Staļina pavēle: “ne soli atpakaļ!” 0
1942.gads izrādās izšķirošais Otrā pasaules kara gaitā. Vasarā vācu armija izvērš sekmīgu uzbrukumu Padomju Savienības dienvidos, jau otro reizi kopš kara sākuma draudot PSRS ar iznīcinošu sagrāvi. Padomju diktators Josifs Staļins 28. jūlijā izdod pavēli nr. 227, kas iegājusi vēsturē ar nosaukumu “Ne soli atpakaļ!”. Tā paredz, ka panikas cēlāji un gļēvuļi jāiznīcina uz vietas. Atkāpšanās noskaņojums jālikvidē pilnībā. Armijas komandieri, kas ļāvuši patvaļīgi atstāt pozīcijas, jāatstādina un nekavējoties jānosūta uz kara tribunālu. 19. augustā sākas tiešs Fridriha Paulusa komandētās 6. vācu armijas uzbrukums Staļingradai, bet 24. augustā Staļins pavēl Staļingradu nekādā gadījumā neatstāt. Staļingradas kauja beidzas 2. februārī ar vāciešu sagrāvi, iezīmējot psiholoģisku pavērsienu kara gaitā – daudzi vācieši to uzskata par beigu sākumu.
Otrpus okeānam zvaigžņoto skatuves karjeru triumfāli uzsāk dziedātāji Frenks Sinatra un Mario Lanca, bet Glena Millera orķestris izklaidē amerikāņu karavīrus.
Martā Vācijas Austrumu lietu ministrs Alfrēds Rozenbergs izdod direktīvu par Pašpārvaldi Latvijā. Un nacistu līderi konferencē Berlīnes piepilsētā Vānzē izlemj jautājumu par ebreju galīgu iznīcināšanu. Aptuveni tajā pašā laikā otrpus okeānam norisinās izšķirošas kaujas uz jūras – pie Midvejas atola (Havaju salu rietumu daļā), kurās amerikāņiem beidzot izdodas atriebties par kaunpilno Pērlharboras katastrofu, pārtverot militāro iniciatīvu Klusā okeāna frontē. Augusta vidū Atlantijas okeānā kulmināciju sasniedz zemūdeņu karš, kas vāciešiem izrādās vissekmīgākais.
