Lielā depresija un “saindētās bultas” 0
1930.gadā Latvija sāk sajust skarbos pasaules ekonomiskās krīzes vējus – pienāk ziņas, ka pasaules tirgos sākušas katastrofāli samazināties cenas un tieši galvenajām Latvijas eksportprecēm – kokmateriāliem, liniem un sviestam. “Pasaules krīze mūs pārsteigusi iekšēji pilnīgi novājinātus,” raksta prese.
Pirmo “saindēto” bultu Latvijas saimniecības virzienā raida neviens cits kā Latvijas Banka, gada beigās pieprasot komercbankām triju mēnešu laikā atdot daļu kredītu, ko tās saņēmušas Latvijas Bankā. Laikabiedriem nav noslēpums, ka galvenais šā lēmuma iemesls saistīts ar prasībām, ko Latvijai izvirzījusi Starptautiskā reparāciju banka Bāzelē, kurā Latvija vērsusies pēc aizdevuma, ko gan tā nesaņems. Baņķieri, protams, izsniegtos kredītus nekavējoties pieprasa saviem aizņēmējiem – galvenokārt rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumiem, izraisot Latvijā vēl nepieredzētu bankrotu vilni. Rudenī aprit desmit gadi kopš agrārreformas sākuma Latvijas laukos. Sadalītas visas Valsts zemes fondā ieskaitītās ap 1 300 000 ha muižu kultivētās zemes, kā arī ap 320 000 ha mežu zemes. Vienprātības nav jautājumā par to, vai agrārajai reformai, kurā, pēc dažiem aprēķiniem, ieguldāmais kapitāls jau sasniedzis tuvu pie 300 miljoniem latu, vispār ir kādas robežas. Katrā ziņā sociāldemokrāti uzstājas, ka tā būtu turpināma uz vecsaimnieku zemju rēķina.
Arī Latvijas presē izskan, ka “Lamanšas tuneļa būve tuvojas īstenībai”, jo īpaši nodibinātā piecvīru komisija atzinusi šo projektu par labu esam. Gadsimta būvei, kas radīšot grandiozu “pārgrozību Eiropas un it sevišķi Anglijas ekonomiskās iespējamībās”, jātiekot īstenotai līdz 1938. gadam, un tās izmaksas triju tuneļu būvei lēstas ap 30 miljoniem mārciņu.
Toties Vācijā Hitlera nacionālsociālisti triumfē reihstāga vēlēšanās, iegūstot 107 vietas, kļūstot par otro visvairāk pārstāvēto partiju. Indijas politikas uzlecošā zvaigzne Mahatma Gandijs sāk organizēt nabadzīgo maršus kā daļu no pilsoniskās nepakļaušanās kampaņas pret britu kolonizatoriem. Brazīlijā par diktatoru kļūst Žoao Vargass, kurš pie varas noturēsies līdz pat 1951. gadam.
Mūžībā aizgājušo vidū ir pasaulslavenā detektīva Šerloka Holmsa radītājs Arturs Konans-Doils un krievu dzejnieks Vladimirs Majakovskis. Režisors Jozefs fon Šternbergs rada “Zilo eņģeli” ar Marlēnu Dītrihu galvenajā lomā, bet Luiss Bunjuels sadarbībā ar sirreālisma ģēniju Salvadoru Dali – “Zelta laikmetu”. Londonā svinīgā ceremonijā starp Apvienoto Karalisti, ASV, Franciju, Itāliju un Japānu tiek parakstīts pakts par jūras kara spēku samazināšanu, kam jau pēc nieka septiņiem gadiem gan izrādīsies vien papīrīša vērtība.
