Klusajā okeānā un starp Karību jūras salām kuģo laineri, kuru apmēbelēšanā piedalījusies Latvijas kompānija SIA “Sencis”. Uzņēmums apkalpojis apmēram 20 kruīza kuģus, ražojot mīkstos krēslus un dīvānus, eksporta tirgos strādā ar zīmolu “Lett”. Attēlā – uzņēmuma īpašnieks Mihails Šlujevs.
Klusajā okeānā un starp Karību jūras salām kuģo laineri, kuru apmēbelēšanā piedalījusies Latvijas kompānija SIA “Sencis”. Uzņēmums apkalpojis apmēram 20 kruīza kuģus, ražojot mīkstos krēslus un dīvānus, eksporta tirgos strādā ar zīmolu “Lett”. Attēlā – uzņēmuma īpašnieks Mihails Šlujevs.
Foto: Anda Krauze

Īsts “X faktors” mēbeļu nozarē! Uzņēmums, kas darboties sācis garāžā, tagad ar mēbelēm apgādā lielākos kruīza kuģus 0

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Lasīt citas ziņas

Šis ir īsts “X faktors” mēbeļu nozarē, saka kok­rūpnieki, kad jautāju viņiem par mēbeļu ražotāju SIA “Sencis”. Tas ir neliels provinces uzņēmums, vārda burtiskā nozīmē sācis darboties garāžā, ap­ēdis pudu sāls mēbeļu ražošanā, izlauzies cauri neskaitāmām krīzēm un tagad ir viens no visvairāk pieprasītajiem savā nišā, apgādājot ar mīkstajām mēbelēm un koka krēsliem pasaules lielākos kruīza kuģus.

90. gadu sākumā Līvānu uzņēmējs Mihails Šlujevs izveidoja mēbeļu veikalu, kam sortimentu ieveda no Polijas, kā jau tajos laikos bija ierasts. Tirgošanās gāja itin labi teju desmit gadus, līdz spēkā sāka pieņemties bezdarbs, importa mēbeles neviens vairs nespēja nopirkt un bija jādomā, ko darīt tālāk. “Padomājām, kāpēc gan nevarētu ražot paši? Vajadzēja trīs lietas – galdniecību, šūšanu un polsterēšanu. Apkārt bija gateri, mamma bija laba šuvēja, polsterēšanu iemācījāmies. Taču vajadzēja vēl izprast procesu. Aizbraucu uz kādu Polijas ražotni un izstāstīju, ka gribu šo lietu darīt pats. Poļi mani neuztvēra par konkurentu, tādēļ piekrita, lai paskatos, kas notiek fabrikā. Pretī prasīja kasti šņabja un ļāva darīt, ko gribu. Nodzīvoju tajā fabrikā četras dienas, visu sabildēju, pierakstīju, tad vēl divas dienas pats pastrādāju par tapsētāju. Beigās nopirku pusgatavu komplektu – dīvānu un krēslus, atvedu mājās un visu izārdīju, metāla karkasu atdevu galdniecībai. Tad visu saliku kopā nu jau pēc sava dizaina, tā tas aizgāja,” stāsta Mihails.

2000 kajītes – 2000 dīvānu

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirmajos gados dīvānu un mīksto krēslu komplektus ražojuši vietējam tirgum, bet tad nolemts iziet plašākos ūdeņos. Dalība nozares izstādēs ļāva nodibināt kontaktus ar skandināviem, un līvāniešu mēbeles sāka ceļot uz Somijas un Zviedrijas pansionātiem, slimnīcām, bērnudārziem un skolām. Un tad vienā no Ķīpsalas mēbeļu izstādēm klāt pienācis kāds menedžeris un jautājis, vai nevarētu uztaisīt mēbeles kruīza kuģim.

“Teicu, ka varam, un tad sākām domāt, kā to izdarīt. Izrādās, arī partnerim tas bija pirmais projekts, tā ka ne viens, ne otrs īsti neapzinājāmies mērogus. Rezultātā mēneša laikā bija jāizgatavo 2000 dīvānu 2000 kajītēm. Nolikām malā visus citus darbus, strādājām bez brīvdienām, pārguruši, bet pasūtījumu paveicām laikā,” stāsta Mihails. Viņaprāt, bieži vien šādi projekti Latvijā tiek palaisti garām tikai tāpēc, ka šķietami to nav iespējams paveikt. Bet, ja visu strikti izplāno, strādā organizēti un bez panikas, varot izdarīt visu.

Tagad taciņa jau iestaigāta, līdzīgi pasūtījumi nāk regulāri – no Honkongas, Singapūras, Helsinkiem, tādējādi Klusajā okeānā un starp Karību jūras salām kuģo ar Latvijas mēbelēm aprīkoti kruīza kuģi. Viena kuģa vajadzībām tiek pasūtīti un saražoti arī ap 2000 koka krēslu. Bet, saskaitot kopā tikai kuģiem saražotos dīvānus metros, sanāk, ka “Sencis” saražojis šīs mēbeles attālumā no Rīgas līdz Kauguriem, kas ir apmēram 30–35 km.

Dzelžains grafiks

“Kruīza mēbelēm ir savi prototipi. Vispirms atsūta rasējumus, mēs izgatavojam un sūtām paraugu, sagaidām apstiprinājumu, tad sākam ražošanu. Termiņi pārsvarā ir divi mēneši, dažreiz vajag ātrāk. Darbs pie šādām mēbelēm ir specifisks. Kruīza kuģu mēbelēm ir ļoti augstas prasības – materiāliem jābūt nedegošiem, saplāksnim – mitrumizturīgam, audumiem – viegli kopjamiem, ar noturīgu krāsu utt.,” stāsta Mihails. Viņš norāda vēl uz kādu nišas specifiku, proti, atkarību no dzelžaina grafika.

“Pie kuģa nodošanas strādā ap 5000 cilvēku komanda, tur viss atkarīgs no grafika. Vieni liek griestus, krāso sienas, citi iekārto vannasistabas, ieklāj paklājus, bet mēs esam pēdējie, kam ar mēbelēm jāierodas gatavā kajītē. Zinām kuģa izbraukšanas dienu un attiecīgi sūtām konteineru ar mēbelēm. Ja kāds posms iekavēts kaut vai par vienu dienu, nobrūk visa ķēdīte, bet katra kavēta diena sodos izmaksā miljonus, līdz ar to klienti gatavi maksāt vairāk, lai tikai paspētu laikā. Tāpēc partneriem ir ārkārtīgi svarīga disciplīna, kvalitāte un uzticamība.”

Reklāma
Reklāma

Iesīkstējusi problēma

Jautāts, kā uzņēmuma darbu ietekmēja kovida laiks un tūrisma segmenta pamirums, Mihails atzīst, ka neesot bijis tik traki – kompānijas tik un tā būvējušas kuģus priekšdienām, tā ka pasūtījumi neapsīka. Turklāt situāciju līdzsvaroja uzņēmuma internetveikals, kur apgrozījums pieaudzis divkārt.

Arī izejmateriāli vismaz pagaidām problēmas nesagādā. “Lepojamies, ka mēbelēs izmantojam vietējo koku un finieri. Liektās detaļas arī pasūtām Latvijas galdniekiem. Citus materiālus kā putu poliuretānu vai ādas gan iepērkam no visas pasaules ar starpnieku palīdzību.”

Taču lielākā problēma ir darbaspēka trūkums – pats sāpīgākais jautājums jebkuram ražotājam, īpaši Latgales reģionā. Līvānos darbojas divas optiskās šķiedras rūpnīcas, ar kuru algām grūti konkurēt, tādēļ brīvais darbaspēks aizplūstot uz turieni. Vienīgā izeja – viesstrādnieki.

“Ja nav strādnieku, nav arī apjomu. Kopš gada sākuma ar Lietuvas firmas starpniecību ievedam jeb “nomājam” cilvēkus no Moldovas. Viņi ir labi strādnieki – līdzīgi kā mūsējie Īrijā vai Anglijā viņi atbraukuši strādāt, nevis atpūsties, tāpēc atdeve ir ļoti laba. Mūsu biznesa specifika ir lielais roku darba īpatsvars. Vienā dīvānā ir ap 70 vienību – koka daļas, audums, porolons, plastmasa, gumijas detaļas utt. Ja vienas trūkst, uzreiz problēmas. Kad sākās kovids, vairs nebija dabūjami attiecīgie rāvējslēdzēji, jo poļiem, kas tos ražo, aptrūkās viena detaļa, tā sauktie sunīši jeb atslēdziņa. Visā procesā it kā “trešais cipariņš aiz komata”, bet dīvānu nodot nevaram. Tā nu četras nedēļas meklējām, kamēr atradām citu piegādātāju.”

Akcents uz eksportu

Bet kāda ir “odziņa”, kuras dēļ kruīzu kuģi labprāt iepērk tieši latviešu, nevis citu ražotas mēbeles? “Meistarība un kvalitāte. Esam arī ļoti elastīgi. Lielie Eiropas uzņēmumi krīzes laikā mēbeļu fabrikas slēdza, jo nebija jēgas darbināt rūpnīcu, piemēram, divas dienas. Savukārt mēs, lai gan mazi, spējam saražot vajadzīgos apjomus vajadzīgajā laikā. Mums nav daudz konkurentu Latvijā, jo vietējais tirgus mūs īpaši neinteresē. Pasaulē aug pieprasījums pēc kvalitatīvām mīkstajām mēbelēm. Šogad jau ir divi pasūtījumi, novembrī atkal būs liels kuģis, tā ka darba pietiek. Protams, mēs redzam, ka pieprasījums aug, vajadzētu pašiem arī paplašināties, bet šībrīža situācijā labāk paskatīties, kas notiks tālāk, un tad pieņemt lēmumu. Tagad neredzu jēgu lielām investīcijām, labāk ieguldām darbinieku apmācībā.”

Pārkāpuma būtība

Sēkla

SIA “Sencis” reģistrēta 1991. gadā Līvānos, pamatkapitāls 59 780 eiro.

Dīgsts

Salonveikals, izstrādāts zīmols “Lett”, kas saved kopā rūpnieciskos un interjera dizainerus, ražotāju.

Augļi

Ap 20 kruīza kuģu aprīkošana ar mīkstajiem krēsliem un dīvāniem.

Saražo 1000 dīvānu mēnesī.

Nodarbina 50 un vairāk cilvēkus.

Šogad saņemta nozares galda balva “Zelta čiekuriņš” nominācijā “Par inovatīvu uzņēmējdarbību”.

VĒRTĒJUMS: Latvijas uzņēmēji var!

Ieva Erele, Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā izpilddirektore: “SIA “Sencis” attīstība un sasniegumi apliecina – mūsu uzņēmēji VAR! Tam par piemēru kalpo ne tikai uzņēmuma sekmīgā darbība un pat izaugsme sarežģītajos pandēmijas gados, kad uzņēmums investēja, pilnveidojot ražošanu un automatizējot procesus. Tas rezultējies ar jaunu un konkurētspējīgu produktu ieviešanu ražošanā, pielietojot mūsdienīgas un efektīvas tehnoloģijas. Jāizceļ uzņēmuma vadības azarts un neatlaidība garu gadu garumā, kā arī vēlme sadarboties ar citiem ražotājiem tirgū, lai sasniegtu maksimāli augstāko iespējamo kvalitātes standartu, kas pārsteidz ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē. Un meistaru zināšanas, kas gūtas un radītas pašā uzņēmumā, kā arī pilnveidojoties sadarbībā ar profesionāliem ārvalstu dizaineriem, par ko uzņēmums arī labprāt dalās ar citiem, jo nav vērts turēt sveci zem pūra. Tiek vairota ticība, ka Latvijas meistari ir zelta vērtē darbā ar pasaules mēroga augstas klases zīmoliem un produktu ražošanu.

Vienlaikus – kā jau par visiem Latvijas mēbeļu ražotājiem – būtu vairāk jārunā, jāstāsta veiksmes stāsti, jo to mums ir ļoti daudz, ja mēs vēlamies saglabāt pieprasījumu konkurencē ar citām kaimiņvalstīm.”

SAISTĪTIE RAKSTI