Latvijas dažkārt veidojas “raganu medības”, ja ierauga kādu bērnu ar nenoslaucītu degunu, turpretī Zviedrijā puņķu dēļ bērnu uz mājām nesūta 37
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka bērnudārzi nedrīkst uzņemt bērnus ar infekcijas slimības pazīmēm. Tas attiecas arī uz iesnām, kas savukārt bērniem pirmsskolas vecumā mēdz būt bieži, un bērna neiešana dārziņā sagādā grūtības vecākiem pildīt savus darba pienākumus. Citu valstu pirmsskolu pieredze rāda atšķirīgu ainu, kurā saaukstēšanās nav tik liels bieds. Tomēr ārste norāda – ja visi uz dārziņu vestu pilnībā izveseļojušos bērnus, viņi arī slimotu mazāk, raksta portāls Lsm.lv
Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka bērnudārzos netiek uzņemti bērni ar infekcijas slimības pazīmēm – caureju, vemšanu, ādas, gļotādas vai acu ābolu dzelti, paaugstinātu ķermeņa temperatūru (virs 37,5 °C), infekciozas izcelsmes izsitumiem (izsitumi kopā ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru un izmaiņām bērna uzvedībā – miegainība, atteikšanās ēst, dzert, raudulība, paātrināta elpošana) –, izņemot gadījumus, ja tiek pieskatīts viens bērns vai vienas ģimenes bērni.
Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) ieteikumos pirmsskolas izglītības iestādēm norādīts, ka bērns nedrīkst apmeklēt iestādi, ja viņam ir šādu infekcijas slimību pazīmes:
zarnu infekcijas slimības pazīmes;
gripas pazīmes;
citu akūto augšējo elpceļu infekciju pazīmes;
akūta vīrushepatīta (ieskaitot A hepatītu) pazīmes;
masalu pazīmes;
masaliņu pazīmes;
vējbaku pazīmes;
tuberkulozes pazīmes;
ķermeņa temperatūras paaugstināšanās virs 37,5 °C;
mikrosporijas (infekcioza ādas sēnīšu slimība) pazīmes;
kašķa pazīmes;
enterobiozes (spalīšu invāzijas) pazīmes.
Divu meitu – 2 un 4 gadi – mamma Liene pirmsskolu Latvijā piedzīvojusi trīs gadus trīs dažādās iestādēs – divos privātajos dārziņos un vienā Rīgas pašvaldības dārziņā.
Latvijā bērnudārzos ir liels bieds. Iesnu dēļ bērni tiek sūtīti mājās, tas savukārt satrauc vecākus, kuriem, protams, bērna neiešana dārziņā nozīmē grūtības pildīt savus darba pienākumus.
Attiecīgi dažkārt veidojas pat “raganu medības”, ja pirmsskolas čatos publicētajās bildēs ierauga kādu bērnu ar nenoslaucītu degunu.
“Manuprāt, veidojas tāds “vāveres ritenis”, kurā tiek meklēts vainīgais jeb tas pirmais “x” pacients, ko pēc būtības ir bezjēdzīgi meklēt. Notiek vecāku kaunināšana, taču situācijas ir tik dažādas.”
Liene atzīmē, ka, protams, vienmēr var paņemt slimības lapu bērna slimošanas laikā, bet ne visas darbavietas ir pretimnākošas. Lienei ir paveicies, bet tik un tā bieži piemeklē izmisums, jo nebūšana darbā ir apgrūtinājums kolēģiem.
“Augstākajā līmenī vajadzētu vairāk domāt par to, kā salāgojas vecāku darba dzīve ar pirmsskolas noteikumiem. Ko nozīmē noalgot aukli – tā ir vēl viena darba alga; ko mūsdienās nozīmē vecvecāki, kuri, visticamāk, joprojām strādā. Saprotu, ka pirmsskola ir neilgs laiks cilvēka mūžā.
Taču arī tad, ja tev jāpavada trīs gadi stresā, iespējamos strīdos, varbūt vērts padomāt par to, kā tas ietekmē ģimenes dzīvi un varbūt pat rosina dažu pāru šķiršanos. Manuprāt, ir jāskatās plašāk, īpaši, ja valsts liek uzsvaru uz demogrāfijas pieaugumu un aicina cilvēkus pasaulē laist bērniņus.”
Viņasprāt, būtu daudz vairāk jāpievēršas pētījumiem, cik bīstamas ir iesnas, kāda ir pieredze citās valstīs, un par to jāizglīto arī pirmsskolas iestādes,jo bieži vien ir tā, ka “uz papīra” visi visu saprot, taču realitātē “vecā skola” un padomju laikos pieņemtie standarti dzīvo joprojām arī jauno audzinātāju galvās.
Arī Latvijā dzīvojošā mamma Liene piekrīt, ka daudz kas atkarīgs tieši no bērna labsajūtas: ja bērns nejūtas vesels, ir noguris, tad nav jāgaida temperatūra vai iesnas, lai viņu paturētu mājās.
Līva 10 gadus dzīvojusi Ķīnā, pati strādājusi šos gadus pirmsskolas iestādē un paspējusi izmēģināt ar divgadīgo meitu arī bērnudārza vecāka lomu. Tagad Līva ar ģimeni, kurā ir nu jau trīs bērni, dzīvo Kanādā. Tur viņas vecākā meita ir divus gadus gājusi dārziņā un šogad uzsākusi arī skolas gaitas.
“Ķīnā puņķi un klepus nevienu neinteresē skolā, bērnus turpina vest un viss ir kārtībā.
Pie ieejas skolā visur pārbauda temperatūru un vai nav izsitumi uz plaukstām un mutē. Ja kādu no šiem atrod, tad gan sūta mājās. Bērnu starpā, īpaši pirmsskolas vecumā, ļoti izplatīta ir plaukstu, pēdu, mutes slimība, kas ir ļoti lipīga. Līdz ar to ir skrīnings pie katras skolas. Situācijas, kad zvana vecākiem un liek braukt bērniem pakaļ, ir tad, ja dienas laikā ir radusies paaugstināta temperatūra vai citi slimību simptomi. Parasta saaukstēšanās, ja bērns jūtas labi, nav iemesls, lai sūtītu viņus mājās,” stāsta Līva.
Kanādā iesaka bērnus paturēt mājās ar tādiem saaukstēšanās simptomiem kā iesnas, klepus, iekaisis kakls, nogurums, galvassāpes utt. Taču, neskatoties uz šiem ieteikumiem, ja bērni jūtas labi, uz skolu un dārziņu viņi tiek vesti un tikai puņķu dēļ uz mājām nesūta, pieredzē dalās Līva.
Četru bērnu mamma Kristīne jau 11 gadus dzīvo Zviedrijā un ir strādājusi bērnudārzā gan Latvijā, gan Zviedrijā. Viņa stāsta, ka Zviedrijas pirmsskolās, sākoties mācību gadam, vecākiem tiek iedots apkopojums ar noteikumiem, kas attiecas uz katru slimību, cik ilgi bērns jāpatur mājās un kāpēc. “Taču,
ja runa ir par iesnām un klepu, tad mierīgi var iet uz bērnudārzu,”
saka Kristīne.
Viņa piebilst, ka vecākus aicina bērnus ar iesnām un klepu paturēt mājās, ja bērnam ir paaugstināta temperatūra. “Arī man meitai ir bijušas iesnas, par tām neviens [no bērnudārza] nekad nav zvanījis, teicis, ka jāved mājās, zvanīja tikai tad, kad sacēlās temperatūra,” stāsta Kristīne. “Temperatūra, vemšana, caureja, kaut kas tāds ir iemesls, lai zvanītu, liktu braukt pakaļ uz bērnudārzu, bet iesnas un klepus – tas ir kas parasts, par ko šeit īpaši neiespringst,” stāsta mamma.
Tāpat Kristīne teic, ka Zviedrijā, bērnam atgriežoties bērnudārzā no slimošanas, netiek prasīta ārsta zīme. Viņa gan norāda, ka pret veselības noteikumiem Zviedrijā ir atšķirīga attieksme valsts un privātajos bērnudārzos, proti, privātajos dārziņos šie noteikumi ir striktāki.
Uzņemt vai neuzņemt bērnu ar iesnām – atkarīgs no iestādes
Ventspils pirmsskolas izglītības iestādes “Varavīksne” vadītājas vietniece izglītības jomā Linda Vašuka atklāj, ka iestādes iekšējās kārtības noteikumos iestrādāts, ka bērnudārzā netiek uzņemti bērni ar infekcijas slimību pazīmēm. Ar noteikumiem vecāki tiek iepazīstināti mācību gada sākumā, un par iepazīšanos ir jāparakstās.
“Varavīksnē” ļoti uzmanība tiek pievērsta tam, vai bērnam nav vemšana, caureja, norāda Vašuka. “Saaukstēšanās pazīmes principā izvērtē pedagogs. Mums iestādē ir noteikts, ka, ja bērnam ir 37,5 grādu temperatūra, tad mēs saucam vecākus, jo tā parasti tiek uzskatīta par temperatūru un tad bērns jāsāk vērot. Iesnas – arī atkarīgs no tā, kādas iesnas – piemēram, mazākajās grupiņās bērniem iesnas var būt ļoti bieži un ilgi, un tās var būt arī alerģiskās iesnas, tāpēc mēs arī diezgan uz to skatāmies. Ja jūt, ka bērnam tas traucē, ka viņš nevar gulēt un deguns ļoti, ļoti tek, tad mēs ar vecākiem runājam, bet pie katrām iesnām un klepus arī nesūtam mājās.”
Vašuka norāda, ka lēmums, vai bērnu ar iesnām sūtīt mājās, bieži vien ir atkarīgs no pašas iestādes. “Esam dzirdējuši, ka vecāki saka – “tajā iestādē pie mazākajām iesnām jau bērnus sūta mājās”. Mēs tik kategoriski neesam.”
Tāpat Vašuka stāsta, – bērnudārzā “Varavīksne” otro gadu tiek piekopta prakse, ka ārsta zīme nepieciešama, ja bērns slimības dēļ iestādi neapmeklē ilgāk par piecām darba dienām. “Līdz ar to vecākam ir iespēja visu nedēļu paturēt bērnu mājās, lai viņš patiešām izveseļojas. Principā visās iestādēs ārsta zīme ir vajadzīga jau pēc trīs dienām, bet vecāki bieži negrib iet pie ārsta, līdz ar to ved pusslimu bērnu uz dārziņu.”
Bērnu slimnīcas Bērnu slimību klīnikas virsārste Alla Silova norāda, ka bērni pirmsskolas vecumā slimo biežāk, turklāt tas ir normāli, jo slimojot viņi iepazīstas ar dažādiem apkārtējās vides vīrusiem un baktērijām, pēcāk iegūstot imunitāti. “Sešas līdz astoņas, citreiz min pat 12 reizes gadā, pirmsskolas vecumā slimot ir absolūta norma,” norāda ārste.
Kas attiecas uz iesnām, Silova atzīmē, ka tās ir viens no infekcijas slimības simptomiem, taču ne tikai – tā var būt arī alerģiska izpausme. “Ir saprotami tie vecāki, kuri ar nelielām, vieglām iesnām ved bērnu uz bērnudārzu, kad nav, kas viņu pieskata, taču, ja mēs skatāmies, vai iesnas ir vieglāka infekcija – reizēm vecāki saka, ka, ja iesnas ir zaļas, tad noteikti nevar bērnu vest uz dārziņu – tad jāsaka, ka tam nav būtiskas nozīmes – tā ir infekcijas slimības pazīme, un tikpat labi bērnam pirmās dienas var būt iesnas, bet pēc tam viņam var attīstīties arī plaušu karsonis. To nevar tā pateikt.”
Tāpat jāņem vērā, ka bērnudārzu apmeklē bērni ar dažādām hroniskām saslimšanām un bērnam, piemēram, ar bronhiālo astmu parastas iesnas var pēc tam radīt astmas paasinājumu, norāda speciāliste. “Tāpēc es atbalstu SPKC ieteikumus un arī Ministru kabineta noteikumus, jo,
ja mēs visi uz dārziņu vestu pilnībā izveseļojušos bērnus, skaidrs, ka viņi arī slimotu mazāk. Ar to ir jārēķinās – ja jūs vedat uz dārziņu bērnu ar iesnām, jūs apdraudat arī pārējos bērnus,”
akcentē Silova.
Ārste norāda – kamēr bērns klepo vai viņam ir iesnas, viņš šo mikroorganismu, vīrusu vai baktēriju klepojot izdala gan ar pilieniem, gan ar pilieniem no dažādiem izdalījumiem, tai skaitā iesnām. Turklāt pašā slimības sākumā šo mikroorganismu daudzums ir daudz lielāks nekā, piemēram, lēnā garā ārstējoties un veseļojoties. Tas, cik ilgi bērns nevar doties uz bērnudārzu, ir atkarīgs no bērna pašsajūtas, norāda Silova. “Taču vismaz piecām dienām ir noteikti jāpaiet, kurās bērnu vajadzētu paārstēt mājās,” teic ārste.
