‘Latvijas Dzeltenā Olplūme’ – topā. Plūmju audzēšanas īpatnības Igaunijā. 0
Autores: Māra Skrīvele, Dzintra Dēķena, Dārzkopības institūts
Paaudžu pēctecības, kas augļkopībā sevišķi nepieciešama un ir raksturīga lielākajās Rietumeiropas valstīs, mums trūkst. To iznīcināja karš un valsts iekārtu maiņas. Lietuvas komercaugļkopības attīstības ceļš mums ir nedaudz tuvāks, tomēr ceļa sākums ir atšķirīgs, jo Lietuvā saglabājušies vairāki padomju laiku lielsaimniecību dārzi ar atbilstošu infrastruktūru, kā arī pieredzi dārzu kopšanā. Ne vienmēr tā ir piemērota mūsdienu prasībām, jo lielajos dārzos uzsvars vienmēr likts uz ražas kvantitāti, ne kvalitāti. Par to, kā klājas mūsu ziemeļu kaimiņu augļkopjiem, zinām ļoti maz. Varbūt arī no viņiem varam kaut ko mācīties, vismaz salīdzināt, kā abās valstīs attīstās augļkopības nozare. Varbūt mēs augļus un ogas protam izaudzēt labāk nekā igauņi. Divās dienās iegūt pamatīgu priekšstatu par Igaunijas augļkopības nozari nebija iespējams, jo apskatījām saimniecības tikai Tartu un Vīlandes apkārtnē. Arī Igaunijā, līdzīgi kā Lietuvā, bija dārzkopības trests un vairāk nekā desmit augļkopībā specializējušās lielsaimniecības. Vienu, kas pēc zemes reformas savu darbības virzienu saglabājusi, redzējām netālu no Tartu.
‘Latvijas Dzeltenā Olplūme’ Igaunijas augļudārzos
Brauciena galvenais mērķis bija iegūt priekšstatu par plūmju audzēšanas īpatnībām Igaunijā – šķirņu sastāvu, audzēšanas tehnoloģijām, kā arī tirgus pieprasījumu, lielāko uzmanību pievēršot šķirnei ‘Liivi Kollane Munaploom’ (‘Latvijas Dzeltenā Olplūme’), tās kloniem un audzēšanai.
Igaunijā ‘Dzeltenā Olplūme’ vairāk vai mazāk bija katrā plūmju stādījumā, bet tās koku veselība un ražība, kā arī augļu kvalitāte bija atkarīga no augšanas apstākļiem. Plūmju stādījumus redzējām Polli dārzkopības pētījumu centrā, Tartu universitātes Rohu eksperimentālajā stacijā un komercdārzā Vasulā. Saimniecību izvēlē un arī visā brauciena laikā mums daudz palīdzēja Polli dārzkopības pētījumu centra pieredzējušais un zinošais pētnieks Toivo Univers.
Igaunijā tāpat kā Latvijā ‘Dzelteno Olplūmi’ audzē uz Kaukāza plūmes sēklaudžiem, to nepavairo ar sakņu atvasēm, kā to audzēja pagājušā gadsimta pirmajā pusē. Patsakņu kokiem sakņu sistēma attīstās galvenokārt augsnes virsējā kārtā un ir plaša, sīki sazarota. Kaukāza plūmju sēklaudžu saknes ir daudz spēcīgākas un izplatās ne tikai augsnes virsējos slāņos, bet arī dziļāk. Tiem jānodrošina mitrums, barība un aerācija arī augsnes dziļākos slāņos, un tām sevišķi nepatīk blīva, ūdeni necaurlaidīga apakškārta.
Interesanti, ka Polli ‘Liivi Kollane Munaploom’ 1983. gada stādījumā līdz 1996. gadam raža svārstījusies no 10 līdz 34 kg no koka, bet 1987. gada stādījumā jau vairs tikai 9 līdz 14 kg no koka, turpmākajos gados samazinoties vēl vairāk. 2008. gada stādījums, ko redzējām, neatstāja labu iespaidu, lai arī dārzā rindstarpas izpļautas un apdobēs zālājs nomākts. Mitruma šogad bija pietiekami, koki varēja būt veselīgāki, ar lielāku pieaugumu un ražu, kā arī lielākiem augļiem. Pavasarī laika apstākļi Igaunijā bijuši līdzīgi kā Vidzemē. Arī ‘Dzeltenajai Olplūmei’ raža šogad bija maza, kaut blakus auga ‘Kihelkonna’, ko Igaunijā iesaka kā ‘Dzeltenās Olplūmes’ apputeksnētāju.
Augļi sīki bija arī citām šķirnēm, pat ‘Jubileum’. Baltais āboliņš rindstarpās liecina par to, ka koku apgāde ar slāpekli varētu nebūt problēma. Koku apdobes tikušas mēslotas ar kompleksiem minerālmēsliem. Tā kā lielākā daļa sakņu šāda vecuma kokiem jau atrodas rindstarpās, apdobju mēslošanai gan maza nozīme. Vainagi nav atjaunoti, par ko liecina jauno vasu trūkums, arī lapu dzeltenīgi zaļais krāsojums. Tā kā visas plūmes acotas uz Kaukāza plūmes sēklaudžiem, kas mīl irdenu, gaisu caurlaidīgu augsni, liekas, ka galvenais iemesls ir nevis barības vielu trūkums, bet gan, kā liecina augsnes slāņu atsegums, seklā aramkārta un ļoti blīvā augsnes apakškārta. Pirms stādīšanas nav veikta dziļirdināšana.
Jaunajā stādījumā plūmes bija daudz veselīgākas, ar zaļu lapojumu un labiem jauniem pieaugumiem. Tur koku apdobēs izmantota rupja mizu mulča.
Tartu universitātes eksperimentālajā stacijā, kas izveidota uz Tartu šķirņu salīdzināšanas iecirkņa bāzes, varēja redzēt, ka augsne bijusi iekopta. Gan trīsdesmitgadīgo saldo ķiršu, gan plūmju lapas tumši zaļas, veselīgas. Zālājs rindstarpās lekns, regulāri pļauts. Kā atzina saimniecības vadītājs, organisko vielu daudzums augsnē varot būt ap 5–6%. Salīdzinājumā ar Polli plūmju stādījums gan veselīgāks, gan ražīgāks, arī augļi lielāki. ‘Dzeltenajai Olplūmei’ vidēji liela raža, kaut gan blakus nebija nevienas no ieteiktajām apputeksnētājšķirnēm. Visvairāk tiek audzētas vecās un vietējās šķirnes. ‘Jubileum’ gan ir katrā stādījumā. ‘Kubanskaja Kometa’ bijusi, bet aizgājusi bojā, to neaudzē. Labi ražo ‘Ave’, ‘Polli Munaploom’, ‘Marjamaa’, ‘Renklod Haritonovoi’.
Firma “Vasula AED” izveidota uz bijušā sovhoza bāzes, un tās pirmsākumi meklējami jau 1945. gadā. To vada bijusī agronome. 5 ha lielais plūmju dārzs ar savu koku labo stāvokli, tumši zaļo un veselīgo lapojumu, garajiem dzinumiem un bagāto ražu izraisīja apbrīnu. Dārzs stādīts vietā, kur iepriekš augušas ābeles. Rindstarpās zālājs piesātināts ar ūdeni, šogad to pļāvuši ļoti bieži. Augsnes apakškārta ir grants, virskārta trūdvielām bagāta, ielabota. Sausās vasarās stādījumu laistījuši. Spēcīgie jaunie dzinumi liecināja, ka vainagu zaru atjaunošana veikta katru gadu.
Labi ražo arī ‘Dzeltenā Olplūme’, šogad gan mazāk. Tirgū tā ļoti iecienīta tāpat kā ‘Emma Lepperman’. Stādus ņēmuši no Polli. Bez pazīstamajām vecajām un igauņu šķirnēm šeit bija viena krievu šķirne – ‘Renklod Haritonovoi’, kas ražoja labi. Šogad laba raža bijusi arī šķirnēm ‘Liisu’, ‘Polli Munaploom’, ‘Perdrigon’, ‘Edinburgas Hercogs’, ‘Ave’, ‘Jubileum’. Līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā veikalos un tirgū vietējo plūmju trūkst. Kā atzina dārza agronome, viņa uz iespēju plūmes iegādāties veidojot pierakstu rindu. Plūmes Igaunijas tirgū maksājot 3–6 eiro/kg – tikpat, cik labas plūmes Rīgas tirgū.
Ko mācīties no redzētā?
Mēs plūmju dārzu neražā vainojam dabu, ziedēšanas apstākļus. Igaunija nav no mums uz dienvidiem, bet uz ziemeļiem, pavasaris un vasara bija tāda pati kā Latvijā. Arī šeit plūmju dārzu veselīgums un ražīgums bija dažāds un to noteica nebūt ne klimats, bet prasme audzēt.
Ja stāda jaunu dārzu, vieta jāizvēlas sevišķi rūpīgi. Ja plūmes audzē uz Kaukāza plūmes sēklaudžu potcelmiem, zaļmēslojums un dziļirdināšana pirms stādīšanas ir sevišķi nepieciešama. Augsnei jābūt labi strukturētai, kas veicina gaisa un ūdens saglabāšanos tajā. Plūmes uz Kaukāza plūmju potcelmiem mīl gaisa caurlaidīgu, trūdvielām bagātu augsni, ūdens caurlaidīgu apakškārtu. Tad rindstarpās var būt arī zālājs. Zālājam jābūt leknam, dārza kopšanai jāizmanto traktori ar platām riepām, kas aizkavē augsnes sablīvēšanos. Ja tādus apstākļus nevar nodrošināt, rindstarpas vasaras pirmajā pusē un mitruma trūkuma apstākļos arī vēlāk labāk apstrādāt. Ja mitruma pietiek, vasaras otrajā pusē var atstāt nezāles vai, ja augsne nav pietiekami auglīga, iesēt zaļmēslojuma augus.
Kāpēc plūmes agrāk labi ražoja arī audzēs? Iespējams, ‘Dzeltenās Olplūmes’ seklā sakņu sistēma, kamēr audze nebija sabiezināta, pietiekami daudz barības vielu saņēma no nobirušām lapām un augļiem, arī nepļautā zālāja. Audzējot plūmes tirgum, augļkopji tomēr ieteica augsni rindstarpās uzturēt melnajā papuvē.
Plūmēm tāpat kā ābelēm ūdens un barības vielu uzņemšanu no augsnes veicina jaunie dzinumi. Ja tādi ir, kokam gan augļi ir labāki, gan ziedpumpuri nākamā gada ražas nodrošināšanai ir spēcīgāki, izturīgāki. Jaunām, labi koptām plūmēm tādu parasti ir pietiekami, bet trūkst vecākām, ražas novājinātām, tām regulāri jāveic vainagu atjaunošana, zarus īsinot pavasarī. Koki labi ražo visās augsnēs, jānodrošina tikai mitrums, barība un aerācija.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
