Latvijas dronu ražotāji atrod nišas starptautiskajā tirgū 0
Latvija – mazs ciematiņš vai lielvalsts bezpilota lidaparātu nozarē? Domas dalās. Kaut teju visas industrijā strādājošās kompānijas atradušas savu nišu, kuru attīstījušas ļoti konkurētspējīgā līmenī, vēl daudziem trūkst spēju un ambīciju izlauzties pasaules līmenī.
Bezpilota lidaparātu nozarē Latvijā var uzskaitīt sešas kompānijas, kuras jau stabili atradušas savu vietu nozarē vai turpina attīstīt liela potenciāla produktus. Trīs no tām jau vairākus gadus ir stabilas vērtības bezpilota lidaparātu nozarē.
Zināmākā ir “AirDog”, kas klientiem piedāvā īpašus dronus, kurus iecienījuši ekstrēmā sporta entuziasti. Jāpiezīmē gan, ka šobrīd pusotru tūkstoti vērtais “AirDog ADII” pārdošanā vairs nav atrodams, jo tiekot sparīgi strādāts pie drona trešā laidiena.
“Viss, ko mēs darām, tiek darīts partnerībā ar citiem uzņēmumiem. Mēs lielā mērā balstāmies uz viņu tirgus kompetenci, viņu noieta kanāliem un finanšu kapacitāti. Bet mēs kā komanda šobrīd gribam strauji augt un aktīvi meklējam inženierus, lai paplašinātu inženiertehniskās izstrādes posmu jauniem produktiem,” atklāja uzņēmuma līdzīpašnieks Agris Ķipurs.
Viņš piebilst, ka “AirDog” savus produktus pašu rokām nekad nav ražojuši. Iepriekš tas uzticēts, piemēram, “Hansa Matrix” Ventspils ražotnei, vēlāk ražotnei Taivānā.
Tomēr pēc apgrozījuma krietni lielāks uzņēmums ir “UAV Factory”, kas Mārupē ražo tehnoloģiski ļoti attīstītus un konkurētspējīgus bezpilota lidaparātus.
Produkti tiek gandrīz pilnībā eksportēti, tomēr to sniegtās iespējas nesmādē arī mūsu Aizsardzības ministrija, ar kuru nesen sākta sadarbība, cerot uz kompānijas idejām militārajā jomā.
Kā norādīja uzņēmuma īpašnieks Konstantīns Popiks, uzņēmums ir gana spēcīgs, lai veiksmīgi konkurētu ar pasaules līderiem no ASV un Izraēlas. Lielāko klientu vidū ir, piemēram, “Airbus”, “Boeing”, “GE”, “Thales” u. c., bet kopumā produkti piegādāti klientiem vairāk nekā 50 valstīs.
Viena lidaparāta cena parasti ir virs 100 000 eiro. 2019. gadā uzņēmums plāno palielināt darbinieku skaitu vismaz par 30%, kā arī palielināt ražošanas apjomu apmēram divas reizes.
Kā trešais un, iespējams, lielākais veiksmes stāsts minams “SPH Engineering”, kas gan neražo dronus vai bezpilota lidaparātus, bet to izmantojošās kompānijas apgādā ar programmatūru, kas lidaparātus ļauj lietot profesionālākām nodarbēm – kartogrāfijai, zemes uzmērīšanai, dažādām pārbaudēm, dronu šoviem utt.
Pasaulē gan uzņēmumu vairāk pazīst ar nosaukumu “UgCS”. Kompānijas pārdošanas daļas direktors Jānis Ķuze “LB” sacīja, ka sasniegts tāds līmenis, kas vairs neliek skriet pakaļ klientiem, jo tie paši uzmeklē uzņēmumu.
“Darbību sākām 2013. gadā, mums ir klienti vismaz 126 valstīs. Mēs droniem radām lielāku pievienoto vērtību, samazinot nepieciešamību uzņēmumiem pašiem izdarīt vai apgūt lietas, ar kurām viņi nekad nav saskārušies,” stāsta J. Ķuze.
Vislabāk uzņēmums zināms kādas savas un sadarbības partneru nelielas avantūras dēļ, proti, nesen tas ar savu programmatūru (dronā integrētu zemes zondēšanas radaru) Grenlandes ledājos palīdzējis atrast Otrā pasaules kara lidmašīnu, kura kara laikā tur veikusi ārkārtas nosēšanos.
Tagad lidmašīna ledājā iesalusi 100 metru dziļumā. “Mums patīk trakas idejas, un pie mums atnāca tādi paši cilvēki. Trakās idejas vai nu izdodas, vai no tām par lielāku vai mazāku naudu gūstam pieredzi. Turklāt redzējām, ka Grenlandē lietoto varētu vēlāk īstenot arī citur,” sacīja J. Ķuze.
Vēl cits arvien plašāku atpazīstamību guvis produkts – “Drone Show Software”, kas ir platforma dronu šovu rīkošanai.
“Varam piedāvāt to pašu, ko dara “Intel” u. c. lielie tehnoloģiju uzņēmumi. Tostarp to, kas parādījās Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā, taču to piedāvājam par trešdaļu lētāk. Turklāt mēs tehnoloģiju atstājam klientam, un viņš to var izmantot arī turpmāk. Savukārt “Intel” uztaisa dronu šovu un savāc visas mantiņas.”
Mērķis – miljoniem investīciju un 1000 darbinieku
Nākamais bezpilota lidaparātu nozares trio ir “Aerones”, “Atlas Dynamics” un “UAV Tools”. Visvairāk šobrīd ir zināms par “Aerones”, kas arī atraduši savu nišu un būvē liela izmēra dronus. Viņi fokusējas uz glābšanas operācijām, kurās ar dronu var, piemēram, izcelt cilvēku no ūdens vai pacelt ugunsdzēsēju šļūteni.
Tāpat uzņēmums jau zināmu laiku piedāvā vēja turbīnu pārbaudi un mazgāšanu ASV.
Augsta potenciāla projekts ir Īrijā reģistrētais uzņēmums “Atlas Dynamics”, kura viens no īpašniekiem ir Ukrainā dzimušais Ivans Tolčinskis.
Latvijā uzņēmums reģistrēts kā “Atlas Aerospace” un pērn piesaistījis 8 miljonu eiro lielas investīcijas, kas palīdzēšot Latvijā atvērt plānoto dronu un citu iekārtu ražošanas rūpnīcu ar 1000 darbiniekiem.
Šobrīd korpusus droniem ražo pēc pasūtījuma Ķīnā, taču visu kopā komplektē jau Rīgā. Uzņēmuma ražojumi paredzēti profesionālai izmantošanai, piemēram, avārijas dienestiem vai industriālo objektu uzraudzībai, tāpat tajos var ievietot nakts redzamības vai infrasarkanās siltuma kameras cilvēku meklēšanai.
Ierīces maksā aptuveni 10 000 dolāru, bet kameras var maksāt līdz pat 25 000 dolāru. Kā “LB” pastāstīja pats Ivans Tolčinskis, aizvadītais gads kompānijai bijis veiksmīgs – to varot saukt par izlaušanās gadu, kurā noslēgti arī pirmie pārdošanas līgumi.
Tomēr ne viss gājis, kā cerēts. Sākotnēji bijušas lielākas cerības par Latvijas infrastruktūras un darbaspēka gatavību. Realitātē kvalificēta darbaspēka piesaistē nav veicies īpaši labi, kas licis uzņēmumam atvērt filiāles arī citās valstīs.
“Meklējam papildu 15–25 miljonus eiro mūsu plānu turpmākai attīstībai, kas mūs varētu tuvināt kosmosa industrijai,” sacīja I. Tolčinskis.
Visbeidzot Latvijā eksistē vēl viens ukraiņu projekts “UAV Tools”. Kā sacīja Latvijas Tālvadības gaisa kuģu asociācijas valdes loceklis Ilmārs Ozols, viņi vairākus gadus bijuši gana aktīvi un ražojuši dronus lielākoties Ukrainas tirgum, taču viņš par uzņēmumu pēdējā laikā neko daudz vairs neesot dzirdējis.
Bez iepriekš minētajiem uzņēmumiem dronu ražošanas nozarei vēl varētu pieskaitīt arī jaunā Latvijas uzņēmēja Elvisa Straupenieka kūrēto projektu “AirBoard”, taču uzņēmums vēl ir ļoti agrīnā stadijā.
Elviss “LB” norādīja, ka uzņēmums turpina attīstīties un ir uzņemts vienā no lielākajiem pasaules akseleratoriem, kā arī ir izstrādāts īpašs drons un izmēģinājuma video.
Latvijā bijuši arī neveiksmīgi projekti, piemēram, “Drofie”, kas vēl pirms diviem gadiem solīja ražot kabatas izmēra pašbildes uzņemošus dronus, taču par projektu jau ilgāku laiku nekas nav dzirdēts.
Divus soļus priekšā
“AirDog” uz nākotni raugās pozitīvi, bet kas interesanti – šobrīd nemeklē papildu investīcijas tālākai uzņēmuma attīstībai. Savu darbību spēj finansēt no esošās naudas plūsmas.
Tomēr pēdējos gados uzņēmums ikreiz cietis ievērojamus zaudējumus. Agris Ķipurs uzsvēra, ka ikvienam jaunuzņēmumam tas ir normāli, jo īsā laikā tas mēģina strauji augt.
“Nākamā nopietnā apņemšanās ir izstrādāt dažādus individuālos risinājumus, piemēram, integrēt dronus videonovērošanas infrastruktūrā, ko varētu izmantot policija vai citas drošības iestādes, arī iestādes, kuras nodarbojas ar elektrolīniju, ūdensvadu u. c. infrastruktūras objektu apsaimniekošanu. Vienai no lielākajām ASV kompānijām, kas piedāvā dažādus dronu servisus lielajiem tirgus dalībniekiem – “PrecisionHawk” – mēs vienotā sistēmā saliekam visus viņu servisus un papildu datus, kas palīdz operatoriem un pilotiem labāk veikt savu darbu. Viņi šobrīd nopietni strādā pie tā, lai varētu lidot ārpus redzamības zonas, kas droniem no juridiskās puses ir lielākā problēma. Kopā ar mūsu programmatūru viņi ir realizējuši pirmo prototipu, uz kura bāzes ASV likumdevējs šobrīd jau izstrādā galējās prasības un tehniskos nosacījumus, lai atļautu droniem lidot arī ārpus redzamības zonas,” saka Jānis Ķuze.
“Atlas Aerospace” savukārt plāno kļūt par vadošo dronu pārdevēju pasaulē.
“Strādājam pie jauniem produktiem un gribam būt lielākais dronu ražotājs un pārdevējs pasaulē. Līdz ar Ziemeļamerikas tirgus attīstību gribam ieņemt arī industriālo dronu ražošanas nišu. Galvenais mērķis ir vārdu “Atlas” asociēt ar industriālo dronu tirgu un jauna veida tehnoloģijām. Izstādēs stāvam plecu pie pleca ar “DJI” un “Aeryon”. Mēs viņiem liekam svīst un ne tikai mūsu kvalitatīvā produkta dēļ, bet arī tāpēc, ka mums ir sava unikālā nākotnes vīzijas,” “LB” sacīja I. Tolčinskis.
