Latvijas Bankas ekonomists: nav īstais brīdis būtiski celt minimālo algu 1
Pašlaik nav piemērots brīdis Latvijā būtiski celt minimālo algu, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē “makroekonomika.lv” atzīmē centrālās bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.
Viņš norāda, ka Latvijā darba tirgū ir iestājies bezvēja laiks – bezdarbs un nodarbinātība gandrīz nemainās.
“Darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū otrajā ceturksnī (9,5%) bija nedaudz (par 0,3 procentpunktiem) mazāks nekā pirms gada, savukārt nodarbināto skaits gada laikā pieauga vien simboliski (par 0,3 tūkstošiem). Tas apstiprina mūsu prognozes, ka bezdarbs samazināsies arvien lēnāk – bezdarba cikliskā komponente jau trīs gadus pēc kārtas ir tuvu nullei, bet, jo zemāka ir strukturālā komponente, jo grūtāk to ir samazināt arī turpmāk.
Tādējādi pieprasījuma puses ietekme uz inflāciju nav būtiska un inflācija saglabājas zema. Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita krituma ietekmi uz nodarbinātību pagaidām kompensē līdzdalības līmeņa pieaugums,” atzīmē Krasnopjorovs.
Vienlaikus viņš arī atzīmē, ka kopējie darba tirgus dati neparāda būtiskās atšķirības reģionu dalījumā. Ārpus Rīgas reģiona nodarbināto skaits kopš 2013.gada ir samazinājies, it īpaši privātajā sektorā.
Pēc Krasnopjorova teiktā, īpaši satraucoša situācija ir Latgalē, kur kopš 2013.gada faktiskais bezdarba līmenis pieaug. “Latgalē sarūk gan darbavietu, gan iedzīvotāju īpatsvars, taču darbavietu īpatsvars mazinās straujāk. Iemesls tam varētu būt straujš minimālās algas kāpums 2014. un 2015.gadā (kopumā par 27%), kas visvairāk skāra tieši Latgali, kur minimālā alga ir divas trešdaļas no vidējās algas privātajā sektorā – tas ir visaugstākais rādītājs Baltijas mērogā,” viņš norāda.
Tāpat Latvijas Bankas ekonomists atzīmē, ka darba tirgus dinamika reģionu dalījumā atspēko argumentu “par 40 eiro palielinājām minimālo algu 2014. un 2015. gadā, bet nekas slikts nenotika”.
“Minimālai algai vairākus gadus pieaugot straujāk par darba ražīgumu, uzņēmumu iespējas izgrozīties, ceļot produktivitāti un optimizējot ar darbaspēku nesaistītās izmaksas, var kļūt visai ierobežotas. Tādējādi katrs nākamais pārlieku straujais minimālās algas kāpums ierobežo uzņēmēju konkurētspēju arvien vairāk. Tas var likt likvidēt darba vietas un ierobežot jauno darbinieku pieņemšanu darbā. Tādējādi uzskatām, ka pašlaik nav piemērots brīdis būtiski celt minimālo algu,” pauž Krasnopjorovs.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Latvijā šogad otrajā ceturksnī bija 94,5 tūkstoši bezdarbnieku jeb 9,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā 2015.gada attiecīgajā laika periodā un par 0,8 procentpunktiem mazāk nekā gada pirmajā ceturksnī.
Vienlaikus Latvijā šogad otrajā ceturksnī bija nodarbināti 898,5 tūkstoši jeb 61,8% iedzīvotāju, kas ir par 0,9 procentpunktiem vairāk nekā 2015.gada attiecīgajā laika periodā un par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka šogad otrajā ceturksnī Latvijā pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 45,1% darba ņēmēju, kas ir par 3,8 procentpunktiem mazāk nekā 2015.gada attiecīgajā periodā. Tostarp 20,9% darba ņēmēju saņēma minimālo darba algu vai mazāk, kas ir par diviem procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk saņēma 22,9% darba ņēmēju.
