Latvijas drošību šobrīd stiprina vairāk nekā 460 NATO valstu karavīru 7
Latvijas drošību šobrīd stiprina vairāk nekā 460 NATO valstu karavīru, kuri Latvijā uzturēsies vairākus mēnešus, taču šobrīd precīzi nav zināms, cik liela būs sabiedroto spēku klātbūtne rudenī un ziemā, liecina aģentūras LETA apkopotā Aizsardzības ministrijas informācija.
Latvijā uzturas Dānijas, Vācijas un ASV karavīri. ASV spēki rotācijas kārtībā Latvijas drošību stiprina jau kopš pagājušā gada pavasara, un saskaņā ar ASV amatpersonu teikto šīs valsts militārie spēki turpinās klātbūtni Baltijā tik ilgi, cik vien tas būs nepieciešams.
Šonedēļ Ādažos ieradās Dānijas un Vācijas karavīri, kas uzturēsies Latvijā līdz oktobra beigām un trenēsies kopā ar Latvijas bruņoto spēku karavīriem, kā arī piedalīsies starptautiskajās militārajās mācībās, tostarp mācībās “Sudraba bulta”, kas norisināsies no 14. līdz 29.septembrim.
Dānijas bruņotos spēkus Latvijā pārstāv vairāk nekā 160 karavīru no Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes, kas ieradušies Latvijā ar CV-90 kājnieku kaujas mašīnām.
Savukārt no Vācijas bruņotajiem spēkiem ieradušies vairāk nekā 60 karavīru no Gaisa spēkiem un Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes.
Šā gada 14.aprīlī, vizītes laikā Latvijā, Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena, tiekoties ar aizsardzības ministru Raimondu Vējoni, pārrunāja drošības situācija reģionā un nepieciešamību nodrošināt ilgtermiņa sabiedroto klātbūtni Baltijas valstīs. Vācijas ministre apliecināja, ka Vācija gatavojas jau šogad uz dažādām mācībām nosūtīt karavīrus.
Savukārt šogad 5.februārī NATO aizsardzības ministru sanāksmes laikā toreizējais aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis ar Dānijas aizsardzības ministru Nikolaju Vamenu parakstīja atjaunoto saprašanās memorandu un politiskās vīzijas dokumentu, kas paredzēja plašāku sadarbību, tostarp ciešāku sadarbību militāro mācību jomā.
Ja ASV karavīri turpinās uzturēties tik ilgi, cik nepieciešams, tad šobrīd nav zināms, vai Dānijas un Vācijas karavīri rotācijas kārtībā Latvijā būs pārstāvēti arī pēc oktobra beigām.
Pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas pagājušā gada pavasarī un agresijas Ukrainas austrumos ASV ir sākusi mācību operāciju “Atlantic Resolve”. Operācijas mērķis ir apliecināt ASV nepārtraukto ieguldījumu NATO dalībvalstu kolektīvajā drošībā, veicinot mieru un stabilitāti Baltijas valstīs un Polijā.
ASV karavīru pirmā rotācija, kas bija aptuveni rotas līmeņa vienība, ieradās Latvijā 2014.gada aprīlī.
Jūnijā Ādažu bāzē notika operācijas “Atlantic Resolve” rotācijas maiņas ceremonija, kuras laikā ASV karavīrus no 3.kājnieku divīzijas nomainīja karavīri no 173.kājnieku brigādes. Latvijā turpmākos četrus mēnešus uzturēsies vairāk nekā 150 ASV 173.kājnieku brigādes karavīri, kas izvietoti Vinčenzā, Itālijā.
Šī ir desanta vienība, kas trenējas veikt desantēšanos ne tikai no ‘Black Hawk”, bet arī no lidmašīnām, piemēram, C-130, kā arī piedalās mācībās kā vieglie kājnieki.
Maijā Gaisa spēku aviācijas bāzē Lielvārdē ieradās vairāk nekā 70 ASV karavīru ar sešiem helikopteriem UH-60 “Black Hawk”. Viņi Latvijā piedalās kopīgos treniņos ar Nacionālo bruņoto spēku karavīriem un sniedz atbalstu vairākās starptautiskajās militārajās mācībās. Kaujas helikopteru bataljons atradīsies Lielvārdē līdz novembra beigām.
Vēl “Atlantic Resolve” ietvaros Latvijā ieradies viens ASV karavīru vads ar četrām “Stryker” bruņumašīnām un apkalpi aptuveni 20 cilvēku sastāvā, lai piedalītos mācībās kopā ar bruņoto spēku karavīriem un zemessargiem. Šīs bruņumašīnas piedalīsies mācībās Latgalē ” Zobens 2015″ šajā nedēļas nogalē. Šī vienība Latvijā uzturēsies pāris nedēļas.
Tāpat saistībā ar šo operāciju 22.augustā astoņas ASV Gaisa spēku A-10 “Thunderbolt II” lidmašīnas ar 170 rezerves karavīru lielu apkalpi ieradās Igaunijā. Tās piedalīsies mācībās arī Latvijā, un tās bija lidmašīnas, kas 26.augustā pirmo reizi nolaidās Lielvārdes lidlaukā, apliecinot tā spējas uzņemt un atbalstīt sabiedroto spēkus.
LETA arī ziņoja, ka jūlijā Latvijā operacionālo darbību sākusi NATO Spēku integrācijas vienība, kuras uzdevums ir koordinēt alianses spēku izvēršanu Baltijas reģionā krīzes gadījumā. Tas ir pirmais pastāvīgais NATO militārais formējums Latvijā, kopš Latvija pievienojusies aliansei.
NATO Spēku integrācijas vienībā Latvijā dienesta pienākumus pildīs arī karavīri no vairākām citām alianses dalībvalstīm, līdz tās pilnai operacionālajai gatavībai 2016.gadā sasniedzot aptuveni 40 karavīru lielu vienību. Ārzemnieki vienībā nodrošinās aptuveni pusi no tās karavīru skaita.
Savukārt ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters jūnija beigās Tallinā apliecināja, ka ASV uz laiku izvietos vienas bruņotās brigādes kaujas vienības transportlīdzekļus un palīgaprīkojumu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs. Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) augusta sākumā žurnālistiem norādīja, ka nākamgad Latvijā varētu parādīties pirmā ASV smagā tehnika, taču pagaidām konkrētas detaļas nav zināmas.
