Latvijas Disleksijas biedrības Izcilības balvas piešķir trīs skolēniem no Rīgas 0
Latvijas Disleksijas biedrības (LDB) Izcilības balvas ir piešķirtas trīs skolēniem no Rīgas, savukārt skolēns no Līvāniem saņēma veicināšanas balvu, pastāstīja biedrības vadītāja Eva Birzniece.
Šonedēļ, noslēdzot Disleksijas mēnesi, ar “Swedbank” atbalstu tika pasniegtas LDB Izcilības balvas vidusskolēniem, kuriem ir disleksija, bet kuri spējuši nepadoties lasīšanas grūtību priekšā un īpaši veiksmīgi iekļauties mācību procesā.
Galveno balvu – datoru ar visu nepieciešamo standarta programmatūru – ieguvuši Rīgas Teikas vidusskolas 11.klases audzēkne Patrīcija Danilāne, Rīgas Lietuviešu vidusskolas 11.klases audzēkne Paula Cīrule un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) aģentūras “RTU Olaines Tehnoloģiju koledžas” 3.kursa audzēknis Renārs Miloševskis, bet Līvānu 1.vidusskolas 10.klases audzēknim Dženarro Caunem piešķirta veicināšanas balva.
Izvērtējot pretendentus, tika ņemtas vērā skolēnu sekmes, iesaistīšanās interešu izglītībā, darbība nevalstiskajās organizācijās, skolēnu pašpārvaldē, skolas un klases pasākumu organizēšanā, brīvprātīgajā darbā un citur.
RTU Olaines Tehnoloģiju koledžas audzēknis Miloševskis stāstīja, ka, beidzot 1.klasi, lasīja 13 vārdus minūtē. “Vislielākās grūtības sagādā tas, ka tekstu izlasu mehāniski, bet, lai to saprastu, tas ir jāpārlasa vairākas reizes. Tikpat lielas problēmas sagādā arī pareiza vārdu rakstība un teikumu veidošana. Tāpēc man vislielākās grūtības skolā sagādā garu tekstu lasīšana, diktātu rakstīšana, mācību vielas pieraksts. Iespēju robežās mācību vielu cenšos apgūt audio formātā,” skaidroja skolēns.
Birzniece uzsvēra, ka viņa stāsts ir kopīgs ar daudziem skolēniem ar disleksiju – grūtības izlasīt tekstu vai uzrakstīt savu viedokli nevienu neatbrīvo no vispārējās izglītības prasībām, taču daļai Latvijas skolēnu tā ir objektīva problēma.
Visi trīs balvas laureāti esot vienīgie savās klasēs ar disleksiju. “Pedagogi norāda – ja klasē ir bērns ar disleksiju, jāmācās visiem, gan vecākiem, gan skolotājiem, kuriem nereti tieši šie audzēkņi un viņu vecāki atklāj, kas ir disleksija un kā ar to strādāt,” skaidroja biedrības vadītāja.
LDB 2016.gadā veiktais pētījums liecina, ka jau pirms diviem trim gadiem sabiedrība kopumā par disleksiju bija vairāk izglītota nekā skolotāji. Salīdzinājumā ar citām pasaules valstīm Latvijā ir ļoti maz pieejamas informācijas par to, kā efektīvi mazināt disleksiju pedagoģiski un kā to kompensēt, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.
Ar terminu “disleksija” tiek apzīmēts neirobioloģiskas izcelsmes specifisks mācīšanās traucējums, ko raksturo grūtības precīzi un tekoši izlasīt vārdus un biežas pareizrakstības kļūdas, kuras nosaka cilvēka grūtības pietiekami labi nošķirt valodas skaņas. Sabiedrībā nereti sastopams maldīgs priekšstats, ka specifiski mācīšanās traucējumi ir tikai skolēniem ar pazeminātām intelektuālām spējām un nepietiekamu valodas attīstību. Tomēr vairumam cilvēku ar disleksiju ir vidēji augsts vai augsts intelekts, uzsvēra Birzniece.
LDB Izcilības balva iedibināta, lai atbalstītu skolēnus, kuri, neraugoties uz disleksijas radītajiem šķēršļiem, ir sekmīgi, bieži vien mācās daudz cītīgāk par saviem vienaudžiem, kā arī aktīvi piedalās interešu izglītībā un sabiedriskajā dzīvē.
