nāc uz manām trepēm spēlēties”. Starp Ķemeriem un Tukumu sāk kursēt elektrovilcieni, toties Augustu Vosu ieceļ par LKP CK pirmo sekretāru, nomainot uz Maskavu aizsaukto Arvīdu Pelši.
