“Latvijas dzelzceļš” paplašina darbības ģeogrāfiju 0
Neskatoties uz to, ka pagājušajā gadā pa VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) infrastruktūru pārvadāto kravu apjoms, salīdzinot ar 2016.gadu, ir samazinājies no nepilniem 48 miljoniem tonnu līdz 44 miljoniem tonnu, ir palielinājies vidējais kravu pārvadājumu attālums – klienti kravas vairāk veduši uz tālākajām ostām. To apliecina arī pārkrauto kravu pieaugums Liepājas un Ventspils ostā.
Jāatzīmē, ka arī neraugoties uz kravu apjoma samazinājumu, pa dzelzceļu pārvadāto kravu struktūra, salīdzinot ar 2010. gadu, piedzīvojusi salīdzinoši nelielas izmaiņas. Turklāt par 10,5% pieaudzis pārvadāto akmeņogļu īpatsvars. LDz arī aktīvi attīsta iekšzemes pārvadājumu sektoru, izstrādājot jaunus risinājumus – tā rezultātā 2017.gadā, salīdzinot ar 2016.gadu, par 3,5% pieaudzis pārvadāto graudu apjoms.
Lai gan lielāko daļu darbības apjomu dzelzceļā veido kravu pārvadājumi, ap 40% pārvadājumu ir pasažieru segmentā, un tajā 2017.gadā turpinājis palielināties pārvadāto pasažieru skaits. Ja 2016.gadā pa LDz infrastruktūru pārvadāti aptuveni 17,2 miljoni cilvēku, 2017.gadā – jau vairāk nekā 17,6 miljoni cilvēku.
Turklāt LDz pērn intensīvi strādājis pie tā, lai stiprinātu gan līdzšinējās partnerības, gan rastu jaunas sadarbības pasaules malās, kurp līdz šim nozares uzņēmumi pat nav raudzījušies.
Pagājušajā gadā uzsāktās sadarbības ar tādiem uzņēmumiem kā “DHL”, Horgosas kravu termināli uz Kazahstānas un Ķīnas robežas, Baltkrievijā izvietoto “Lielo akmeni”, kā arī vienošanās ar Indijas un Irānas partneriem Latvijas transporta koridoram paver attīstības iespējas ilgākā nākotnes perspektīvā.
Protams, sadarbība šajā formātā negarantē tūlītēju rezultātu, taču tām ir jau bijuši pirmie augļi – piemēram, februāra sākumā uz Minsku devās jaukta tipa kravas ekspresvilciens, kura sastāvā iekļautie konteineri vesti no Indijas sadarbībā ar Vācijas loģistikas uzņēmumu “RTSB GmbH” un Baltkrievijas kravu pārvadājumu operatoru “Belintertrans”, bet pirms divām nedēļām Rīgas ostā uz vagonu platformām tika pārkrauti konteineri ar kravām no Indijas un Ķīnas. Tie Latvijā nonākušas caur Roterdamas un Hamburgas ostām, un 57 konteineru vagoni pa dzelzceļu devušies uz Maskavu.
Tādējādi iezīmējas vēl viena būtiska tendence – vēsturiski tranzīta plūsma bijusi vienvirziena – no austrumiem uz rietumiem, taču tagad pakāpeniski sāk attīstīties kravu pārvadājumi arī pretējā virzienā – no Rietumeiropas caur Latvijas ostām uz Austrumeiropu.
