“Latvijas Dzelzceļa” apgrozījums pērn audzis par 3,2%; peļņa – 10,7 miljoni eiro 0
Latvijas dzelzceļa kompānija VAS “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) pērn strādāja ar 224,9 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,2% vairāk nekā 2013. gadā. Savukārt kompānijas peļņa pērn samazinājās vairākas reizes un bija 10,7 miljoni eiro, liecina LDz informācija.
LDz neto apgrozījums 2013.gadā bija 218 miljoni eiro, bet peļņa – 79,8 miljoni eiro, atgādina uzņēmumā.
“2013.gada peļņa bija ievērojami lielāka nekā citus gadus, jo lielākā tās daļa tika gūta no kravas vagonu parka pārvērtēšanas un nodošanas meitas sabiedrībai SIA “LDz Cargo”, kas bija vienreizējs darījums un nebija saistīts ar naudas plūsmu,” skaidro uzņēmumā.
Latvijas dzelzceļa koncerns kopumā pērn nodarbināja vidēji 12 316 darbiniekus un nodokļos samaksāja 105,1 miljonu eiro.
LDz pagājušais gads bijis ļoti sekmīgs gan attīstības, gan kravu pārvadājumu jomā – pārvadāti 57,04 miljoni tonnu, kas ļāvis LDz saglabāt līderpozīcijas starp Baltijas valstu dzelzceļa uzņēmumiem, vērtē uzņēmumā.
“Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko un ekonomisko situāciju, kā arī pieaugošo tranzītkoridoru savstarpējo konkurenci, pagājušā gada rādītājus uzskatām par ļoti augstu sasniegumu,” komentē LDz prezidents Uģis Magonis.
Pozitīvi VAS “Latvijas dzelzceļš” darbību vērtē arī akcionāra – Satiksmes ministrijas (SM) – pārstāve, SM Valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa.
“Vērtējot LDz rādītājus, ir ļoti nozīmīgi paturēt prātā, ka, neskatoties uz to, ka uzņēmums strādā brīvā tirgus apstākļos un starptautiski konkurē ar citu valstu dzelzceļa kompānijām, Latvijas mērogā LDz uzskatāms par stratēģisko uzņēmumu, kura galvenais uzdevums ir nevis peļņas gūšana, bet valstij nozīmīgās transporta nozares sekmīgas attīstības nodrošināšana. Ja uzņēmums strādā ar peļņu, tas ir īpaši sekmīgs rādītājs,” uzsver Innusa.
Viņa otrdien preses konferencē arī norādīja, ka SM nākamnedēļ vērsīsies Ministru kabinetā, prasot atļaut LDz nemaksāt dividendes valsts budžetā par 2014.gadu. Ministrija uzskata, ka LDz ir jāļauj nemaksāt vispār vai mazāku daļu par noteikto – 90%, ziņo LETA.
Kompānija paziņojumā medijiem norāda, ka LDz pērn turpināja vērienīgus investīciju projektus. 2014.gada beigās pabeigta otrā sliežu ceļa būvniecība posmā Skrīveri – Krustpils, kas ļaus ievērojami palielināt vilcienu caurlaides spēju, kustības ātrumu un drošību virzienā no Krustpils līdz Rīgai – līnijā, pa kuru Latvija pārvadā visvairāk kravu.
Ne mazāku izaicinājumu radīja vēl viens nozīmīgs ES Kohēzijas fonda līdzfinansēts infrastruktūras investīciju projekts – Rīgas Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalna modernizācijas projekts.
Lai gan projektu paredzēts pabeigt 2015.gadā, nozīmīgākie darbi uzkalna pārbūvē veikti 2014.gadā, tāpēc vilcienu formēšanas procesu nācās īstenot blakus esošajās stacijās. Pēc 38,9 miljonus eiro vērtās uzkalna modernizācijas tā jauda tiks palielināta par 30%, un līdz ar to arī vilcienu satiksme varēs noritēt daudz drošāk, raitāk un modernāk, skaidro uzņēmumā.
Līdzās šiem projektiem LDz īsteno arī virkni citu būtisku projektu, tostarp Daugavas kreisā krasta attīstības projektus Rīgā: “Stacijas Bolderāja 2 ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināliem būvniecība” un “Signalizācijas, telekomunikācijas un elektroapgādes sistēmu modernizācija iecirknī Bolderāja 1 – Zasulauks”.
Tāpat pasažieru infrastruktūras attīstības jomā paredzēts modernizēt stacijas un labiekārtot peronus 16 stacijās Jelgavas un Jūrmalas virzienā projekta “Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija” ietvaros.
LDz koncerns sastāv no vadošā uzņēmuma VAS “Latvijas Dzelzceļš” un piecām meitas sabiedrībām – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali; SIA “LDz Cargo”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus; infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmuma SIA “LDz Infrastruktūra”; ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmuma SIA “LDz Ritošā sastāva serviss”, kā arī apsardzes uzņēmuma SIA “LDz Apsardze”.
