Dzimst Latvija un “sākam no nekā” 0
1918.gada 18.novembrī dzimst neatkarīgā Latvijas valsts. “Mums jāsaka skaidri un gaiši – mēs sākam no nekā. Mums nav valstij nepieciešamo miljonu, mums nav karaspēka, mums nav rūpniecības, mūsu zeme ir novārdzināta, izpostīta, noplicināta,” secina laikraksts “Dzimtenes Ziņas”.
Pēc augustā notikušā neveiksmīgā atentāta pret Ļeņinu boļševiku valdība izdod dekrētu par sarkano teroru, paredzot koncentrācijas nometņu izveidi “šķiras ienaidniekiem.” Neskaitāmu ģimeņu cilvēciskās traģēdijas papildina vēstis par veselu dinastiju bojāeju – briesmīgākais piemērs ir Krievijas imperatora Nikolaja II, viņa sievas Aleksandras Fjodorovnas un bērnu noslepkavošana Jekaterinburgā. Pasaulē skaļi atbalsojas ASV prezidenta Vudro Vilsona 14 punktu programma, kurā cita starpā īpaši uzsvērtas nāciju un tautu tiesības uz pašnoteikšanos. 11. novembrī no troņa atsakās Austroungārijas imperators Karls I, 19. novembrī viņa piemēram seko Vācijas ķeizars Vilhelms II. 11. novembrī dzelzceļa vagonā Kompjenas mežā franču maršals Ferdinands Fošs un vācu pārstāvis Matiass Ercbergers paraksta pamiera līgumu starp Antantes valstīm un Vāciju. Tomēr tas neko nespēj izmainīt faktā, ka pasaules vēsturē pirmajā lielajā asinsizliešanā dzīvību zaudējuši 7 940 000 cilvēku, gandrīz divi miljoni tikuši ievainoti, bet 6 490 500 atrodas gūstā.
Taču pasaules karte uz mūžiem ir mainījusies – neatkarību deklarējušas arī Igaunija, Lietuva un Somija, tāpat – Ungārija un Čehoslovākija, Serbija iestājusies jaunas valsts – Serbu, horvātu un slovēņu karalistes – sastāvā, bet Transilvānija tikusi Rumānijai. Polija, kas iepriekš bija sadalīta starp Krieviju, Austroungāriju un Vāciju, atguvusi neatkarību. Toties Vācija piespiedu kārtā zaudējusi daļu teritoriju, Elzasu-Lotringu atdodot Francijai, Šlēsvigu – Dānijai, Poznaņu, daļu Augšsilēzijas un Rietumprūsijas – Polijai.
