Latvijas Bankas vērtējums. Četri gadi ar eiro 8
Autori – Egils Kaužēns un Ginters Bušs, Latvijas Bankas ekonomisti
Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eiro zonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik karstas diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas. Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.
Ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi. Apskatīsim Latviju salīdzinājumā ar tām valstīm (Čehiju, Ungāriju un Poliju), kuras joprojām nav pievienojušās eiro zonai.
Kredītreitingi cēlušies
Pirms pievienošanās eiro zonai Latvijas Banka prognozēja, ka šis solis palielinātu valsts kredītreitingu par 1-2 pakāpēm. Kopš paziņojuma, ka LV tiek uzņemta eiro zonā, mūsu valsts kredītreitings īsā laika posmā (2013.-2014. gadā) ir palielināts par 2 pakāpēm no BBB uz A-. Salīdzinājumam – CZ, HU, PL reitings 2013.-2014. gadā nav ticis mainīts, savukārt LV kredītreitings relatīvi pret šīm valstīm uzlabojās par 2 pakāpēm.
Zemākas vērtspapīru likmes
Kredītreitinga palielinājumam bija jānoved pie procentu likmju samazinājuma. Kopš paziņojuma par Latvijas uzņemšanu eiro zonā, Latvijas 10 gadu valsts vērtspapīru likmes ir būtiski samazinājušās (no 3.25% 2013. gada vidū līdz 0.71% 2017. gada oktobrī). Latvijas 10 gadu valsts vērtspapīru likmes nacionālajā valūtā, salīdzinājumā ar CZ, HU, PL likmēm ir samazinājušās par aptuveni 160 bp (1. attēls un 1. tabula). Tas ļāvis valsts budžetā ietaupīt ap 0.6% no IKP jeb 150 miljonus eiro piecu gadu laikā kopš eiro ieviešanas.
Ietaupījumi valūtas konvertācijā
Latvijas Banka pirms iestāšanās eiro zonā bija aprēķinājusi, ka tautsaimniecības ietaupījums saistībā ar mazākiem mājsaimniecību un uzņēmumu valūtas konvertācijas apjomiem būs ap 70 miljoniem eiro gadā. Statistikā varēja novērot valūtas maiņas darījumu strauju samazinājumu 2014. gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu. Banku valūtas maiņas darījumu apjoms ar Latvijas mājsaimniecībām samazinājās par 71%, bet ar uzņēmumiem – par 68%. Skaidrā naudā veikto ārvalstu valūtas maiņas darījumu apjoms bankās un valūtas maiņas punktos samazinājās par 60%.
70 miljoni eiro piecu gadu laikā ir ap 1,5% no IKP – nauda, ko pēc eiro ieviešanas privātais sektors varēja atvēlēt citām savām vajadzībām. Preču ārējās tirdzniecības eksporta un importa darījumos norēķini eiro valūtā dominēja gan 2013. gadā, gan šobrīd (virs 80%). Netiešie ieguvumi, izzūdot valūtas maiņai un komisijas maksājumiem par valūtas maiņas operācijām, saistāmi arī ar tūrisma nozares ieguvumiem.
Naudas tirgus likmes
Pie trīs mēnešu naudas tirgus likmēm ir piesaistīta lielākā daļa no kredītiestāžu izsniegto kredītu likmēm. Minētajā četru valstu grupā tieši Latvijā patlaban ir viszemākās likmes, kas nebija novērojams līdz 2011. gadam. Ja LV nebūtu pievienojusies eiro zonai, 2017. gadā LV naudas tirgus likme nacionālajā valūtā varētu atrasties starp Čehijas un Polijas likmi, kas būtu apmēram 160 bp augstāk nekā tā bija faktiski, esot eiro zonā.
Izdevīgāki kredīti mājsaimniecībām
Procenta likmju samazinājums nodrošina labvēlīgākus nosacījumus privātā sektora aizņēmējiem. Tās 2017. gada oktobrī bija zemākas nekā Čehijā, Polijā un Ungārijā. Latvijas kredītu likmes uzņēmumiem salīdzinājumā ar šīm valstīm samazinājās par 70 bp, bet kredītu likmes mājsaimniecībām mājokļu iegādei – par 120 bp.
Valūtas struktūra mainījusies
Pirms eiro ieviešanas iekšzemes un ārvalstu noguldījumos Latvijā dominēja noguldījumi ārvalstu valūtā, tajā skaitā eiro (77%). Tagad eiro noguldījumiem ir liels pārsvars pār noguldījumiem citās valūtās un eiro ir nacionālā valūta.
Noguldījumu valūtas struktūras pozitīvās izmaiņas ir ieguvums – tās ir saistītas ar banku sistēmas riska novērtējumu un valsts kredītreitingu. Patlaban, analizējot Latvijas situāciju, netiek izmantots arguments, ka mums ir augsti ārvalstu valūtas noguldījumi. Lata laikos šādi apsvērumi tika ņemti vērā.
Mazinās nenoteiktība
Latvijai kā mazai ekonomikai ir svarīgi mazināt ar nenoteiktību saistītās svārstības, kas nes ekonomikai zaudējumus. Pievienošanās Eiropas Monetārajai savienībai bija papildu nodrošinājums pret dažādu ārēju notikumu izraisītām valūtas kursa un procentu likmju svārstībām.
Pirms eiro ieviešanas lata kurss pret eiro ir bijis samērā svārstīgs +/-1% koridora ietvaros. Periodi, kad lats bija “stiprs” pret eiro (latam uzticējās), ātri mainījās ar periodiem, kad lats bija “vājš” (vairāk uzticējās eiro, nevis latam). Laika periodā no 2006. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim apmēram 2/3 no šī perioda lats bija “stiprs”, bet 1/3 perioda “vājš”. Kad latam uzticējās, latus no Latvijas Bankas pirka, bet, kad neuzticējās, – latus Latvijas Bankai pārdeva.
2007. gada sākumā, kad pasaules finanšu krīzi vēl neviens negaidīja un ASV tikai parādījās pirmās problēmas ar augsta riska hipotekārajiem kredītiem, Latvijas sabiedrībā uzvirmoja nepamatotu baumu radīta ažiotāža par lata kursa stabilitāti. Latvijas Bankai tika pārdoti lati pret ārvalstu valūtu 237 miljonu latu apjomā. Janvārī starpbanku tirgū noslēgto darījumu uz nakti vidējā likme bija 2.5%, bet aprīlī – jau 7.7%. 10 gadu valsts obligāciju likme palielinājās no 4.9% janvārī līdz 6.0% maijā. Tas nozīmēja, ka kredītņēmējam procentu maksājumos nācās samaksāt par 5 procenta punktiem vairāk, savukārt valdībai, lai aizņemtos, – par vismaz 1 procenta punktu lielāku likmi nekā pirms ažiotāžas.
Arī pēc eiro ieviešanas Latvija ir piedzīvojusi virkni ārēju šoku, kas būtiski palielināja nenoteiktību. Te vietā atcerēties Krimas notikumus un situāciju Austrumukrainā, Brexit, Donalda Trampa negaidīto nākšanu pie varas un spekulācijas par NATO lomu Eiropas, t.sk. Baltijas, drošībā u.c. notikumus. Atrašanās eiro zonas valstu grupā ir nodrošinājusi miera ostu, kā rezultātā Latvijā netika izjusts spiediens uz procentu likmēm.
Ja Latvija nepievienotos eirozonai, lielāku procentu likmju iespaidā investīcijas piecu gadu laikā būtu zemākas par 5%. Turklāt ietekme būtu ne tikai uz investīciju apjomu, bet arī uz nodarbinātību un algām, tādējādi radot papildu lejupvērstu spiedienu uz privāto patēriņu. Kopumā augstāku procentu likmju ietekmē Latvijas iedzīvotāju labklājība būtu zemāka – piecu gadu laikā bezdarbnieku skaits būtu par 5000 lielāks, savukārt Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju būtu par 164 eiro zemāks.
Latvijai zaudējot tikai vienu kredītreitinga pakāpi (no BBB uz BBB-), tā nokļūtu investīciju līmeņa pakāpes viszemākajā vērtējumā. Polijas gadījumā S&P jau ir samazinājusi kredītreitingu par vienu pakāpi 2016. gada janvārī. Salīdzinot 10 gadu obligāciju likmes valstīm ar BBB kredītreitingu un valstīm ar BBB- kredītreitingu, varam pieņemt, ka procentu likmju starpība palielinātos par vēl apmēram 1.7 pp. Šajā scenārijā būtu ievērojami lielāka ietekme uz reālo sektoru – piecu gadu laikā investīcijas būtu zemākas par 10%, bezdarbnieku būtu par 10 000 vairāk, un Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju būtu par 350 eiro zemāks.
Noguldītājiem varētu nepatikt, ka Latvijā līdz ar iestāju eiro zonā ir samazinājušās procentu likmes, bet jāatceras, ka ir uzlabojusies banku drošība un finanšu sektora stabilitāte kopumā. Zemāka procentu likme tiek maksāta par konkrētu riska līmeni, piemēram, uz banku noguldījumiem attiecas Noguldījumu garantiju likums. Joprojām Latvijā pastāv arī augsta riska ieguldījumu iespējas, kur ir augstāka procentu likme pie lielākas neskaidrības par pamatsummas un procentu saņemšanu termiņa beigās.
Var secināt, ka Latvijas Bankas prognozētais pirms iestāšanās eiro zonā ir apstiprinājies un ieguvumi ir realizējušies. Kopumā no pārejas uz eiro Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi ir ieguvēji. Tā noteikti ir skumja ziņa eiroskeptiķiem, kuriem nu jāmeklē kāds cits intereses un populisma objekts.
Pienācis laiks pāršķirt lappusi un domāt par nākotnes izaicinājumiem, stiprinot eiro zonu, tostarp veicinot tās noturību pret krīzēm nākotnē. Tagad jau droši var teikt – kas nāk par labu eiro zonai, nāk par labu arī Latvijai.
Raksta pilnā versija – vietnē makroekonomika.lv.
