“Latvijas dzelzceļu” kādu laiku stūrēs bijušais loģistikas kompānijas “Schenker” vadītājs Kleinbergs 0
Par VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) valdes priekšsēdētāju uz laiku iecelts Māris Kleinbergs, aģentūra LETA uzzināja uzņēmumā.
Pēc darba attiecību pārtraukšanas ar iepriekšējo LDz valdes priekšsēdētāju Edvīnu Bērziņu un Aivaru Strakšas 12.augustā amata pienākumus sāka pildīt divi pagaidu LDz valdes locekļi – valdes priekšsēdētājs Kleinbergs un valdes loceklis Andris Lubāns.
Pašreiz LDz valdē darbojas arī Ēriks Šmuksts un Ainis Stūrmanis.
Kleinbergs līdz šim ir ieņēmis valdes priekšsēdētāja un izpilddirektora amatu SIA “Schenker”, kā arī bijis VAS “Latvijas Pasts” valdes priekšsēdētājs, kā arī bijis direktors transporta un loģistikas uzņēmumā “Baltic Logistic Solutions”, loģistikas direktors kompānijā “Avers centrs”, Latvijas biroja vadītājs transporta un loģistikas firmā “Kuehne&Nagel Latvija”.
Savukārt Lubāns līdz šim ir bijis Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācijas “Latvijas auto” valdes priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs, ir vadījis Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora biroju, no 2014. līdz 2017.gadam bijis AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs, bet no 2012. līdz 2014.gadam vadīja Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamentu.
LETA jau vēstīja, ka 7.maijā satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) izteica neuzticību Bērziņam, Strakšas un arī Stūrmanim, un rosināja uzņēmuma padomi viņus atbrīvot no amata. Stūrmanis amatu pagaidām gan ir saglabājis.
Ministrs informēja, ka galvenie pārmetumi saistīti ar iespējamu konkurences kropļošanu, kas draud ar smagām sekām gan LDz, gan Latvijas valstij. Ministra rīcībā nonākusi informācija arī par iespējami koruptīviem darījumiem, attiecīgo informāciju nododot izmeklēšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Tāpat konstatēti vairāki finansiāli apjomīgi saimnieciskie darījumi, tostarp mārketinga un reklāmas līgumi vairāku miljonu eiro vērtībā, kas liek domāt, ka valde nav rīkojusies kā krietns un rūpīgs saimnieks.
LDz valdes locekļi ministra pārmetumus noliedza, uzskatot, ka tos par nepamatotiem un politiski motivētiem.
