“Latvijas ceļu būvētājs” aicina daļu Covid-19 seku novēršanai paredzēto finansējumu novirzīt ekonomikas stimulēšanas pasākumiem 0
Biedrība “Latvijas ceļu būvētājs” aicina valdību vismaz daļu Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai un seku novēršanai paredzēto finansējumu novirzīt pasākumiem, kas stimulētu ekonomikas attīstību, norādīja biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Bērziņš skaidroja, ka pieņemtais normatīvais regulējums ir labs darbs, bet izteica jautājumu, vai ir pareizi uz valsts budžeta deficīta palielināšanas rēķina lielāko atbalsta daļu novirzīt uzņēmumiem subsīdijām un kredītiem, kā arī strādājošo garantijām un dīkstāves pabalstiem, nemodelējot, vai un kā šie pasākumi stimulēs ekonomiku. Bērziņš arī piebilda, ka krīze strauji palielinās, uzņēmumi tiek slēgti, cilvēki zaudē un arī turpmāk zaudēs darbu, radot aizvien lielāku slogu uz sociālās apdrošināšanas budžetu. Viņš norāda, ka nav zināms, kas notiks, “ja izrādīsies, ka šodienas valsts problēmas ir bijušas tikai sākums lielākām un nopietnākām galvassāpēm, bet nauda jau būs iztērēta”.
“Latvijas ceļu būvētāja” vadītājs salīdzinājumam norādīja, ka 20.gadsimta 30.gados, “Lielās depresijas” laikā ASV, lai stimulētu ekonomiku tika pieņemts lēmums būvēt automaģistrāles no valsts Austrumiem uz Rietumiem, piebilstot, ka “tās vēl tagad teicami kalpo un labi “baro” ASV ekonomiku”. Bērziņš aicināja arī Latvijas valdību lemt par daļas no valsts budžeta deficīta palielināšanā gūtajiem diviem miljardiem eiro novirzīt līdzīgiem pasākumiem, lai radītu darba vietas un stimulētu ekonomisko aktivitāti.
“Ceļu un tiltu būves nozari 2020.gadā un divu nākamo gadu valsts budžets ir pazemojis un pametis likteņa varā,” norādīja Bērziņš, skaidrojot, ka pēc 2020.gada valsts budžeta pieņemšanas jau 1000 kvalificētu būvnieku, no 9000 nozarē strādājušo, ir reģistrēti bezdarbniekos.
Viņš skaidroja, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, mēģinot glābt ceļus un tiltus, paziņoja, ka pēc administratīvi – teritoriālās reformas apstiprināšanas viņš nāks klajā ar valsts programmu reģionālo ceļu sakārtošanai, kas tikšot īstenota nākamajos trīs gados. Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits nozarei ir prezentējis ātrgaitas maģistrāļu attīstības plānu 2040.gadam ar jaunu ceļu iedalījuma klasifikāciju.
Bērziņš norādīja, ka valstiski šādā situācijā galvenais būtu saglabāt vietējos uzņēmumus, darba vietas strādājošiem speciālistiem un nozaru veiktspēju. “Ja valsts ekonomika apstāsies uz ilgāku laiku nekā pāris mēneši, no kurienes valsts budžeta ieņēmumu daļā radīsies resursi, piemēram, pensiju, slimības un bezdarbnieku pabalstu izmaksai, īpaši, ja likumā minētie dīkstāvju pabalsti netiek pakļauti sociālajai apdrošināšanai un aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli?” jautāja Bērziņš.
Viņš norādīja, ka biedrība ir pārsteigta par “vieglumu, ar kādu valdība atkāpās no ilgstoši sludinātās fiskālās disciplīnas un iepriekšējiem ar to saistītajiem lēmumiem, divu miljardu eiro sadalē dažādam aktivitātēm, pagaidām aizmirstot par nozarēm, kuras nodrošina valsts iedzīvotājiem infrastruktūras pieejamību”.
Bērziņš uzsvēra, ka nozare aicina valdības vadītāju un visu valdību vismaz daļu naudas, kuru iegūs, palielinot valsts budžeta deficītu un mūsu kopējo parādu, ko būs jāatmaksā vēl nākošajām paaudzēm, novirzīt pasākumiem, kas stimulētu ekonomikas attīstību, saglabātu kvalificētas darba vietas un radītu ilgtermiņa priekšnoteikumus visu valsts reģionu līdzvērtīgai attīstībai!
