Hruščova kukurūza un zilie ekrāni 0
1954. gadā PSRS sākas neskarto zemju apgūšana – galvenokārt Kazahstānā un Sibīrijā. Ņikita Hruščovs lauksaimnieku kongresā Rīgā paziņo vēsturisko tēzi, ka vienīgā iespēja, kā paglābt valsti no lopbarības trūkuma, ir kukurūzas audzēšana. Bet Čehoslovākijā procesā pret “buržuāziskajiem nacionālistiem” ilgstošus cietuma sodus piespriež Gustavam Husākam un citiem slovāku komunistiem. Francija ir spiesta aiziet no Indoķīnas, un Vjetnama tiek sadalīta divās daļās pa 17. paralēli, bet VFR kļūst par NATO locekli. Ar aizliegumu piedalīties slepenos projektos beidzas kodolfiziķa Roberta Openheimera lieta. Franču Rivjērā mūžībā aiziet izcilais mākslinieks fovists Anrī Matiss, bet Latvija atvadās no leģendārā komponista Emiļa Melngaiļa.
Kādā aprīļa sākuma naktī Vecliepājas dzīvojamo namu kvartālā nogāžas padomju reaktīvā kara lidmašīna, vienu māju pilnībā sagraujot un trīs aizdedzinot, kā arī aiznesot vismaz sešu liepājnieku, arī divu bērnu, un lidmašīnas pilota dzīvību.
Latvijā ar pompu atzīmē Viļa Lāča 50. dzimšanas dienu, un pēc Maskavā notikušā Indiešu filmu festivāla iedzīvotāji sāk jūsmot par šīs Austrumu tautas filmām, kuras arī oficiāli atzītas par “ierosinošu mākslu”. Spilves aerodromā atklāj Rīgas jaunās lidostas ēku. Bet 30. jūnijā Latvijas pašos dienvidrietumos neilgi pēc pusdienlaika, pēc dažām ziņām, novēro pilnu Saules aptumsumu. “Sākam Rīgas televīzijas eksperimentālās pārraides. Šodien jūs redzēsiet filmu “Mājup ar uzvaru”,” ar šiem diktoru Ainas Grīviņas un Jurija Kočetkova vārdiem 6. novembrī Latvijā sākas pirmā izmēģinājuma televīzijas pārraide, ko gan var vērot tikai nedaudzie cilvēki, kuru īpašumā ir tā laika tehnikas brīnums – televizors “KVN”. Regulāri Latvijas Televīzijas raidījumi sākas 20. novembrī.
