Gatis Galviņš: Latvijas biļete uz enerģētiski neatkarīgo valstu pulciņu 0
Gatis Galviņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Virzība pretī enerģētiskai transformācijai jau ir uzsākta, un to apliecina gan Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP 2030) iekļautie mērķi, gan Eiropas Zaļais kurss, kura klimatneitralitātes mērķu izpildei nākotnē sekojam. Taču līdz šim Latvijai izpalicis skaidrs rīcības plāns, kā šos mērķus sasniegt. Par to liecina pozīcija, kādā šobrīd esam, – salīdzinot ar kaimiņvalstīm, kas atjaunojamo energoresursu (AER) ieguvē, īpaši vēja enerģijas jomā, ir mums krietni priekšā, Latvija ir iedzinējos. Lai kļūtu par līderiem šajā jomā, ir nepieciešams visām iesaistītajām pusēm saprotams rīcības plāns.
Ekonomikas ministrija raugās uz vēja stacijām kā vienu no pamata ģenerējošām jaudām un tuvākā perspektīvā saredz potenciālu tieši sauszemes vēja enerģijas attīstīšanā, uzsverot, ka enerģijas izmaksas ir vitāli nozīmīgas valsts konkurētspējai. Tajā pašā laikā soļu karte izpaliek. Arī pašvaldībām, kuru teritorijās AER projektus plānots ieviest, līdz šim nav bijis skaidrs, kā NEKP pamatnostādnes tiks ieviestas dzīvē, neskatoties uz to, ka plāna ieviešana apstiprināta nu jau pirms vairāk nekā gada – 2020. gada 26. janvārī.
Tieši praktiska plāna trūkuma dēļ pašvaldības māc bažas, ka NEKP un Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu projekta ieviešana dzīvē, kas paredz arī fosilā kurināmā izmantošanas samazinājumu, pašvaldībām izmaksās dārgi – te būs lieki tēriņi, kas pilnībā “uzgrūsti” uz pašvaldību pleciem. Tajā pašā laikā atbildīgās institūcijas sola izstrādāt t.s. “burkāna” mehānismus tām pašvaldībām, kas strādātu ar AER projektu attīstīšanu, bet – vai tie būs gana intriģējoši, lai pašvaldības tempā dotu zaļo gaismu šiem projektiem?
Lai arī līdz šim ir pastāvējis valsts atbalsta mehānisms enerģijas ražotājiem no atjaunojamiem energoresursiem, Valsts kontrole to atzinusi par neizdevušos. Valsts kontrole atzīst, ka Ekonomikas ministrija jau ilgstoši ir vilcinājusies ar jauna tehnoloģiski neitrāla AER atbalsta mehānisma ieviešanu, novēršot dārgu un neefektīvu tehnoloģiju atbalstīšanu un kavējot tirgus apstākļos konkurētspējīgāku tehnoloģiju attīstīšanu elektroenerģijas ražošanā no AER, tādējādi kavējot arī OIK sloga samazināšanu elektroenerģijas lietotājiem. Valsts kontroles revīzijā secināts, ka vāja AER politika un nepilnības tās īstenošanas uzraudzībā ir radījušas konkrētas sekas un reālas izmaksas Latvijas tautsaimniecībai un visiem iedzīvotājiem. Tas pierāda – politikas plānošana nedrīkst būt formāls un birokrātiski nenozīmīgs process, no kura var atteikties.
Tomēr ledus ir sakustējies – pēc vairākiem sarunu raundiem starp atbildīgajām amatpersonām, pašvaldībām un attīstītājiem ir skaidrs, kas Latvijai ir nepieciešams, lai arī mūsu valsts tuvotos konkurētspējīgas atjaunojamās enerģijas ražotājvalsts statusam. Nākotnē atjaunojamas enerģijas nozīme tikai pieaugs – katrā plānošanas periodā Eiropas Savienība dalībvalstis mudina izvirzīt aizvien augstākus mērķus, piemēram, līdz 2020. gadam Latvijai bija jāpanāk, lai atjaunojamo energoresursu īpatsvars būtu 20% no visa energopatēriņa, bet 2030. gadā mērķis ir sasniegt 50%. To veicina virkne faktoru. Piemēram, tirgū parādās aizvien vairāk elektroautomobiļu, kuru uzlādei nepieciešama elektrība. To pieprasījums ik gadu palielinās par aptuveni 6%, bet kopš 2016. gada pieprasījums palielinājies pat par 30% – tā liecina Starptautiskās enerģētikas aģentūras apkopotā statistika. Elektroautomobiļi, kas uzlādēti, izmantojot enerģiju, kura iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem, ir daudz draudzīgāki videi un patērētāju maciņam nekā transportlīdzekļi, kuros tiek izmantoti fosilie enerģijas avoti.
Latvijai ir nepieciešams precīzs plāns, kas kā skaidra ceļa karte kalpos gan pašvaldībai, gan atbildīgajām valsts institūcijām un AER projektu attīstītājiem NEKP plānā paredzētā mērķa – 800 MW uzstādītās vēja enerģijas jaudas līdz 2030. gadam – sasniegšanai, tā pietuvojoties iespējai kļūt par zaļās enerģijas paraugvalsti.
* Vēja parku attīstītāja SIA “Eolus” vadītājs
