Latvijas dzelzsbetona ražotāji veiksmīgi konkurē Skandināvijas tirgū 0
Lai gan pirmā asociācija, sadzirdot vārdu “dzelzsbetons”, ir kaut kas ciets un pamatīgs, tomēr starptautiskajos tirgos Latvijas dzelzsbetona konstrukciju ražotāji konkurē galvenokārt ar savu elastīgumu, vēstīts laikraksta “Latvijas Avīze” pielikumā “Latvijas Bizness”.
Dzelzsbetona konstrukciju eksporta galvenais ienaidnieks ir attālums. Latvijas ietvaros betona konstrukcijas ir racionāli vest līdz 250 kilometru attālumam, ja tālāk – tad transporta izmaksas padara izstrādājumus nekonkurētspējīgus.
Eksporta gadījumā ir līdzīgi, tikai galvenās izmaksas saistītas ar transportēšanu ar kuģi. Tā kā šis transporta veids ir lētāks, tad arī aizvest konstrukcijas var tālāk.
Šie faktori nosaka, ka Latvijas dzelzsbetona konstrukciju ražotāji spējuši veiksmīgi iespiesties un konkurēt Skandināvijas tirgū, savukārt asā konkurence un spēcīgie vietējie ražotāji lielā mērā lieguši to pašu izdarīt ar Poliju un Vāciju.
Tomēr viss nav vienkārši arī ar Skandināviju. Kā stāsta UPB grupas uzņēmuma “Dzelzsbetons MB” valdes priekšsēdētājs Ojārs Jaksts, Skandināvijā no konkurences viedokļa varētu izdalīt vairākus lokus – pirmkārt, Skandināvijas dienvidus, kur notiek asa konkurence, un Latvijas uzņēmēji veiksmīgi spēj tajā piedalīties.
Otrkārt, Skandināvijas vidusdaļu, kur konkurēt ir grūti, jo skandināvi subsidē savu ražotāju piegādes šim reģionam.
Un, treškārt, apgabalu ap un aiz Polārā loka, kur konkurēt atkal ir iespējams, jo arī vietējiem ražotājiem šajā reģionā ir ļoti augstas transporta izmaksas, tādēļ piegādēs salīdzinoši nelielu objektu būvei konkurēt ir iespējams.
Salīdzinoši labie darbības rezultāti betona konstrukciju ražošanas uzņēmumiem no Latvijas lielā mērā ir saistīti ar augsto pieprasījumu Zviedrijas un Norvēģijas tirgos, it īpaši šo valstu galvaspilsētās.
“Prognozēju, ka tirgus apjomi būs līdzvērtīgi arī nākamajos gados, tomēr tik strauju izaugsmi kā līdz šim neredzēsim,” norāda Rihards Rāvis, “Skonto Group” stratēģiskās attīstības direktors.
“Ekonomisti atzīst, ka šie nekustamā īpašuma tirgi ir pakļauti pārkaršanas riskiem, tāpēc visiem nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, tostarp arī “Skonto Prefab”, ir jāskatās uz jauniem eksporta tirgiem, kas būtu līdzvērtīga alternatīva.”
Šajā grupā ietilpst šobrīd lielākais dzelzsbetona konstrukciju ražotājs “Skonto Prefab”.
Konkurē ar elastību
Abi “Latvijas Biznesa” sarunu biedri stāsta par dažādām Latvijas uzņēmumu priekšrocībām, cīnoties par savu vietu Skandināvijas tirgū, tomēr abi piemin vienu un to pašu vārdu – elastība.
“Konkurences priekšrocības Skandināvijas tirgū ir vairākas. Pirmkārt, piedāvājuma pakete – betons, metāls un stikls. Pašā Skandināvijā nemaz nav tik daudz uzņēmumu, kas spēj to visu piedāvāt.”
“Otrkārt, elastīgums. Esam daudz atvērtāki pasūtītāja vēlmēm nekā vietējie ražotāji. Katrs projekts mūsdienās ir individuāls, bieži vajadzīgi individuāli izstrādāti elementi. Nevienu jau sen vairs nepārsteidz lauztas vai liektas līnijas objektā.”
“Skandināvu rūpnīcas pārsvarā ir uzlikušas sev stingrus rāmjus – mēs darām to un to, bet to un to jau vairs ne vai arī par ļoti augstu cenu. Mēs savukārt cenšamies tik stingru rāmi neveidot.”
“Treškārt, varbūt neliela priekšrocība ir arī darbaspēka izmaksas – Latvijā darbaspēks ir lētāks un arī citas izmaksas pagaidām ir lētākas. Tomēr šī atšķirība nav nemaz tik liela – 25–30% robežās, un tā pamazām samazinās.”
“Savukārt materiālu izmaksas Latvijā un Zviedrijā ir vienādas. Ražošanas cena par konstrukciju Latvijai vai Zviedrijai ir praktiski vienāda, protams, ja specifikācija ir vienāda,” stāsta O. Jaksts.
“Ja skatāmies uz “Skonto Prefab” konkurētspējas priekšrocībām, tad tās ir zemākas ražošanas izmaksas, ko nodrošina augsta darba procesu efektivitāte; darbinieku profesionalitāte un elastīgums projektu vadībā.”
“Vienāda apjoma projektus mēs spējam īstenot uz pusi ātrāk nekā citi Skandināvijas uzņēmumi. Tāpat spējam radīt kompleksus risinājumus, konstrukcijās izmantojot betonu, metālu un koku.”
“Skonto Prefab” inženieru komandu šobrīd veido aptuveni 40 nozares speciālistu, kas strādā ar modernu programmatūru un, izmantojot BIM priekšrocības, var efektīvi veikt savu darbu un koordinēt to ar klientu,” bilst R. Rāvis.
Ar sarežģītību, nevis apjomu
“Viens no lielākajiem nozares uzņēmumu izaicinājumiem ir betona konstrukciju transportēšanas izmaksas. Tās ļoti precīzi iezīmē reģionu, kurā varam piegādāt produkciju, lai tas būtu ekonomiski pamatoti.”
“Lai diversificētu biznesa riskus un paplašinātu reģionu, kurā varam piegādāt savu produkciju, “Skonto Prefab” arvien vairāk saviem klientiem piedāvā kombinēt betona un krustām līmētās masīvkoka konstrukcijas (CLT).”
“Tās ir būtiski vieglākas, līdz ar to arī efektīvāk transportējamas, un montāžas ātrums arī ir lielāks. Turklāt koks ir viens no resursiem, kas Latvijā ir plaši pieejams. Eksportējot kombinētās betona un CLT konstrukcijas, mēs radām pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību.”
“Turklāt klienti šos kombinētos risinājumus arvien vairāk izvēlas, jo koks ir patīkams un dabai draudzīgs būvmateriāls. Šādu tirgus tendenci redzam gan Skandināvijas valstīs, gan arī citur Eiropā un pasaulē.”
“Skatoties uz 2019. gadu, esam optimistiski, jo ir noslēgti līgumi atbilstoši uzņēmuma ražošanas jaudai. Vienlaikus strādājam pie tā, lai diversificētu biznesa riskus un apgūtu arvien jaunus eksporta tirgus – šobrīd veicam tirgus izpēti gan atsevišķās Eiropas valstīs, gan Āzijā un Ziemeļamerikā,” saka R. Rāvis.
“Cenšamies audzēt nevis apjomu, bet piedāvājuma spektru un sarežģītību. Šībrīža aktualitāte ir krāsains betons, ķieģeļu fasāžu kombinēšana ar betonu, paneļi ar jau iemontētiem logiem, pārsegumi ar jau iemontētām kanalizācijas sistēmām.”
“Tas, ko varam samontēt rūpnīcā, vienmēr būs lētāk un kvalitatīvāk nekā objektā paveiktais. Jāiet līdzi tehnoloģijām – pašlaik ieviešam digitālās kontroles sistēmu, lai novērstu cilvēciskās kļūdas.”
“Tāpat iespējama ražotņu robotizācija, it īpaši, ja runa ir par tipveida un sērijveida ražošanu, tāpat arī armatūras apstrādi. Tomēr, neziedojot arhitektūras kvalitāti, bez cilvēka darba tuvākajā laikā iztikt nevarēs.”
“Runājot par konkurenci, divi nākotnes izaicinājumi ir tirgus samazināšanās – Skandināvijas nekustamo īpašumu tirgus ir pārkarsis, 2018. gada pēdējais ceturksnis ir bez kāpuma, Zviedrijas lielajās pilsētās trūkst dzīvojamā fonda, un pašvaldības vēlas būvēt vēl, taču Zviedrijas centrālā banka signalizē, ka nekustamo īpašumu burbulis var plīst.”
“Otrs izaicinājums – hipotētiska jauna, liela spēlētāja ienākšana tirgū, taču tas pagaidām ir teorētisks risks, jo par tādiem plāniem pagaidām nekas nav zināms.”
“Visbeidzot jārēķinās ar jaunajām tendencēm būvniecībā, no kurām būtiskākā ir “zaļā būvniecība”, kura prasa otrreizējo materiālu izmantošanu un nelielus transportēšanas attālumus, lai samazinātu ogļskābās gāzes izmešus.”
“Latvijā pēc šādiem principiem pagaidām varbūt uzbūvētas pāris ēkas, bet Zviedrijā tas faktiski jau ir standarts un jārēķinās, ka pēc pāris gadiem tas kļūs par standartu arī Latvijā,” tā izaicinājumus iezīmē O. Jaksts.
