LATVIJAS DIZAINS PĀRSTEIDZ UN IEDVESMO 0
Foto – Vecrīgā, Palasta ielā izveidota dizainam veltīta kafejnīca “Mākonis”, kur var ne vien apskatīt, bet arī iegādāties dizaineru darbus. Kafejnīcas īpašniece rāda repera Ozola dizainēto T-kreklu. Telpās – arī Rihards Vidzicka galdi, kas veidoti kā abras ar stikla virsmu, Ingrīdas Žagatas “Cepļu” melnā keramika…
Oktobris – dāsns dizaina pasākumiem. Nupat uzzinājām Gada balvas dizainā laureātus, Ķīpsalā skatījām mēbeļu un interjera izstādi ”Baltic Furniture 2013”, kā arī starptautisko dizaina izstādi ”Design Isle 2013”, kas radošumā tik tiešām bija kā bagātību sala. Arvien biežāk dzirdam par Latvijas dizaineru veiksmes stāstiem – vai nu starptautisku atzinību guvuši izstrādājumi, vai arī jaunie censoņi izveidojuši savus uzņēmumus… Labs iemesls apjaust, papētīt, kāds ir Latvijas dizains, kā rodas labas dizaina idejas, kā tās pārtop par konkurētspējīgiem produktiem ne tikai mūsu valstī, bet arī pasaules mērogā un dara dzīvi skaistāku un ērtāku.
Sabiedrībā radīts nepareizs priekšstats, ka dizaina kultūra ir luksusa prece. Realitātē dizains ir tilts starp tā dēvēto tīro mākslu un ekonomiku. Arī vienkāršas ikdienas lietas ir dizaineru radītas. Viņam ir jāpārzina daudzas tehnoloģijas, kas saistītas ar materiālu izmantošanu un pārstrādi. Projektējot dizaina izstrādājumu, jāparedz arī tā utilizācija, ne tikai veiksmīga pārdošana.
Ekonomiskā krīze neapšaubāmi ietekmē dizaina jomu, taču tai nevajadzētu atstāt iespaidu uz mākslu, jo tās radīšana nav atkarīga no finanšu resursiem. Mākslas darbs ir pašizpausme, ko mākslinieks gatavs īstenot arī tad, ja nav naudas. Taču dizaineram vienmēr vajag pasūtītāju – naudas ieguldītāju. Dizaina joma ir kultūras sastāvdaļa, taču nekādā ziņā ne māksla.
Arvien pieprasītāka izglītība
Latvijā dizainera profesiju var apgūt vairāk nekā desmit specializētās skolās un augstskolās, piemēram, Latvijas Mākslas akadēmijā, Rīgas Tehniskajā universitātē, Latvijas Universitātē, Rēzeknes augstskolā, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā un citās mācību iestādēs.
Ausma Viļumsone, RTU Tekstilmateriālu tehnoloģiju un dizaina institūta direktore:
– Gadā uzņemam ap septiņdesmit studēt gribētāju, augstskolu beidz kādi četrdesmit piecdesmit. Parasti pēdējo kursu studenti jau ir atraduši darbu. Mūsu augstskolu ir beiguši arī mēbeļu meistari Rihards Vidzickis (Līgatnē izveidojis Vienkoču parku) un Kārlis Kazāks.
Jaunā dizainere ”Gada balvas dizainā 2013” pretendente Karīna Vītiņa (LMA) (attēlā) ir radījusi transformējamus apavus “Es te biju”, kuriem iedvesmu smēlusies no 13. gadsimta piegrieztnēm. Apavu estētiskais tēls ir pietuvināts arheoloģiskajai Rīgas čībai. Transformējamo apavu gumijas zolēs izveidoti vārda ”Rīga” reljefi, kas ir veltījums Rīgai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai 2014. gadā. Karīna teic:
– Šie apavi ir dzīvespriecīgās krāsās, tie atstās valkātāja pēdu nospiedumus jebkurā pasaules vietā, lai kurp viņš dotos, tā veicinot Latvijas un tās galvaspilsētas atpazīstamību.
Otra šīs balvas pretendente Līga Sproģe (attēlā) iepriecina ar originālu dizainu – izveidojusi bērnu krēsliņu kolekciju ”Smarty”. To var izmantot ne tikai sēdēšanai, bet arī dažādām nodarbēm bērna attīstībai.
– Piemēram, krēsliņš ar aukliņām attīsta bērna sīko pirkstu muskulatūru, kas ietekmē bērna valodas attīstību, koordināciju un precizitāti, sagatavo bērna rociņu rakstīšanai. Krēsliņš ar tāfeli veicina savstarpējo komunikāciju, dod iespēju bērnam radoši izpausties, veicina koncentrēšanos un pacietību, – skaidro dizainere.
Latviskajā – mūsdienīgo
Mūsu dizains tradicionāli un arī vēsturiski ir cieši saistīts ar amatniecību. Amatnieks ir vairāk pakļauts pasūtītāja vēlmēm, bet dizainers vairāk sniedz savu skatījumu. Lai radītu augstas kvalitātes dizaina produktu, būtiski ir latvisko saliedēt ar mūsdienīgo, izcelt dizainam svarīgo – funkcionalitāti, formas un krāsas saskaņu, stila tīrību.
Stikla dizaina priekšmetu zīmola “an&angel” dizainers Artis Nīmanis, spriežot par tradicionālo kultūru, sacījis, ka viņa izstrādātie trauki iemieso latviešu mentalitātei raksturīgās īpašības – jūtīgumu, patiesumu, mierīgumu. ”Tie nelec ārā no interjera, ar pietāti izturas pret apkārtējo vidi.” Askētiska, lakoniska forma, klusinātas krāsas, metāla spīdums, spoguļa daudznozīmīgums – tā īsumā var raksturot ”Angel Glass Design” traukus ar ”an&angel” zīmolu. Šie stikla trauki visai ātri – nepilnos četru gados – kļuvuši pazīstami gan Latvijā, gan pasaulē un ieguvuši stabilu klientu pulku. Arta Nīmaņa uzņēmums sadarbojas ar otru stikla studiju ražotni “Dunovglass” Jūrmalā. Studija tapa 2007. gadā un sāka dekoratīvā stikla ražošanu. Visi izstrādājumi ir roku darbs. Tie ir dažāda lieluma papīra turētāji, svečturi, dekoratīvas formas, balvas, kā arī dāvanas, kas paredzētas dažādiem gadījumiem.
Dizaina tradīcijas turpina Mākslas akadēmija, sevišķi attīstīts ir grafiskais dizains. Panākumus gūst arī mēbeļu dizains, īpaši dizainera Jāņa Straupes izstrādājumi, “MINT” mēbeļu kolekcijas (ražošana sākta 2009. gadā), ”Nakts mēbeles”, kas pazīstamas kopš 1998. gada, arhitekta, dizainera Alda Circeņa vadītā ”Rīgas krēslu fabrika”. Tās darbības principi – profesionālisms katrā elementā, aizrautība katrā uzdevumā.
Lai apzinātu Latvijas dizaina vērtības, veicinātu tā attīstību un palielinātu tā pievienoto vērtību valsts kultūrā un ekonomikā, ir izveidota Latvijas Dizaineru savienība, ko vada Andrejs Broks (attēlā).
– Savienībā iestājušies apmēram 200 profesionāli dizaineri. Mūsu uzdevums – veicināt dizaineru aktivitātes, sekmēt viņu un uzņēmēju sadarbību, kā arī aizstāvēt dizaineru tiesības. Piemēram, nesen, kad apsprieda valsts Nacionālo attīstības plānu, industriālās attīstības politiku, savus ieteikumus ekonomiskajam izrāvienam izteica arī dizaineri. Latvijas amatniecības tradīcijas pāraug jaunā pakāpē – dažādos interesantos, kvalitatīvos dizaina risinājumos. Jo vairāk valsts izpratīs dizaina vērtību, atbalstīs šo nozari, jo tā straujāk pilnveidosies. Jāsaredz, kā dizaina nozari iekļaut kopējā valsts ekonomikas sistēmā.
Tā kā dizains ir nozīmīgs konkurētspējīgu produktu un pakalpojumu izveidē, indivīdu un sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanā, kā arī kultūras identitātes un valsts tēla veidošanā, bija apzināta vajadzība izveidot Latvijas Dizaina padomi.
Daina Vītoliņa, Dizaina informācijas centra vadītāja (attēlā):
– Tā atjaunota Kultūras ministrijā. Padomē darbojas dizaina attīstībā ieinteresēto institūciju un organizāciju pārstāvji. Tās mērķis ir, koordinējot nozares profesionāļu un valsts institūciju sadarbību, izmantot dizaina iespējas ekonomiskās izaugsmes, inovāciju un konkurētspējas veicināšanā, kas noteikts Nacionālā attīstības plāna prioritātēs.
Ievērība modes dizainā
Radošo uzplaukumu piedzīvo arī modes dizains, ko vieglāk pamanīt. Par sevi atgādina iecienīti dizaineri, bet pārliecinoši darbojas arī jaunie un talantīgie, kas neilgā laikā spējuši iemirdzēties dažādos starptautiskos pasākumos. Viņu darinātos apģērbus un aksesuārus raksturo augsta kvalitāte un radošums, saglabājot tradīcijas un latvisko stila izjūtu, kā arī veiksmīgi noķerot modes pasaulē aktuālākās tendences. Pazīstams un pieprasīts modes zīmols Latvijā ir ”Anna Led”, kuras radītāja ir dizainere Anna Ledskalniņa. Viņas veidotās kolekcijas raksturo neatkārtojamais autores stils, nevainojams piegriezums, smalka intelektualitāte. Viņai īpaši veicas eksperimentos ar trikotāžu.
Savs veiksmes stāsts ir arī māksliniecei Alise Trautmanei, kas izveidojusi modes namu ”Narciss’‘.
Bet Katja Šehurina ir perspektīvākā jaunā dizainere Austrumeiropā. Viņa ir absolvējusi prestižo modes dizaina augstskolu ESMOD un izveidojusi savu zīmolu KatyaKatya Shehurina. Viņas kolekcijas ir sievišķīgas un rotaļīgas, dažreiz ļoti ekstravagantas, bet tajā pašā laikā – mājīgas. Māksliniece ir ļoti populāra Latvijā, viņa rada divas kolekcijas gadā, aktīvi rosās vietējos un starptautiskos modes pasākumos. Jaunās dizaineres sieviešu apģērbi nopērkami ne vien Rīgā, bet arī Dubaijā, Kuveitā…
Indras Salcevičas (zīmols “Salt”) kolekcijas raksturo pārdomāta funkcionalitāte, izcils komforts, dabīgi audumi, niansēta krāsu gamma un oriģināli tērpu piegriezuma risinājumi, kas lieliski piestāv pašpārliecinātam vīrietim, kurš ir apveltīts ar izsmalcinātu humora izjūtu un vieglu dzīves uztveri.
Drosmīga grafikas integrēšana audumā raksturo Aļonas Bauskas zīmolu ”QooQoo”.
Dizainere ar apdruku spēj vizuāli transformēt cilvēka ķermeņa formas un padarīt tās pievilcīgas. Zīmola kolekcijas ir veidotas personībām, kas ar unikālām un kvalitatīvām drēbēm vēlas atspoguļot radošumu un brīvību savā stilā. Zīmols pastāv kopš 2009. gada, tomēr par tā īsto debiju uzskatāma 2010. gada pavasara Rīgas modes nedēļa. ”QooQoo” tērpi, īpaši dažādie legingi sievietēm, iekarojuši ne tikai Latvijas tirgu, bet ir populāri arī Amerikā un Austrālijā, zīmola pārstāvniecība atklāta Honkongā.
Dizainere Elīna Dobele izveidojusi ādas apavu zīmolu ”Elīna Dobele”. Nupat viņa piedalījās Parīzes modes nedēļā, izrādot pavasara un vasaras 2014. gada apavu un aksesuāru kolekciju modes izstādes telpā “Void Showroom”. Meistares produkciju var iegādāties arī Krievijā, Japānā, Vācijā, Lielbritānijā un citur.
Idejas dizainam var rasties dažādos apstākļos – pat sadzīves situācijās. Piemēram, Ruta Garklāva bija nolēmusi pašūt sev un vīram bikses. No parastām ūziņām, iešujot citas krāsas audumu ielaidumus, viņa izveidojusi ērtas harēma bikses, ko pozitīvi novērtējuši arī ģimenes draugi. Vēlāk kopā ar Kārli Ulmani izveidojuši savu bikšu šūšanas uzņēmumu un prezentējuši zīmolu ”Ulmaņbikses jeb UlmanPants”.
Svarīgi, lai ievērotu dzimtenē
Ikviens dizainers cer savus darbus pārdot ārzemju tirgos. Kā līdz tiem nokļūt?
Andris Pencis, SIA “BT1” projektu grupas direktors:
– Ja dizainers grib, lai viņu pamanītu ārzemju klienti, viņa veikumam jābūt pazīstamam vietējā tirgū. Tāpēc ir svarīgi piedalīties Ķīpsalas izstādēs. Savi darbi jāizrāda plašākai sabiedrībai. Turklāt jārod saikne ar ražotāju, lai īstenotu darba ieceri. Jaunie dizaineri sevi piesaka enerģiski, viņu darbi ir inovatīvi, interesanti. Nevaram iekarot masveida tirgu, kā tas notiek Ķīnā, toties mūsu dizaina vērtība ir oriģinalitātē. Jau astoņpadsmito reizi rīkojam mēbeļu dizaina izstādi, katru gadu to apskata vairāk nekā divdesmit tūkstoši apmeklētāju.
Dizaineru darbu izstādēm allaž atvērts ir Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs. Tajā skatāmi gan Latvijas, gan ārzemju autoru darbi, piemēram, patlaban sadarbībā ar Francijas institūtu Latvijā un Latvijas Mākslas akadēmijas dizaina nodaļu izveidota izstāde ”20 Francijas dizaina ikonas. Dialogs”.
Internetā atjauno Dizaina informācijas centra mājas lapu, kā arī veido interneta mediju ”Fold.lv”, kas izaudzis no 2009. gadā izveidotiem blogiem ”Plikums” un ”DesignBlog”, kuri apkopoja ziņas par vērtīgo Latvijas dizainā, un mazliet jaunākā ”Fine Young Urbanists”, kas rakstīja par pilsētvides plānošanu un dizainu. 2012. gada nogalē šo trīs blogu autoru apvienotais kolektīvs piedalījās Kultūras ministrijas izsludinātajā konkursā par Latvijas radošo industriju komunikācijas platformas izveidi un guva uzvaru.
”Fold.lv” varēs uzzināt par radošo industriju aktualitātēm, lasīt padziļinātus izpētes rakstus, intervijas un dokumentālas īsfilmas ar radošo industriju pārstāvjiem, būs aktuālo pasākumu kalendārs. Informācija palīdzēs labāk orientēties Latvijas radošo industriju uzņēmumu vidē, piedāvās iespējas atrast darbu un sadarbības partnerus.
Mēbeļu dizainers Jānis Straupe (attēlā):
Līdz somu dizaina līmenim mums jāsper krietns solis. Izstrādājumos vēl ir daudz lieku detaļu. Joprojām esam meklējumos, toties mūsu ceļā ir vairāk radošu eksperimentu, izdomas. Patlaban atrodamies tādā kā starpposmā – starp tautas amatniecību un dizaina kultūru.
Lai gan dizaina jēdzienu mēdz skaidrot dažādi, tomēr tā pamatuzdevums – veiksmīgi sadarbojoties uzņēmējiem un dizaineriem, radīt unikālu produktu, kas ir vērtīgs ne vien funkcionāli, bet arī estētiski. Dizains ir priekšmetu un vides (arī pilsētas vai reģiona tēla) mākslinieciskā projektēšana, kā arī konstruēšana. Tam ir trīs funkcijas: estētiski simboliskā, tehniskā un praktiskā. Pastāv dažādi dizaina veidi: grafiskais dizains, interjera, vides dizains, modes un tekstila dizains, rūpnieciskais dizains u. c.
Spēcīga sākotne
Mākslinieciskā konstruēšana pastāv jau sen. Stihiski tā sākās līdz ar rūpniecības attīstību, ar manufaktūru rašanos. Dažkārt izstrādājumus tikai dekorēja, lai pārvarētu sērijprodukcijas vienmuļību. Piemēram, pirmo ”Singer” šujmašīnu melnos korpusus aplīmēja ar zeltītu dekoru; porcelāna traukus – ar puķītēm u. tml. Taču arī stilā un konstrukcijā ieviesa jaunas estētiskas formas.
Pirmā Pasaules rūpniecības izstāde notika 1851. gadā Londonā. Latvijā jēdziens “dizains” ienāca 20. gs. sešdesmitajos gados, kaut gan tā aizsākumi rodami jau starpkaru Latvijā. Piemēram, tekstilrūpniecībā (J. Madernieks), keramikas (māls, porcelāns) rūpniecībā ”Baltars” (R. Suta, S. Vidbergs u. c.), mēbeļu rūpniecībā (A. Cīrulis). VEF ražoja pasaulē mazāko fotokameru “Minox” , VEF-Radio (katru gadu jauni modeļi) – Zelta medaļa Pasaules izstādē 1935. gadā., augstākā balva “Grand Prix” Pasaules EXPO 1937(dizainers Ā. Irbīte), sporta lidmašīnas (sudraba medaļa Londonas avio salonā – K. Irbīte,), Kuzņecova keramika…
Izcilais dizainers Ādolfs Irbīte uzsvēra, ka ”nedrīkst izdabāt patērētājam. Viņu vajag audzināt ar labiem paraugiem – tas ir galvenais mākslinieka dizainera uzdevums.”
Ir dažādas dizaina skolas, pazīstamākas ir itāliešu, japāņu, amerikāņu. Latvijas dizaineri ir tuvāki skandināvu skolai ar tās racionālo minimālismu, taču mums ir savas iezīmes un tās jāattīsta.
Daudzi meistari ieguvuši izglītību Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (tagad Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola), ko no 1959. līdz 1985. gadam vadīja leģendārais Imants Žūriņš. Viņš spēja padomju laikos paskatīties uz latvisko no jauna skatu punkta, vienoti ar moderno viņam tuvo skandināvisko pasaules redzējumu. Būtiskākais – latviskais kā noskaņa, smalkas nianses, krāsu pārejas, materiālu un proporciju izjūta, būtības apjausma, lietderība.
