“Rīgā kauj cilvēkus” 0
Tā 1906. gada oktobrī ziņo avīze “Pēterburgas Atbalss”. “Tas, kas tagad notiek mūsu tēvijā, nav vairs ne caur ko aizbildināms, nevar to saukt par anarhistisku rīcību – tā ir prasta laupīšana, slepkavošana,” var lasīt kādā “Rīgas Avīzei” adresētā vēstulē 1906. gada 29. jūnijā.
Pasaulē viens no šausminošākajiem notikumiem ir 18. aprīļa postošā zemestrīce zelta meklētāju galvaspilsētā Sanfrancisko. Aizsaulē aiziet psiholoģiskās drāmas meistars Henriks Ibsens un viens no mūsdienu glezniecības pamatlicējiem Pols Sezāns, bet zviedru rakstniece Selma Lāgerlēva uzraksta “Nilsa Holgersona brīnišķīgo ceļojumu.”
Tajā pašā laikā latviešu zemē nebeidz plosīties iznīcinošā nāves deja – laikraksti publicē nošauto hronikas, visur darbojas lauka kara tiesas, zvaigžņu stundu piedzīvo cilvēcisko būtņu zemākie instinkti – tieksme nogalināt, atriebties, nodot savu tuvāko. Daudzkur – Vallē, Sēlpilī, Secē, Sunākstē, Saukā, Neretā, Pilskalnē, Zalvē, Mēmelē, Elkšņos un citur – atklātībā parādās nāvei nolemto spiegu un nodevēju saraksti. Prese cenšas ziņot par soda ekspedīciju, it īpaši kazaku briesmu darbiem, taču asins izliešana nerimstas – no abām pusēm. Nogalināto vidū ir grāfs Alfrēds Lamsdorfs, mācītājs Tauriņš un daudzi citi. Varas iestādes Bauskā arestē 38 “mītiņa dalībniekus” – bērnus no astoņu līdz piecpadsmit gadu vecumam. Izplatās baumas, ka soda ekspedīcijas varētu Rīgā nopostīt vairāku latviešu biedrību namus. Bet revolucionāri 25. decembrī nodedzina Biržu muižas miertiesneša mitekli un nogalina viņa palīgu, kā arī vēl 15 personas par spiegošanu un nodevību. Tikko darbību sākušajā Valsts domē ievēlētie Vidzemes guberņas deputāti ar Jāni Čaksti priekšgalā iesniedz interpelāciju par soda ekspedīciju rīcību Baltijas guberņās, pieprasot izbeigt briesmīgākās nežēlības.
22. un 23. jūlijā Rīgā notiek Rīgas Latviešu biedrības rīkotais Vidzemes zemkopju kongress, tomēr daudzi tā dalībnieki pauž, ka jūtoties “lieliski maldināti un pievilti”, jo “cik daudzu muguras vēl tagad jūt soda ekspedīciju bargos sodus un cik nav ģimeņu, kas bez materiāliem zaudējumiem sēri raud pēc viena otra sava locekļa”.
Presē noris aktīva polemika par nemieru cēloņiem, taču Baltijas vācu avīzēs aizvien neatlaidīgāk izskan aicinājumi uz bruņotu pilsoņu karu. “Pēdējās ziņas par nemieru apspiešanu top arvien drūmākas un drūmākas,” secina izdevums “Tēvija”. Minhenes satīriskais žurnāls “Jugend” veselu numuru velta Baltijas nemieriem, nosaucot latviešus par “nepārspējamiem neģēļiem”. Bet vietējā “Rigaer Tageblatt” apvaino dzejnieku Jāni Raini-Pliekšānu līdzdalībā kādas bankas aplaupīšanā. Savukārt “Düna Zeitung” uzskata, ka par mācītāja nogalināšanu ir jāatbild visai draudzei.
